Latvijas iedzīvotāji arvien rūpīgāk šķiro atkritumus, taču dalīto drazu konteineru pieejamību nosaka ne tikai namu iedzīvotāju atbildība, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu atbildības sajūta
Kristīnei Allerei, kas dzīvo vienā no Mārupes daudzdzīvokļu namiem, pēdējā gada laikā jau ierasts PET pudeles saplacināt un nolikt atsevišķā maisiņā, lai pēcāk tās izmestu dzeltenā, zvanveidīgā konteinerā, kas atrodas mājas pagalmā. Tur ir arī līdzīgs zils konteiners papīram un zaļš – stikla tarai. Un, protams, konteiners nešķirotai drazai. Vienīgais, kas Kristīni un viņas dēlu mudina plastmasu, papīrus un stiklus nodalīt no pārējiem atkritumiem, ir atbildības sajūta, vēlme samazināt draņķu kalnus izgāztuvēs un palielināt otrreizējai pārstrādei nodoto gružu daudzumu, tā samazinot apkārtējās vides piesārņojumu.
Savukārt cits mārupietis Aivars Zivtiņš, kurš dzīvo vienā no daudzajām Mār-upes privātmājām, visus atlikumus dala trijās daļās: vienā konteinerā met nepārstrādājamos atkritumus, otrā – papīru, plastmasu, PET pudeles, skārdenes un stikla taru, bet ēdiena atliekas, kas bioloģiski pārstrādājas, nes uz komposta kaudzi dārza malā. Pirms gada atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums viņam, tāpat kā pārējiem mārupiešiem, piedāvāja divas lielas somas atkritumu šķirošanai, no kurām vienā mest stiklu, otrā – visus pārējos pārstrādājamos atkritumus. Parasto konteineru izved divas reizes mēnesī, un par to Zivtiņiem jāmaksā, turpretim somas – tikai reizi mēnesī, bet nav jāmaksā.
Tomēr Zivtiņu trīs cilvēku ģimene tik ātri piepildīja somas, ka Aivars vienojās ar atkritumu apsaimniekotājiem, ka sašķiroto metīs nevis somās, bet vēl vienā zaļā konteinerā. Tagad viņš ir ļoti apmierināts par veidu, kā ģimene tiek vaļā no atkritumiem. «Esam zaļi domājoši,» saka Aivars.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.