Daudzstāvu mājai Mežciemā iebrucis jumts, cilvēki nav cietuši

Plaisa ēkas sienā, kas radusies tuvumā veikto būvdarbu laikā, sasniegusi augšējo stāvu

Vakar Rīgā, Mežciemā, kādas daudzstāvu dzīvokļu mājas kāpņu telpā iebrukusi jumta konstrukcija, ziņo aģentūra LETA. No mājas evakuēti 20 cilvēki, tostarp vairāki bērni, cietušo nav. Notikumā vietā konstatēts, ka nobrukumu izraisījusi plaisa ēkas konstrukcijā, kas sniegusies līdz pat ēkas 5.stāvam.

Kā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestās (VUGD), otrdien, 29.jūlijā, plkst.20.20 saņemta informācija, ka piecstāvu dzīvojāmā ēkā Druvienas ielā 21, Rīgā, vienā no kāpņu telpām iebrukuši jumta dzelzsbetona bloki. Notikuma vietā ieradušies arī policijas un nama apsaimniekotāja pārstāvji.

Ēka pārbaudīta, pieņemts lēmums pārtraukt tai gāzes piegādi. Šodien bojājumus vērtē eksperti, tiks lemts par iedzīvotāju ielaišanu atpakaļ mājā. No 20 evakuētajiem cilvēkiem 18 pieteikušies izmitināšanai Rīgas pašvaldības piedāvātā naktsmītnē, bet divi devušies pie radiniekiem, vēsta Delfi.lv.

Kā liecina «Google Street View» pieejamie attēli, ēka Druvienas ielā ir piecstāvu dzelzsbetona paneļu ēka, kurā ir četras kāpņutelpas. Kā novērojusi Latvijas Televīzija, vēl ap pulksten 22 pie mājas pulcējās satraukti iedzīvotāji un dežurēja vairākas glābēju automašīnas.

LETA ziņo, ka nelielas plaisas ēkā Druvienas ielā 21 nemainīgi bijušas ilgāku laiku, taču tās palielinājušās pēdējā laikā, kad Eizenšteina ielā, iepretī daudzdzīvokļu namam, sākušies būvdarbi un dzīti pāļi jaunajai Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klientu apkalpošanas centra ēkai. Kā pastāstījis iedzīvotājs, kura dzīvoklī iebrukuši griesti, viņa ģimene Druvienas ielā dzīvo aptuveni astoņus gadus, mājoklis iegādāts kredītā. Neliela, pāris milimetru plata plaisa dzīvokļa starpsienā pie mājokļa galasienas bijusi redzama ilgāku laiku.

Jūlija sākumā ģimene uz divām nedēļām atstājusi mājokli un devusies brīvdienās uz laukiem. Atgriežoties īpašnieki pamanījuši, ka plaisa nav vairs tikai pāris milimetru plata, bet sasniegusi jau 3-4 cm platumu. Dzīvokļa īpašnieki sprieduši, ko ar šo plaisu iesākt, taču nelaime viņus apsteigusi. “Sēdēju ar meitu dzīvoklī, ārā ap plkst.15.30 sāka līt lietus. Ap plkst.16 pa piekaramajiem griestiem un sienu malām dzīvoklī sāka gāzties iekšā ūdens. Pasaucu kaimiņu, uzkāpām uz jumta, lai noskaidrotu, kas tur ir. Ieraudzījām, ka viena jumta pārsega betona plāksne ir nobīdījusies, atspiedusi ārējo sienu, kā rezultātā izveidojusies plaisa jumtā un dzīvokļa starpsienā,” stāstīja mājokļa īpašnieks.

