Latvijas uzņēmumi nav aizsargāti pret ļaunprātīgiem uzbrukumiem
Žurnāla “IR” izdevēja “Cits medijs” kontu apķīlāšana ir kārtējais precedents mēneša laikā, kas apliecina, ka Latvijas uzņēmumi ir neaizsargāti no iespējami ļaunprātīgiem un pretlikumīgiem mēģinājumiem pārņemt vai citādi apdraudēt uzņēmumu darbību, kā instrumentu izmantojot uzņēmumu kontu apķīlāšanu.
Diemžēl šis gadījums stiprina bažas par Latvijas tiesu sistēmas bezspēcību, likumu un citu normatīvo aktu nepilnībām, kas apdraud gan ražojošos uzņēmumus, gan, kā tagad redzam, arī mediju darbību Latvijā. Ārvalstu investoru padome jau vairākkārt ir norādījusi, ka Latvijas uzņēmumi nav pietiekami aizsargāti pret ļaunprātīgiem uzbrukumiem un tas var negatīvi ietekmēt investīciju projektus.
Mūsu nesenā pieredze liecina, ka problēmas būtība slēpjas Civilprocesa likumā un tā interpretācijas iespējās.
Tiesa lēmumu par prasījuma nodrošinājumu jeb, vienkārši sakot, par uzņēmuma kontu apķīlāšanu pieņem, balstoties uz prasītāja sniegtajiem faktiem un argumentiem par lietas šķietamo pamatojumu. Taču tas nenozīmē, ka prasījums ir pamatots – tas, pēc tiesas domām, ir šķietami pamatots, bet gala spriedums tiks izdarīts jau turpmākajā tiesvedības procesā, kas Latvijā bieži ilgst gadiem.
Diemžēl atbildētājam – uzņēmumam, kura konti ir apķīlāti, faktiski ir liegts aizstāvēt savu pozīciju, jo viņa iesniegtos argumentus tiesa vairs neņem vērā, vērtējot lietas šķietamo pamatojumu. Tātad sākotnējais vērtējums par lietas pamatotību tiek pieņemts, balstoties uz prasītāja argumentiem, bet ignorējot atbildētāja argumentus. Un tas nekas, ka varbūt vēlāk izrādīsies – taisnība bija atbildētājam, jo ļaunums jau ir nodarīts, uzņēmums, iespējams, bankrotējis vai arī pakļāvies prasītāja šantāžai, lai tikai varētu atsākt normālu uzņēmuma darbību.
Vēl jo vairāk – prasītāja iespējas apstaigāt tiesas un atrast “īsto” tiesnesi ir teju neierobežotas.
Mūsu gadījumā pirmo prasību apķīlāt SIA “NP Foods” un citu uzņēmumu kontus ārzonas sabiedrības “Menard Port LLC” vārdā advokāts Mārcis Miķelsons iesniedza tiesā jau 2013.gada decembrī. Tomēr ne šis, ne arī nākošie astoņi mēģinājumi neizrādījās veiksmīgi, jo tika noraidīti kā nepamatoti. Tikai desmitais mēģinājums apķīlāt mūsu uzņēmuma kontus šī gada jūlijā izdevās. Ironiskā kārtā tas notika Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kura iepriekš prasības pieteikumu bija noraidījusi, bet tagad ar citas tiesneses Doloresas Bamberes lēmumu atzina par pamatotu. Prasītājam bija vairāk nekā pusgads sava mērķa panākšanai, mums – pēc būtības nekādu iespēju aizstāvēt savu viedokli un intereses.
Rezultāts – apdraudējums mūsu uzņēmuma reputācijai un biznesa darbībai, mūsu darbiniekiem, valsts budžeta ieņēmumiem. Gadījumā ar “IR” sperts solis vēl tālāk – šajā gadījumā tiek apdraudēta arī vārda brīvība Latvijā.
Mēs esam liels un spēcīgs uzņēmums un turpinām strādāt par spīti nozīmīgajiem biznesa apgrūtinājumiem, ko radījusi kontu apķīlāšana. Bet ko darīt mazākam uzņēmumam, kura finanšu rādītāji nav tik spoži? Bankrots, uzņēmuma pārņemšana vai pakļaušanās prasītāja spiedienam bieži vien ir vienīgās alternatīvas.
Diemžēl tas neko labu neliecina par biznesa vidi Latvijā un neveicina ne uzņēmējdarbību, ne investīciju piesaisti, ne Latvijas starptautisko reputāciju.
Reāls risinājums būtu grozīt Civilprocesa likumu, nosakot, ka tiesai, izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir jāvērtē prasības pamatotība, tostarp arī prasības pirmšķietami juridiski formālais pamatojums, ja atbildētājs savā pieteikumā to prasa. Turklāt pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu jāizskata citai tiesai vai vismaz citam tiesnešu sastāvam, jo tiesnesim var būt grūti atzīt sava iepriekš pieņemtā lēmuma nepamatotību.
