25.septembra vakarā mūžībā aizgājis rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks Jāzeps Osmanis (dzimis 1932.gada 11.jūlijā), Ir.lv informēja Aija Osmane.
Rakstnieka pēdējo gadu radošais vadmotīvs: “Ar Daugavā pasmeltu saules staru es rakstīt un gleznot varu”. Jāzepa Osmaņa humora izjūta, gaišais dzīves redzējums ir nesis augļus – grāmatas, kuras lasījušas vairākas paaudzes. Viņa radošais devums īpaši uzrunāja bērnus.
Osmanis dzimis 1932.gada 11.jūlijā un bijis Rakstnieku savienības biedrs no 1957.gada. Rakstnieks saņēmis Eiropas Rakstnieku savienības prēmiju par poļu literatūras tulkošanu 1982.gadā, par Ādama Mickeviča poēmas “Pans Tadeušs” tulkojumu prēmēts Varšavā 1965.gadā. Viņš tulkojis no poļu un krievu valodas.
Osmanis izdevis aptuveni desmit dzejoļu krājumus – “Soli”, “Piesnidzis zars” un citus. Viņš rakstījis arī dzeju bērniem, kas izdota krājumos “Nerātnie pirkstiņi”, “Šurumburums”, “Krikumkrakumi” u.c. Osmanis veidojis arī bērnu prozas un dzejas antoloģijas, kā arī bērnu sadzīves folkloras krājumu “Lielais sklandrausis”.
Komentāri (11)
Inese 26.09.2014. 18.48
Paldies, Jāzep, tev par visu…
0
sir_mais 27.09.2014. 12.14
Paldies, SKOLOTĀJ!
0
Līga Lētiņa 27.09.2014. 20.51
Es esmu atradis
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!
Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! …
lai vieglas, dzejniekam!
0