Iedzīvotāji vispirms meklējuši palīdzību pašvaldībā, zvanot pa Rīgas domes diennakts tālruni 67026101, aprakstījuši situāciju, ka nobīdījusies jumta plāksne, saplaisājušas sienas un dzīvoklī gāžas lietus ūdens, taču saņēmuši atbildi, ka pašvaldība pagaidām neko nevar izdarīt, jo attiecīgo struktūrvienību darbiniekiem beidzies darba laiks. Pašvaldības pārstāvji apsolījuši nākamajā rītā aizsūtīt uz dzīvokli meistarus.

Ēkas iemītnieki zvanījuši glābējiem pa tālruni 112, kuri nekavējoties reaģējuši, ieradušies, novērtējuši situāciju un evakuējuši visus kāpņu telpas iedzīvotājus. Negadījuma vietā ieradušies ēkas apsaimniekotāji un trīs eksperti, no kuriem viens esot bijis alkohola reibumā, novērojis aculiecinieks. Neoficiāli zināms, ka lietus ūdens dēļ applūduši vairāki citi dzīvokļi, kas atradās zemāk.

Dzīvokļa īpašnieks piebilda, ka laikā, kad ģimene atradusies brīvdienās, kaimiņi ik pa laikam dzirdējuši neskaidrus būkšķus un krakšķus, it kā nenosakāmā vietā būtu nogāzušās klavieres, taču nav bijis iespējams noteikt, ka notikušas izmaiņas betona konstrukcijās. “Ilgākā termiņā mājā bija jūtamas vibrācijas, kad Eizenšteina ielā dzina pāļus jaunajai CSDD ēkai,” sacīja iedzīvotājs.

Patlaban ēkā neviens netiek ielaists, izņemot ekspertus. Namu apsargā Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki, kuri no iedzīvotājiem savākuši personas informāciju un kontaktinformāciju, apsolot informēt par turpmāko situāciju.

Namu apsaimnieko pašvaldības SIA «Rīgas namu pārvaldnieks». Tam pēdējoreiz tehniskā apskate veikta šī gada 25.jūnijā, un tajā nekādas problēmas nav konstatētas, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Santa Vaļuma. Apsaimniekotāja pārstāvji norāda, ka daudzdzīvokļu namu uzturēšana kārtībā ir pašu dzīvokļu īpašniekuziņā. Katru gadu iedzīvotājiem piedāvājot vajadzīgo darbu sarakstu, taču par to finansēšanu un organizēšanu jālemj viņiem pašiem. Nav zināms, vai un kādi darbi piedāvāti Druvienas ielas iedzīvotājiem.

Par to, kāpēc jumts ir iebrucis, versijas ir dažādas – iespējams, to veicinājusi nelegāla dzīvokļa pārbūve, kas veikta pirms vairākiem gadiem, vai netālu notiekošie būvdarbi, kuru laikā dzītie pāļi izraisījuši vibrācijas ēkā. Sava loma varētu būt arī laikapstākļiem, kad pēc vairākām svelmainām dienām sekojušas pēkšņas, intensīvas lietusgāzes, pauduši Rīgas domes pārstāvji.

Rīgas pilsētas būvvaldes informācija liecina, ka 2007.gadā toreizējie dzīvokļa īpašnieki vērsušies būvvaldē ar iesniegumu atļaut mājokļa pārbūvi, taču, tā kā iecere saistīta ar izmaiņām nesošajās sienās, atļauja nav dota. Iespējams, īpašnieki pārbūvi veikuši patvaļīgi, izremontējuši dzīvokli un tad to pārdevuši pašreizējiem īpašniekiem, ko apliecinot arī dokumenti. Speciālistu informācija liecina, ka dzīvoklī vienā no nesošajām sienām izsista aile uz virtuvi.

Jumta bojājuma vietā viena no betona plāksnēm, kas sver aptuveni 4 tonnas, noslīdējusi no atbalsta «plaukta» par aptuveni 20 centimetriem, radot spiedienu uz ēkas ārsienu un izraisot plaisas dzīvokļa starpsienā. Tehniskās apskates gaitā pirms mēneša jumta stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, taču Vaļuma skaidroja, ka šādu situāciju prognozēt neesot bijis iespējams, jo pašreizējā bojājuma vieta bijusi vizuāli noslēgta, tāpēc nobīde nav bijusi pamanāma.