Ceru, ka pēdējā laika uzbrukumi Latvijas vadošajiem uzņēmumiem un medijiem darbosies kā katalizators šo problēmu atrisināšanai.
Autors ir SIA ”NP Foods” valdes priekšsēdētājs
Komentāri (19)
ligakalnina 04.08.2014. 13.05
Problēmas būtība ir nevis kādā likumā, bet gan politiskajā korupcijā, taisni korupcijas dēļ tiek pieņemti likumi ar iespējām tos traktēt ļoti plaši, “pēc vajadzības”, un taisni politiskās korupcijas dēļ, gadu garumā visi runā par to, ka mūsu “izcilā” tiesu sistēma, totāli korumpētā, traucē gan uzņēmējdarbībai, gan investīcijām, gan, tātad, ekonomikai, gan Latvijas starptautiskajai reputācijai, gan veicina pašas Latvijas pilsoņu negatīvu attieksmi pret savu valsti tiek runāts, bet, lai to novērstu, darīts netiek it nekas.
Hrestomatisks politiskās korupcijas un sponsoru interešu prevalēšana virs valsts intersēm ir NA un tās attiecības ar MNA un Lembergu, Bērziņa uzspiešana iepr. Saemā pretēji Dombrovska pozīcijai Lemberga intersēs, melnais PR pret Štokenbergu ar sekojošo tā novākšanu, Bordāna novākšana tikko kā viņš gribēja kaut cik ierobežot MNA patvaļu un samazināt korupcijas iespējas tiesās, ar sekojošo visas att. Bordāna sagatavotās likumdošanas paketes bremzēšanu ar tagadējās ministres Brokas rokām ( pie kam, Brokai nekaunīgi melojot, ka pakete ir Saeimā, kaut premjere apgalvoja ko pilnīgi pretēju).
Protams, šie piemēri visiem zināmi, un, protams, NA arī turpmāk turpinās šantažēt koalīciju, ja tikai varēs, šie politbiznesmeņi liekulībā un korumpētībā jau pārspējuši pat bijušo TBLNNK.
Ir jau arī citi piemēri, un fakts tāds, ka mūsu politiķi un arī iedzīvotāji vispār uzskata tiesiskumu par ko mazsvarīgu, un neizprot, ka arī naudas daudzums gan valsts kasē, gan katra maciņā vai nu tieši, vai nu pastarpināti, stipri vien atkarīgs no tiesiskuma un tiesībsarg. struktūru darbības, vispār, politiķu absolūtā nespēja un arī nevēlēšanās novērst korupciju un sakārtot likumdošanu šinī jomā nu jau 20 gadu garumā ir apbrīnojama, protams, visi saprot, kam tas izdevīgi un kāpēc tas notiek, bet, no tā jau labāk nepaliek.
7
Ojārs > ligakalnina 04.08.2014. 15.45
štokija melus par NA “atentātu” :) pret Abrenes dāvinātāju pabriķi neesi aizmirsis?
—————————
melnais PR pret Štokenbergu ar sekojošo tā novākšanu.
0
ligakalnina > ligakalnina 04.08.2014. 18.54
Kā tad, Zaķis un Dombrovskis nodarījuši lielāko ļaunumu Latvioas valstij, kas attiecas uz Zaķi, tur vispār nav nekāda sakara ar korupciju, tā bija tāda legāla shēma, kā izvairīties no nodokļiem, iespējams, apšaubāma, bet, ne nelikumīga, un tā ir ne pārāk gudrā Zaķa personiska atbildība, nekas vairāk.
Un TUA ir politisks lēmums, kam arī nav nekāda sakara ar korupciju, bez tam, pilnīgi pareizs lēmums, kas nes naudu Latvijas valsts kasē un atdzīvina NĪ tirgu.
Tā ka tavi spriedumi ir tipiska NA atbalstītāja spriedumi, kurš prot bļaut – dodat naudu “dzimstībai”, “māmiņām”, utt, populismam robežas nav, bet, kur to naudu pelnīt – par to lai domā citi, viņš, toties, spējīgs tos tikai kritizēt.
Saprotams, ar cilvēkiem, kuri vaimanā, ka “Pabriks atdevis Abreni”, grūti sytrīdēties par TUA, bet, ne jau TUA ir apdraudējums Latvijas valstij.
0
ligakalnina > ligakalnina 05.08.2014. 06.03
NA elektorātam raksturīgi – redz tikai to, ko grib, paši savas partijas “grēkus”, vismaz, viņi uzskata, ka tie ir grēki, redzēt negrib.
0
simpsons > ligakalnina 04.08.2014. 22.21
Abrenes ‘atdošanas’ līgumu parakstīja TB/LNNK vadīta valdība un uzreiz noslepenoja, lai Latvijas tauta neuzzinātu. Kāpēc VL! tagad ir vienā apvienībā ar viņu vārdiem “nodevējiem” atliek tikai minēt.
