Savulaik Stoltenbergs bijis arī liels NATO pretinieks, spējīgs valdības vadītājs un sarunu vedējs ar Krieviju
No 1.oktobra NATO vadības grožus uz četriem gadiem pārņem bijušais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs. Viņš NATO ģenerālsekretāra amatā nomainīs dāni Andersu Fogu Rasmusenu.
Kā trešdien vēsta vācu medijs Dw.de, tajā, ka NATO galvgalī stājas cilvēks, kurš savulaik bija aktīvs Ziemeļatlantijas alianses pretinieks, ir sava daļa ironijas. Stoltenbergam nāksies vadīt NATO aliansei grūtākajā periodā kopš aukstā kara laikiem.
55 gadus vecais Stoltenbergs trīs reizes bijis Norvēģijas valdības vadītājs. No 2000. līdz 2001.gadam, kad viņš vadīja valdību, Stoltenbergam bija 41 gads un viņš kļuva par jaunāko Norvēģijas premjerministru valsts vēsturē. Pēc tam Stoltenbergs valdību vadīja no 2005. līdz 2013.gadam.
Arī pēc pērnā gada parlamenta vēlēšanām Stoltenberga vadītā Sociāldemokrātiskā strādnieku partija joprojām bija visvairāk pārstāvēta valsts parlamentā.
Īpaša loma Stoltenbergam bija 2011.gada jūnijā, kad norvēģu terorists Anderss Breivīks sarīkoja asinspirti Ūteijas salā, kur tolaik notika sociāldemokrātu jaunatnes nometne. Breivīks salā nošāva ap 70 cilvēku.
Stoltenbergs, kurš pats iepriekš bijis sociāldemokrātu jaunatnes vadītājs, pēc traģēdijas uzņēmās „nācijas tēva” lomu, vēsta Dw.de. Viņam bija jāmierina sērojošie un šokētie līdzpilsoņi, neļaujot emocijām ņemt virsroku pār prātu. „Mums ir mierīgi jāaizstāv mūsu vērtības,” teica Stoltenbergs, neslēpjot asaras. „Vairāk demokrātijas, vairāk atklātības un vairāk pilsoņu aktīvas līdzdalības politiskajā dzīvē – tā būs Norvēģijas atbilde uz vardarbību,” teica Stoltenbergs.
Šīs smagās dienas, kad visas pasaules uzmanība bija pievērsta Norvēģijai, bija arī Stoltenberga izturības pārbaudījums, ko viņš izturēja spīdoši.
Bez valdības vadīšanas Stoltenberga karjeru veidojusi arī darbība citos nozīmīgos amatos, taču viņš nekad nav darbojies militārā jomā. 90.gadu sākumā viņš gan darbojās aizsardzības jautājumu parlamentārajā komitejā, taču, ja tika pieminēts NATO un Stoltenbergs, tad ar viņa vārdu līdz tam vienīgais konteksts bija negatīvs. Jaunībā Stoltenbergs bija aktīvs NATO un ASV politikas pretinieks, viņš piedalījās protesta akcijās Oslo pie ASV vēstniecības, bet pēc universitātes pabeigšanas asi kritizēja aliansi.
Vēlāk Stoltenbergs mainīja savu pozīciju un darīja visu, lai Norvēģijas sociāldemokrātiskā jaunatnes savienība atzītu NATO. Kļuvis par premjerministru, Stoltenbergs aktīvi atbalstīja alianses starptautiskās operācijas. Norvēģija piedalījās NATO darbībās Afganistānā un Lībijā, raisot ASV cieņu. Ar laiku, kā raksta Dw.de, ASV Stoltenbergam piedeva jaunības laiku „grēkus”.
Papildu „bonuss” Stoltenberga profesionāla politiķa dotībām ir viņa diplomātiskā spēja sarunāties ar Norvēģijas kaimiņvalsti Krieviju. Būdams premjerministrs, viņš atviegloja robežkontroli, ar Krieviju noslēdzot vienošanos par vienkāršotu robežšķērsošanu pierobežas iedzīvotājiem, noslēdza līgumu par jūras robežu un sadarbību Barenca jūrā. „Viņa prasme sadzīvot ar Krieviju ir pārliecinošs trumpis,” par Stoltenbergu rakstīja Norvēģijas laikraksts „Aftenposten” tad, kad vēl nebija skaidrs, kurš būs Rasmusena vietā NATO galvgalī.
Jaunais NATO ģenerālsekretārs vairāk izcels šīs organizācijas politiski pilsonisko pusi, nevis militāro, pieļauj „Aftenposten” galvenais redaktors Haralds Stanghelle. „Viņš būs vairāk sekretārs, nevis ģenerālis.”
Komentāri (27)