Gidons Krēmers Ukrainas-Krievijas konflikta dēļ maina koncerta programmu Vācijā

Pazīstamais mūziķis grib iekustināt inertos eiropiešus just līdzi un domāt par šiem notikumiem

Pazīstamais vijolnieks un orķestra “Kremerata Baltica” dibinātājs un vadītājs Gidons Krēmers ceturtdien Vācijas pilsētā Drēzdenē savu koncertu veltīs notikumiem Krievijā un Ukrainā. Krēmers saistībā ar šiem notikumiem nolēmis mainīt jau sen ieplānoto koncerta programmu uz pilnībā jaunu, jo “nevar palikt vienaldzīgs to dramatisko notikumu vērotājs, kas patlaban risinās Krievijā un Ukrainā un kuri ļoti atgādina situāciju Eiropa Otrā pasaules kara priekšvakarā”, “Radio Svoboda” teicis Krēmers.

Koncerta “Mana Krievija” programmā iekļauti Sofijas Gubaiduļinas, Leonīda Desjatņikova, Mečislava Vainberga un Aleksandra Raskatova skaņdarbi. Koncerta vidus daļā notiks Krēmera un komponista Desjatņikova saruna par situāciju Krievijā.

“Radio Svoboda” Krēmers sniedzis savu vēstījumu par iemesliem, kāpēc viņš pilnībā izmainījis ieplānoto koncerta programmu. Pirmais ir – mūziķis nespēj būt vienaldzīgs dramatisko Krievijas – Ukrainas notikumu vērotājs, jo šī situācija viņam atgādina notikumus Eiropā Otrā pasaules kara priekšvakarā.

Otrkārt, lai arī Krēmeram nav ne mazākās vēlēšanās kļūt par politiķi, viņš kā mākslinieks un muzikants jūt pienākumu savas izjūtas izpaust mūzikā.

Krēmers ir ļoti noraizējies par to, cik inerta ir Krievijas sabiedrība, kā tā reaģē uz traģiskajiem notikumiem. Arī pats Krēmers šajā situācijā jūtas diezgan bezspēcīgs, tomēr “es katru dienu sekoju notikumiem, un man arvien vairāk liekas, ka tur darbojas “tumšie” spēki””.

“Nezinu, kas ir sliktāk – politiķu impēriskās ambīcijas vai fakts, ka vairākums cilvēku mūsdienu Krievijā labprāt ļaujas pasīvai smadzeņu skalošanai un pakļaujas masu mediju manipulācijām,” vaicā Krēmers. “Vienlaikus – vai ukraiņu ideālistu patiesie centieni netiek pakļauti to aprindu ietekmei, kurai politiskie un finanšu manevri ir svarīgāki par patiesību?”

Mūziķis arī vēršas pie Rietumvalstīm un vaicā, vai tad nav taisnība, ka viņu pragmatisms un aizsargmehānisms izpaužas skarbos vārdos un hipotētiskās darbībās, turpinoties “šaha spēlei ar tīģeri”. Krēmers norāda, ka, mēģinot atrast kompromisu ar Krieviju, Rietumi izmanto “skaistus vārdus”, pirmām kārtām vadoties no ekonomiskiem mērķiem un koncentrējoties uz savām egoistiskām interesēm.

“Mēs nedrīkstam ignorēt to, ka tad, kad daudzu cilvēku likteni izšķirošas balsis un vārdi skan terora un slepkavu valodā, humānās vērtības ir apdraudētas. Mūzika un māksla spēj radīt labestību un sapratni. Un tāpēc pašreizējā situācijā arvien vairāk nepieciešams koncentrēties tieši uz šīm vērtībām,” vēsta Krēmers.

Mūziķis atzīst, ka viens viņa koncerts neizmainīs pasaules kārtību un diezin vai to pat sadzirdēs karojošās puses un sarunvedēji. Tomēr viņš jūt pienākumu paust savu satraukumu par to cilvēku likteņiem, kuri ir apdraudēti – un nav svarīgi, vai tas ir Ukrainā, vai Krievijā.

“Slepkavas un meļi agri vai vēlu tiks atmaskoti un sodīti,” ir pārliecināts Krēmers. “Bet nav nekādu cerību, ka mēs reiz sasniegsim labāku pasauli, ja cits citu vienkārši apvainosim, meklēsim komfortu un distancēsimies no veselu nāciju konflikta. Gribot negribot mēs visi esam vainīgi pie notiekošajām šausmām, it īpaši tad, kad ignorējam tos, kuri cieš. Mums katram ir personīgā atbildība. Un katram no mums ir izvēle – būt vienaldzīgam un klusēt vai atrast veidu, kā izteikties.”

Tāpēc Krēmers ar mūzikas līdzekļiem cer iekustināt cilvēku līdzjūtību un domāšanu.