Rietumvalstis brīdina Krieviju neizmantot “humāno palīdzību” iebrukumam Ukrainā

Steidzamā humānā palīdzība jāsniedz starptautiskām organizācijām, kurām ir zināšanas, pieredze un neatkarība

Lielbritānija un ASV piektdien brīdinājušas Krieviju, ka “humānās palīdzības” izmatošana karaspēka ievešanai Ukrainā ir “pilnīgi nepieņemama” un tiks uzskatīta par “invāziju”, ziņo LETA/BBC/AFP.

Krievija iepriekš nāca klajā ar priekšlikumu izveidot „humānos koridorus”, lai sniegtu palīdzību civiliedzīvotājiem, kas bēg no Doņeckas, kur norisinās kaujas starp Ukrainas armiju un Maskavas atbalstītajām krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bruņotajām bandām.

ASV vēstniece Samanta Pauere, uzstājoties ANO Drošības padomē, norādīja, ka uz vietas atrodas starptautiskās palīdzības organizācijas, kas karadarbības zonā sniedz atbalstu civiliedzīvotājiem.

“Jebkura tālāka Krievijas vienpusēja iejaukšanās Ukrainas teritorijā, tai skaitā humānās palīdzības sniegšanas aizsegā, būtu pilnīgi nepieņemama un ļoti satraucoša un tiktu uzskatīta par iebrukumu Ukrainā,” uzsvēra Pauere.

Arī Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds aicinājis Maskavu “izvairīties no jebkādām provokatīvām darbībām”.

“Esmu ļoti norūpējies par ziņām, ka pieaug smagā bruņojuma plūsma no Krievijas uz Ukrainas suverēno teritoriju, un par ziņām, ka Krievijas bruņotie spēki īsteno humāno intervenci trešajā valstī,” norādīja Hamonds.

“Apstākļu šādai intervencei Austrumukrainā acīmredzami nav. Šajos apstākļos šāda intervence būtu nepamatota un nelikumīga,” piebilda Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Maskava ierosinājusi, lai palīdzības transportus organizētu Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC), taču nav skaidrs, cik lielā mērā ICRC spētu kontrolēt šādu operāciju.

“Steidzamā humānā palīdzība jāsniedz starptautiskām organizācijām, kurām ir zināšanas, pieredze un neatkarība, lai to veiktu. To nedrīkst darīt Krievija,” uzsvēra Pauere.

Viņa norādīja uz 2008.gada iebrukumu Gruzijai piederošajā Dienvidosetijā, ko Krievija mēģināja attaisnot ar draudiem civiliedzīvotājiem.

Arī ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns atzinis, ka “šobrīd situāciju atbilstoši risina Ukrainas valdība sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem”.

Kā vēsta „Ukrainskaja pravda”, Krievijas Federācija šonakt gatavojusies ievest Ukrainas teritorijā „miera uzturēšanas spēku” kolonnu. Par to piektdien paziņojis Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Valērijs Čalijs.

„Burtiski pirms dažām stundām tika plānota ļoti nopietna Krievijas provokācija, kas jau naktī varēja novest pie naparedzamām sekām un jaunu draudu eskalācijas,” teica Čalijs.

Viņš pastāstīja, ka Ukrainas robežas virzienā devusies liela kaujas tehnikas kolonna, ko pavadījis konvojs. Krievija tehnikas kustību teikusies saskaņojusi ar Sarkano Krustu. „[Ukrainā] bija jāienāk kolonnai ar miera uzturētājiem, acīmredzot, lai izprovocētu plaša mēroga konfliktu,” teica Čalijs.

Sarkanais Krusts noliedzis Krievijas paziņojumu, ka šī kustība bijusi ar to saskaņota.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko bija sasaucis ārkārtas sēdi drošības spēku komandieriem un informējis pasaules valstu valdības.

Patlaban provokācija ir novērsta, taču Ukrainas operatīvais štābs turpinas strādāt, teica Čalijs.