Šteinmeiers: Apšaudes Donbasā liecina par pamiera trauslumu (papild.)

Mariupole apšaudīta ar mīnmetējiem; Jaceņuks – Ukrainai jādomā par karastāvokļa ieviešanu

Donbasa pilsētu apšaudīšana liecina par Ukrainas un prokremlisko kaujiniekus starpā Minskā noslēgtā pamiera “trauslumu”, svētdien sacīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.

“Incidenti pie Doņeckas, Mariupoles un citām Donbasa apdzīvotajām vietām liecina, ka diplomātisko centienu rezultātā panāktais ātri var tikt izpostīts,” vizītē Deli sacīja ministrs, vēsta raidorganizācija “Deutsche Welle” atsaucoties uz Vācijas Ārlietu ministrijas preses dienestu.

Ugunspārtraukšana nenozīmē neko citu kā “smaga politiskā procesa sākumu, kam ir jāskar visi atklātie jautājumi un interešu konflikti”, norādīja Šteinmeiers.

Pamieram ir jāsagatavo apmaiņa ar gūstekņiem, efektīva robežas kontrole un dialogs par Austrumukrainas iedzīvotāju piedalīšanos politiskajos procesos Kijevā, sacīja ministrs.

“Ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītu un apstiprinātu Minskas līgumu realizāciju”, kas varētu nozīmēt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) īstenoto pasākumu pilnvaru paplašināšanu attiecībā uz ugunspārtraukšanas režīma kontroli un robežas uzraudzīšanu, norādīja Šteinmeiers.

Lai arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko piektdienas vakarā pasludināja uguns pārtraukšanu, Ukrainas bruņoto spēku kontrolētā Mariupole Doņeckas apgabala Azovas jūras piekrastē tikusi apšaudīta ar mīnmetējiem, svētdien vakarā pavēstīja Ukrainas armijas brīvprātīgo bataljons “Azova”.

“Turpinās Mariupoles apkaimju apšaudīšana ar mīnmetējiem. Nule kā no Sartanas ciemata puses apšaudīts viens no kontrolpunktiem. Ziņu par cietušajiem šobrīd nav,” sociālajā tīklā “Facebook” pavēstīja bataljona pārstāvji.

Iepriekš telekanāls “Espreso TV” ziņoja, ka Krievijas karaspēks pie Mariupoles apšaudījis bataljona “Azova” kontrolpunktu ar smago artilēriju, ziņo LETA/Ukrinform.

“Neraugoties uz vienošanos par ugunspārtraukšanu, Krievijas karaspēks turpina pretterorisma operācijas vienību pozīciju apšaudīšanu. Plkst.17 sākās bataljona “Azova” kontrolpunkta apšaudīšana ar pašgājēju artilērijas iekārtām un trim artilērijas sistēmām “Grad”,” telekanālam sacīja organizācijas “Prava sprava” pārstāvis Dmitro Sņegirovs.

Apšaudē naktī uz sestdienu Mariupolē nogalināta viena sieviete un vēl trīs cilvēki ievainoti, pavēstīja pilsētas varasiestādes.

Jaceņuks: Ukrainai jādomā par karastāvokļa ieviešanu

Svētdien Ukrainas valdības vadītājs Arsēnijs Jaceņuks norādīja – ja šis „pamiers” Austrumukrainā beigsies tāpat kā visi citi iepriekšējie, Ukrainai cita varianta kā ieviest karastāvokli neatliks, ziņo „Ukrainskaja pravda”. Par to premjers teicis Ukrainas telekanālam „1 + 1″.

Atbildot uz jautājumu par iespēju valstī izsludināt karastāvokli, Jaceņuks norādīja: “Tajā gadījumā, ja ir miera plāns, ko atbalsta ES un ASV un to izpilda Krievija, protams, karastāvokli nevajag ieviest.” Taču, ja šis pamiers beigsies tā, kā beigušies visi iepriekšējie pamieri, un ne tikai Ukrainā, cita varianta nebūs, teica Jaceņuks.

Ukrainas valdības vadītājs teica, ka galvenais ieguvums no karastāvokļa izsludināšanas būs, ka valsts pilnībā nostājas uz kara takas, „sākot no civilās aizsardzības un beidzot ar to, ka militārā vadība iegūst pilnu varu Ukrainas teritorijā”. „Tas ir karš. Mums jau tas notiek. Jā, karš nav juridiski noformēts, bet tas ir karš,” teica Jaceņuks.

Ukrainas valdības vadītājs arī teica – „mūsu Rietumu partneri teiks, ka tas nav pareizi, jo mēs slēdzam sev sarunvešanas iespēju, lai šo situāciju noregulētu ar mierīgām metodēm, ar miera plānu”.

Vienlaikus viņš norādīja, ka nedrīkst pieļaut arī citu situāciju, ka ir miera plāns, neviens nešauj, viss nomierinās, un „miers atgriežas tādā formā kā business us usual, tas ir, „darām kā parasti” un aizmirstam par to, kā par citiem konfliktiem”. To nedrīkst pieļauj, teic Jaceņuks. 

„Pasaulei nav tiesību aizmirst par Krievijas agresiju. Krievijai ir jāsamaksā sava cena. Jā, mēs esam par mieru. Taču mēs esam par to, lai tas, kurš šo mieru ir izjaucis, tas, kurš ir pārkāpis ANO statusu, visas iespējamās divpusējās un daudzpusējās vienošanās, samaksātu par to. Un tā ir Krievijas Federācija,” teica Ukrainas valdības vadītājs.

Viņš arī teica, ka noteikti netic Krievijai un tās prezidentam. Jaceņuks arī teica, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav mainījis savus plānus, kas ir Ukrainas atgriešanās jebkurā veidā Krievijas ietekmes sfērā vai arī to iekarot militāri vai politiski. „Vai iznīcināt valsti pavisam,” teica Jaceņuks.

Tikai ar ekonomiskajām sankcijām nevarēs apturēt Krievijas agresiju, uzskata arī Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība).

Viņš skaidroja, ka nevar apturēt Ukrainas apšaudīšanu ar mīnmetējiem ar sankcijām, kuras savu ietekmi dos pēc vairākiem mēnešiem. Tādēļ ir nepieciešams dot iespēju Ukrainai sevi aizstāvēt, piedāvājot militāro palīdzību. Tas nozīmējot nevis karaspēka sūtīšanu uz Ukrainu, bet divpusējus līgumus par modernu ieroču piegādi un ekonomisko palīdzību, skaidroja Pabriks.

Viņaprāt, pašlaik Ukrainai nepieciešama Maršala tipa palīdzība. “Mēs nevaram ļaut šo valsti sagraut. Ja Ukraina kritīs, tad būs grūti iedomāties, ka Krievijas neadekvātā politika neturpināsies,” teica politiķis, norādot, ka Krievija varētu vērsties pret Kazahstānu, kā arī varētu saspīlēties situācija arī uz NATO robežas, ziņo LETA.

Pabriks uzsvēra, ka Eiropas Savienības un NATO kolēģiem esot jāsaprot, ka nevaram ļaut spēlēties ar sevi un Ukrainas valsti. Ukrainas stabilitāte noteiks cik stabila būs drošība Eiropā.

(papildināta ar Arta Pabrika viedokli raksta beigās)