NATO vadītāja vietnieks: Nepieciešama dziļāka NATO un ES sadarbība

Hibrīdveida karadarbība ir Krievijas stratēģijas pamatā Krimā un austrumu Ukrainā

Lai cīnītos pret jaunajiem drošības draudiem, nepieciešama dziļāka sadarbība starp NATO un Eiropas Savienību (ES), ceturtdien Saeimas rīkotajā ārpolitikas un drošības konferencē sacīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs.

“Mums ir jāstrādā kopā, lai pārvarētu krīzes, sniegtu palīdzību un nodrošinātu stabilitāti ārpus mūsu robežām,” norādīja Veršbovs, akcentējot, ka “šis ir kritisks brīdis visu mūsu tautu drošībai”. Viņš brīdināja, ka Eiroatlantiskā kopiena sastopas ar “jauniem draudiem un izaicinājumiem gan pie austrumu, gan dienvidu robežām”.

Austrumos ir “dusmīga, revizionistiska Krievija, kas pārkāpj starptautiskos noteikumus” un turpina destabilizēt Ukrainu un iebiedēt savus kaimiņus. Tikmēr dienvidos, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā ISIL vardarbīgā ideoloģija “ir pielējusi eļļu ekstrēmisma un sektantisma ugunij”, sacīja Veršbovs.

Viņš uzsvēra, ka NATO un tās partneriem ir jābūt gataviem stāties pretī hibrīdveida karadarbībai, kas apvieno militāro iebaidīšanu, ekonomisko un diplomātisko divkosību un manipulācijas ar medijiem. Tāpat tika atzīmēts, ka hibrīdveida karadarbība ir Krievijas stratēģijas pamatā Krimā un austrumu Ukrainā, kā arī uzsvērts, ka atbildei uz hibrīddraudiem jābūt “daudzpusīgai”, izmantojot NATO un ES rīcībā esošos līdzekļus, ziņo LETA.

Veršbovs tikās arī ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V), pārrunājot pērn septembrī NATO samitā Velsā pieņemto lēmumu īstenošanas gaitu, īpaši pievēršoties kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumiem alianses austrumos. Amatpersonas apsprieda arī hibrīdkara radītos apdraudējumus un drošības situāciju reģionā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka ir gandarīts par NATO Velsas samita lēmumiem un to īstenošanas gaitu, īpaši izceļot aktīvo darbu NATO Gatavības rīcības plāna ieviešanā. Vienlaikus ministrs atzinīgi novērtēja visu NATO dalībvalstu ieguldījumu kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumos Latvijā un Baltijas valstīs, kā arī izteica pateicību Veršbovam par aktīvo atbalstu šo pasākumu īstenošanā.

Tāpat ministrs NATO ģenerālsekretāru informēja par Ministru kabineta nolūku palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu straujāk, lai jau 2018.gadā tas sasniegtu 2% no IKP. Rinkēvičs uzsvēra, ka paralēli aizsardzības finansējuma palielināšanai Latvijas valdība turpina meklēt veidus, kā palielināt finansējumu arī iekšlietu struktūrām un stiprinātu aizsardzības un iekšlietu struktūru sadarbības mehānismus.

NATO ģenerālsekretāra vietnieks uzsvēra, ka jāturpina neatlaidīgs darbs, lai īstenotu visus NATO Velsas samitā pieņemtos lēmumus. Pēc viņa vārdiem, NATO militārā klātbūtne reģionā ir atbilde uz sarežģīto drošības situāciju reģionā pēc Krievijas agresijas Ukrainā un tā apliecina alianses dalībvalstu gatavību nepieciešamības gadījumā īstenot uzņemtās kolektīvās aizsardzības saistības. Latvijas valdības lēmumu palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu Veršbovs novērtēja kā teicamu paraugu arī citām NATO dalībvalstīm.

Sarunā tika diskutēts arī par nākamās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes 2016.gadā uzdevumiem un nepieciešamo darba kārtību.

Abas amatpersonas apsprieda arī Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī pārrunāja Krievijas militārās aktivitātes NATO pierobežā. Šāda veida militārās aktivitātes ne tikai rosina jautājumus par Krievijas mērķiem reģionā, bet rada potenciālu apdraudējumu civilajai aviācijai – Krievijas militārās lidmašīnas pārlidojumu laikā ir izslēgušas atbildētājus un nereaģē uz virszemes gaisa dispečeru norādēm, sprieda amatpersonas.