Amatpersonas uzsver, ka notikušais varētu būt vairāku faktoru sakritība, tāpēc vispirms nepieciešams sagaidīt oficiālu atzinumu. Patlaban Druvienas ielā 21 nodrošināts ceļamkrāns, ar kuru tiks pacelta noslīdējusī jumta betona plāksne – tad arī varēs piekļūt konstrukcijām no apakšas, izpētīt cēloņus un izstrādāt risinājumus defektu novēršanai. Iedzīvotāji mājokļos varēs atgriezties tikai pēc tam, kad bojājums būs pilnībā novērsts, taču pagaidām nav zināms, cik daudz laika tas prasīs, – labākajā gadījumā tas varētu būt jau šodien, taču remonts var ieilgt arī mēnesi un ilgāk.

Rīgas pašvaldība avārijas seku novēršanai piedāvājusi finansiālu palīdzību, taču pagaidām nav zināms, kādas būs remontdarbu kopējās izmaksas. Viļuma piebilda, ka konkrētās ēkas iedzīvotājiem ar maksājumu disciplīnu lielu problēmu nav un mājai ir izveidots uzkrājums. Piektā stāva dzīvoklis, kurš noslīdējušās jumta plāksnes dēļ cietis visvairāk un lietus laikā applūdis, bijis apdrošināts, jo iegādāts kredītā. Dzīvokļa īpašniece Evija Linķe atzina, ka dzīvoklī arī pirms notikušās nelaimes valdījis paaugstināts mitrums, un norādīja, ka ēkai jau sen bijusi nepieciešama siltināšana.

Otrdienas vakarā daļēji bloķēta satiksme Druvienas un Mežciema ielas krustojumā. Plkst.21.25 satiksme daļēji atjaunota pa Mežciema ielu vienā joslā. Valsts policija aicina satiksmes dalībniekus izvēlēties citu braukšanas maršrutu, lai apbrauktu negadījuma vietu.

Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis ir.lv atturējās komentēt notikušo, kamēr nav man zināmi precīzi nelaimes cēloņi. ”Tie var būt gan lielais lietus kā stihija, gan nepareiza ekspluatācija, gan vibrācija, gan nesavlaicīga apsekošana un renovācija,” uzskaita nozares pārstāvis.

Viņš teic, ka pirms sabrukšanas var nebūt ”standarta brīdinājumu”. ”Pārvaldnieki darbojas saskaņā ar noslēgto pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, vadoties pēc normatīviem aktiem’,” skaidro Beikmanis, ”pārvaldniekam vajadzētu veikt mājas apsekošanu, ziņot īpašniekiem par tās tehnisko stāvokli, par nepieciešamajām investīcijām mājas remontā, virzīt un vadīt remonta vai renovācijas procesu. Bet vienmēr paliek robežas, pie kurām jebkurš pārvaldnieks būs bezspēcīgs – neredzamas un neparedzamas mājas konstruktīvās problēmas, īpašnieku nespēja vienoties par nepieciešamajām investīcijam un mājas remontu, renovācijas finansējuma nepieejamība, dabas stihiju prognozēšanu un nodarīto seku novēršanu.”

Būvniecības lietpratēji iepriekš jau brīdinājuši, ka padomjlaikā būvētās dzīvojamās ēkas ne tikai slikti notur siltumu, bet arī kļūst arvien nedrošākas konstrukciju ziņā. Iepriekš notikuši pētījumi rāda, ka renovācija tehniskā stāvokļa uzlabošanai būtu vajadzīga līdz pat 60% padomjlaikā celto daudzdzīvokļu namu. Līdz pat 20% tuvākajos 10 gados var nākties nojaukt, jo tie kļūs bīstami.