Cik līdzīgi vai atšķirīgi abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu.
No pirmdienas, 20.oktobra Ojāra Vācieša muzejā būs aplūkojama izstāde “Es, Rīga, laimi saucu tavā vārdā. Čaks un Vācietis Rīgai”, raksta aģentūru LETA. Izstādes veidotāji velējušies parādīt, cik līdzīgi vai atšķirīgi šie abi dzejnieki redz un izjūt pilsētu. Paralēļu izrādījies pārsteidzoši daudz – gan pilsētas tēli, par kuriem runā abi dzejnieki, gan intonācija, kādā viņi to dara.
Aleksandrs Čaks Pārdaugavu dēvēja par “savu paradīzi” – tur bija pavadījis bērnību un kādu brīdi gājis skolā. Ojārs Vācietis savukārt pie Māras ezera apmetās 1960.gada janvārī, un Pārdaugava kļuva par viņa “laimīgo zemi”, lielo rakstāmgaldu un intelektuālo telpu, kā teikusi Ludmila Azarova. Rīgai abi dzejnieki ne vienreiz vien atzinušies mīlestībā. 1950.gadā, kad dzejnieks Čaks pameta šo pasauli, Vācietim bija 17 gadu, divas publikācijas presē un daudz nepublicētu dzejoļu.
Rakstnieku savienības jauno dzejnieku konsultante – šerpā un asprātīgā Mirdza Ķempe -, kuras bijušais vīrs Eriks Ādamsons savulaik bija labs Čaka draugs un kura skaidri zināja, kā jāizklausās talantīgi uzrakstītai dzejai. Varbūt Vācieti ar Čaku saveda kopā tas, ka Vācietis bieži viesojās Čaka dzīvoklī Lāčplēša ielā, kas bija kļuvis par Rakstnieku savienības komunālo dzīvokli un kurā mitinājās jaunie literāti. Čaka radiniece Emīlija Briežkalne pieskatīja dzejnieka lietas, uzmanīja jaunos ģēnijus un dēvēja dzīvokli par “Čaka kopmītnēm”, priecādamās, ka saviesīgā dzīve šajā dzīvoklī turpinās arī pēc dzejnieka aiziešanas mūžībā.
Kad 1959.gadā Vācietim tika uzticēta Čaka dzejas izlases sagatavošana, tieši Briežkalne bija tā, kas mudināja dzejnieku neapstāties un pabeigt iesākto darbu. Divsējumu izlase iznāca 1961.gadā, un pirmo reizi pēc ilga laika lasītājam bija iespēja atkal ieraudzīt, kaut arī fragmentāru, tomēr autentisku Čaka dzeju. Pie Čaka darbiem Vācietis ir atgriezies ne vienreiz vien – ir vismaz 14 Čakam veltītu dzejoļu.
Izstādē izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Ojāra Vācieša muzeja, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli, kā arī Gunāra Janaiša, Jura Krieviņa un Ojāra Martinsona fotogrāfijas.
Izstāde būs apskatāma līdz 2015.gada 1.martam.
Komentāri (29)