Eiropas tiesa atstāj spēkā Francijas musulmaņu sejsegu aizliegumu

Šī bija trešā reize, kad tiesa atbalstījusi Francijas lēmumu

Francijas aizliegums nēsāt burkas publiskās vietās nav pretrunā ar musulmaņu sieviešu cilvēktiesībām, otrdien atzinusi Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT). Šī ir trešā reize, kad tiesa ir atbalstījusi Francijas mēģinājumus ierobežot islāmticīgo galvassegu nēsāšanu.

“Tiesa uzsver, ka izskatāmajā jautājumā kopdzīves likumu ievērošana ir leģitīms mērķis,” teikts tiesas izplatītajā paziņojumā.

No 17 tiesnešiem, kas vairākus mēnešus izsvēra pušu argumentus šajā lietā, divi tomēr neatbalstīja pārējo kolēģu viedokli, ka Francijas likums nav pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normām, kas aizsargā domas, uzskatu un reliģisko brīvību, ziņo LETA.

Tajā pašā laikā tiesneši bija vienisprātis, ka prasītāja nav tikusi pakļauta diskriminācijai.

2010.gadā pieņemtais likums aizliedz publiskās vietās pilnībā aizsegt seju, arī musulmaņu tradicionālo sejas plīvuru nēsāšanu. Par šī likuma pārkāpumu draud 150 eiro liela sodanauda.

Francijas varasiestādes norāda, ka likuma mērķis ir valsts sekulārisma tradīciju aizsardzība un sabiedriskās kārtības un drošības garantēšana. Tomēr tas radījis spriedzi varasiestāžu attiecībās ar lielo musulmaņu kopienu, kuras piederīgo skaits, kā tiek lēsts, sasniedzis jau četrus miljonus.

Šī spriedze reizēm pāraugusi vardarbībā, piemēram, grautiņos, kas pērnvasar uzliesmoja Parīzes Trapes priekšpilsētā. Par iemeslu šīm nekārtībām kalpoja kāda vīrieša aizturēšana, kad viņš bija uzbrucis policistam, kas aizturējis viņa sievu par parandžas nēsāšanu.

Tiesai pagājušajā gadā iesniegtajā rakstiskajā pamatojumā prasītāja norādīja, ka viņa ir “ticīga musulmaniete” un valkā parandžu “saskaņā ar savu reliģisko pārliecību, kultūru un personiskajiem uzskatiem”. Prasītāja apgalvoja, ka aizliegums esot pretrunā ar viņas reliģisko brīvību, runas brīvību un tiesībām uz pulcēšanos, kā arī ar diskriminācijas aizliegumu.

Cenšoties apgāzt visizplatītāko argumentu par labu aizliegumam, prasītāja arī norādīja, ka nedz viņas vīrs, nedz kāds cits ģimenes loceklis nav izdarījis uz viņu spiedienu, lai uzspiestu šādu ģērbšanās kodu.

Taču tiesas sēdē pati prasītāja nepiedalījās, un viņu pārstāvēja kāds Birmingemas advokātu kantoris, kas specializējies imigrācijas jautājumos. “Pirmkārt, mēs vēlamies, lai tiesa atzītu, ka šis Francijas likums ir diskriminējošs,” intervijā aģentūrai AFP vēl pērn norādīja prasītājas advokāts Sandžīvs Šarma. Viņš paskaidroja, ka prasītājas ģimene dzīvojot Birmingemā un viņai “esot neērti” izmantot franču advokātu. Šarma izteicās, ka vēlme palikt anonīmai esot “pašsaprotama” un tāpēc prasītāja nevarot izmantot Francijas juristus.

Francijas pārstāvis pieprasīja, lai prasība tiktu noraidīta bez izskatīšanas, jo tiesa jau iepriekš noraidījusi divas citas analoģiskas prasības, kuras sagatavojis tas pats advokātu kantoris, izmantojot tos pašus argumentus. Savā rakstiskajā pamatojumā Parīze norādīja, ka aizliegums balstīts “leģitīmos mērķos, tostarp sabiedriskajā drošībā”, un ka parandža “pēc būtības ir diskriminējoša pret sievieti”.

Likums par parandžu nēsāšanas aizliegumu tika pieņemts, kad pie varas atradās iepriekšējā prezidenta Nikolā Sarkozī centriski labējā valdība, taču tam pilnīgu atbalstu pauž arī pašreizējā Francijas valsts galvas Fransuā Olanda pārstāvētie sociālisti.

Pēc Trapes nemieriem Francijas toreizējais iekšlietu ministrs Manuels Valss norādīja, ka likums vēršas pret “praksi, kam nav nekāda sakara ar mūsu tradīcijām un mūsu vērtībām”.

Francijas paraugam sekojusi arī Beļģija un atsevišķi Šveices kantoni. Līdzīga aizlieguma pieņemšanu apsver arī Itālija un Nīderlande. Arī daži britu politiķi pagājušā gada septembrī nāca klajā ar aicinājumu aizliegt pilnīgu sejas aizklāšanu publiskās vietās, kad kāds tiesnesis atļāva kādai musulmanietei palikt parandžā tiesas zālē, tiesa gan, pieprasot to noņemt laikā, kamēr viņa liecina.