ASV prezidenta administrācijas bijušais padomnieks norāda, ka Rietumi nekaros par Ukrainu, tai pašai par sevi jāpastāv
ASV prezidenta administrācijas bijušais nacionālās drošības padomnieks politologs Zbigņevs Bžezinskis telekanālam “Podrobnosti” intervijā norāda, ka Rietumi nekaros par Ukrainu, tai pašai būs jāpierāda sava spēja būt Eiropas valstij. Pirmām kārtām, pēc Bžezinska teiktā, ukraiņiem jātiek galā ar visaptverošo korupciju, kas skārusi pat armiju.
“Rietumi pietiekami skaidri likuši saprast, ka viņiem nav vienalga [kas sagaida Ukrainu]. Taču negaidiet, ka Rietumi par jums cīnīsies. Tas ir galvenais, kas jums ir jāsaprot,” saka Bžezinskis.
Viņš uzsver, ka Ukrainā ir jāizskauž korupcija, kas demoralizē ne tikai valsts ikdienas dzīvi, bet arī Ukrainas armiju. “Daudz kas jums būs jāziedo, lai kļūtu par eiropiešiem,” saka Bžezinskis.
Savukārt telekanālam “Inter” viņš atzinis, ka ir optimistiski noskaņots par Ukrainas nākotni un tās attiecībām ar Krieviju. Vienlaikus viņš norādīja, ka Ukrainas neatkarības gadi izmantoti nelietderīgi.
“Ukrainas neatkarības pirmie 20 gadi iztērēti pa tukšo. Nešķiet, ka man jums būtu jāstāsta, kā un pateicoties kam. Tagad tas ir izaicinājums mums visiem – izdarīt tā, lai nākamā desmitgade būtu veiksmīga. Ja jautājums ir par to, tad es esmu samērā optimistiski noskaņots par Ukrainas nākotni un Krievijas nākotni,” sacīja Bžezinskis.
Viņš arī pauda cerību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunu gaitā starptautiskajos forumos sapratīs, ka “Ukrainai tagad ir vadība, kas ir ieinteresēta nevis tikai pati kļūt bagāta, bet gan ir ieinteresēta padarīt Ukrainu par veiksmīgu un demokrātisku Eiropas daļu un tajā pat laikā padarīt to par valsti, kas nav naidīga Krievijai”, vēsta LETA/UNIAN.
“Uzskatu, ka tiks rasts pozitīvs risinājums, kas apmierinās visus. Valsts var būt atkarīga vai neatkarīga tik lielā mērā, cik to atļauj tās iedzīvotāji un līderi,” norādīja Bžezinskis.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni. Pēc Krievijas aktīvistu datiem, Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 4300.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Komentāri (33)