Par prettiesisku iesaistīšanos starptautiskos bruņotos konfliktos būs bargāki sodi

Krimināllikumā paredzēts, ka par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem

Valdība atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs bargus sodus par prettiesisku piedalīšanos starptautiskos bruņotos konfliktos, šādu konfliktu finansēšanu, kā arī personu vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu uz bruņota konflikta vietu, ziņo LETA.

Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai stiprinātu Latvijas valsts un sabiedrības drošību. Valdība noteica, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā būs iekšlietu ministrs, kā arī lūdza Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Krimināllikumu paredzēts papildināt ar pantu, kas noteiktu, ka par aktīvu piedalīšanos ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām, neievērojot normatīvos aktus vai Latvijai saistošos starptautiskos līgumus, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, aģentūru LETA informēja partijas “Vienotība” preses sekretāre Laila Timrota.

Pirmdien šos IeM izstrādātos likuma grozījumus pārrunāja “Vienotības” valde, kas vienojās virzīt šos grozījumus.

Tāpat rosināts paredzēt sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem – par jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā iesaistītai pusei, kuras darbība vērsta pret valsts teritoriālo neaizskaramību, politisko neatkarību vai arī citādi nav savienojama ar Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām, kā arī personas vervēšanai, apmācīšanai vai nosūtīšanai, lai tā prettiesiski piedalītos bruņotā konfliktā.

Savukārt par personas vervēšanu, apmācīšanu vai nosūtīšanu, lai tā prettiesiski piedalītos bruņotā konfliktā, Iekšlietu ministrijas izstrādātajos Krimināllikuma grozījumos paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

“Gan Krievijas agresija Ukrainā, gan nesenie traģiskie notikumi Francijā uzliek pienākumu Latvijas valstij stiprināt savu un starptautisko drošību, ievērojot valsts nacionālās drošības intereses un novēršot riskus starptautiskajam mieram un drošībai,” norāda “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. Tādēļ IeM ir sagatavojusi likuma grozījumus, kuru mērķis ir pasargāt mūsu valsti un iedzīvotājus no naidīgi noskaņotu spēku mēģinājumiem Latvijas teritorijā organizēt un finansēt Latvijas valstspiederīgo dalību starptautiskos bruņotos konfliktos.

Latvijas valstspiederīgo prettiesiska piedalīšanās ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos apdraud Latvijas ārējās un iekšējās drošības intereses, starptautisko mieru, kā arī rada kara noziegumu un citu starptautisku noziegumu riskus, uzsver Āboltiņa, norādot, ka bīstamību rada arī šo personu atgriešanās Latvijā.

Tomēr pašlaik Krimināllikumā nav noteikta atbildība par Latvijas valstspiederīgo aktīvu piedalīšanos ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos, tādējādi liedzot tiesiskā ceļā ierobežot šādu personu pārvietošanās brīvību un saukt personas pie kriminālatbildības. Tāpēc situācijā, kad kļūst zināms, ka persona plāno doties uz teritoriju, kurā norisinās bruņots konflikts, lai tajā aktīvi piedalītos, ar šo personu var veikt tikai preventīvas pārrunas, taču nav efektīvu tiesisku instrumentu, lai novērstu viņu izceļošanu, norāda “Vienotības” pārstāvji.