Argentīna 13 gados piedzīvo otro defoltu

Neizdodas vienoties ar hedžfondiem, taču sekas ekonomikai nebūšot tik graujošas kā 2001.gadā

Argentīna pēdējo 13 gadu laikā piedzīvojusi otru parādsaistību maksātnespēju jeb defoltu pēc tam, kad pēdējā brīža pārrunas Ņujorkā ar augsta riska fondiem jeb tā dēvētajiem hedžfondiem beigušās bez panākumiem, vēsta LETA-BBC. Argentīna pēc ekonomikas krīzes 2001.gadā piedzīvoja parādsaistību maksātnespēju un kopš tā laika bija iesaistījusies juridiskā cīņā ar obligāciju turētājiem, ko vada hedžfondi “NML Capital” un “Aurelius Capital”.

Hedžfondu investori bija pieprasījuši Argentīnai pilnībā izmaksāt 1,3 miljardus dolāru par to īpašumā esošajām obligācijām. Taču Buenosairesa norāda, ka nevar to atļauties un apsūdzējusi investorus par valsts parādsaistību problēmas izmantošanu, lai gūtu peļņu. ASV tiesas tiesnesis bija noteicis gala termiņu ceturtdien plkst.4 (plkst.7 pēc Latvijas laika), lai Argentīna un hedžfondi panāktu vienošanos, taču trešdienas vakarā Argentīnas ekonomikas ministrs Aksels Kisilofs pavēstīja, ka investori noraidījuši valdības jaunāko piedāvājumu.

“Diemžēl vienošanās nav panākta un Argentīna nenovēršami pasludinās maksātnespēju,” trešdienas vakarā sacīja tiesas nozīmēts starpnieks Daniels Polaks. ASV tiesas bloķējušas maksājumus citiem obligāciju turētājiem, kuri iepriekš bija panākuši vienošanos ar Argentīnu, kamēr netiks noslēgta vienošanās ar konkrētajiem hedžfondiem.

Sagaidāms, ka šis defolts gan neietekmēs Argentīnas ekonomiku tādā pašā apmērā kā 2001.gadā, kad desmitiem cilvēku gāja bojā ielu protestos un varasiestādes iesaldēja noguldītāju kontus, lai apturētu strauju līdzekļu izņemšanu no bankām.

Starptautiskā reitingu aģentūra “Standard and Poor’s” trešdien samazināja Argentīnas kredītreitingu līdz “selektīvai maksātnespējai”. Aģentūra pavēstīja, ka pārskatīs valsts kredītreitingu, ja tā radīs iespējas veikt nepieciešamos parādsaistību maksājumus.

Investori, kuriem pieder vairāk nekā 92% defoltu piedzīvojušo Argentīnas obligāciju, 2005. un 2010.gadā piekrita norakstīt divas trešdaļas no to pirmskrīzes vērtības, sniedzot Argentīnai laiku atjaunot tās ekonomiku. Taču “NML Capital” un “Aurelius Capital” šajā restrukturizācijā piedalīties atteicās.