0
efeja60 > ligakalnina 04.08.2014. 18.32
Hrestomatisks politiskās korupcijas un sponsoru interešu prevalēšana virs valsts intersēm ir:
1) Zaķa nodokļu shēmas, pats pieņem likumus, pats tos apiet, vainīgs neesot, viss likumīgi.
2) Dombrovska kredīti, kredītu brīvdienas, 3 a pakete, viņa un viņu draugu saistība ar TUA spekulēšanu un Valdībā un koalīcijā pieņemtie labvēlīgie lēmumi TUA industrijai, tai skaitā austrumu bankas klientu dividenžu atbrīvošana no nodokļiem.
3) Citi bankām labvēlīgi lēmumi, piemēram, IIN atmaksa par noguldījumiem
0
ligakalnina > ligakalnina 04.08.2014. 16.47
Tev tā Abrene piederēja, ka kāds to varēja “atdod”, vai tu cerēji, ka kāds pārskatīs 2. pasaules kara robežas tāpēc, ka nacionālklauni izģērbās un ākstijās?
Kādā veidā tad tu to Abreni cerēja atgūt, varbūt, tādā veidā, kā Krievija atguva Krimu?
0
janis17 > ligakalnina 05.08.2014. 17.16
Tev, džeri, ir Raksturīgi ticēt blēņām! Varbūt TP bija baigi labā. Tur tak fīrējās štokijs un pabriks?! Ne jau zemākajos amatos.
http://mspoki.tvnet.lv/aktuali/Abrenes-atdeveji-Dzimtenes/198851
http://m.mosties.org/ieraksti/912/
http://pietiek.com/raksti/tiesas_lemums_knab_sleptas_zinas_par_kriminalprocesu_saistiba_ar_krievijas_robezligumu_netiks_atklatas
0
simpsons 04.08.2014. 23.53
Tas, ka tiesu sistēmā ir problēmas ir saprotams daudziem. Nav saprotams, kāpēc pat nav plānots ko darīt. Drīzumā vēlēšanas un kāda partija varētu uzrakstīt kaut vai dažus punktus ko plāno darīt.
1. Veikt Latvijas tiesu sistēmas benchmarking.
2. Noteikt visproblemātiskākās vietas.
3. Nolīgt Eiropas ekspertus, kuri uzrakstītu pārmaiņu plānu.
Gudri cilvēki pievērstu uzmanību un varbūt pat nobalsotu.
1
ligakalnina > simpsons 05.08.2014. 06.09
Neko viņi nedarīs, jo nav jau politiskās gribas ko darīt un ko mainīt, ja gribētu sen izdarītu, tā vietā jebkuras pārmaiņas tiek bremzētas, un viņiem tāpat labi.
0
lailabidzane 04.08.2014. 22.16
.
Savulaik, pēc vairākiem jautājumiem un atbildēm pajautāju par zvana patieso iemeslu. Atbilde bija: “Ir tik jocīgi, ka maksājat tik daudz nodokļus”. Šāda bija VID darbinieces atziņa.
Šodien uzzināju, ka valsts no uzņēmēja paģēr arī piedalīšanos represīvajās funkcijās. Pavisam tiešu dalību. Tērējot savu laiku un līdzekļus.
Pilsonis bija ko administratīvi pārkāpis. VID par šo pārkāpumu bija pielēmis iekasēt no pilsoņa zināmas naudiņas. Zvērinātie tiesu izpildītāji savā gribējumā bija piesvieduši vēl procentus piecdesmit, jeb vēl pārsimt naudiņas. Un, jā, patiešam atbilstoši likumam, piedraudot ar sankcijām, naudiņas praktisko iekasēšanu un pārskaitīšanu izpildītāju kontā veiksmīgi pārbīdījuši uz uzņēmēja pleciem.
Var jau būt, ka pilsonis nav bijis balts un pūkains. Var jau būt, ka VID pēc likuma burta un gara. Var jau būt, ka izpildītāju kabatās iekritīs tikai daļa no piedziņas pieauguma – pārsimts naudiņām.
Bet uzņēmējs? Tas jau nekas, ka, iespējams, izvilcis pilsoni no aplokšņu kantoriem, un nodrošinājis darbu, par kuru visus nodokļus maksā. Uzņēmējam jātērē savs laiks un uzņēmuma līdzekļi, lai zvērināto vietā faktiski veiktu piedziņu. Par saviem līdzekļiem jāveic darbs, bet samaksāts tiks zvērinātajiem tiesu izpildītājiem.
Un viss likumīgi – pilsonis, iespējams, atpakaļ aplokšņu nišā, uzņēmējs neizpratnē par ko tā sodīts, zvērinātie arī, visticamāk, bija cerējuši uz lielāku kapeiciņu kontā. Likumīgi viss. Tikai, vai tiešām šāds likums saražojams pie pilnas veselības esot? Varbūt tomēr nav īsti gudri piespiest uzņēmēju būt par milici?
0