Stabili mierīgā noskaņā • IR.lv

Stabili mierīgā noskaņā

5
Foto: Reuters/LETA
Antra Ērgle

Nekustamo īpašumu tirgus Latvijā pēc krīzes sabrukuma izvētījis savus apcirkņus, un tajā palikušie profesionāļi pārstājuši gaidīt «trekno gadu» atgriešanos, ģenerējot drudžaini optimistiskus vēstījumus par iedzīvotāju gaidām pēc strauja dzīvokļu cenu kāpuma. Vietā nākusi izsvērta analīze un prasme pelnīt ar kompetentu darbu

Vieglas naudas nepārpludinātā tirgū iegūst tie, kas prot īpašumu labi uzturēt un piedāvāt. Lietpratēju novērojumi rāda, ka darījumi ar nekustamajiem īpašumiem notiek regulāri, aktīvāks ir komercplatību tirgus, un nemainīgā vajadzība pēc mājokļiem komplektā ar pakāpenisku ekonomikas atkopšanos rāda nelielu pieaugumu arī šajā segmentā. Augstākās cenas un lielākā rosība ir dārgāko dzīvokļu tirgū, kur naudu gatavi ieguldīt Eiropas Savienības uzturēšanās atļauju kārotāji no citām valstīm. Taču latviešu nenomācamā vēlme pēc «sava stūrīša zemes» pamazām atmodina arī ārpilsētas privātmāju un apbūves zemesgabalu tirgu.

Ko pērk ārzemnieki

Politiski motivēta panika nesen bija sacelta par termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu pret ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, biedējot ar «piektās kolonnas» papildinājumu no austrumu kaimiņa, kaut arī nekustamo īpašumu aģentu stāstītais liecina, ka mājokļus galvenokārt pērk demokrātiski un eiropeiski noskaņoti krievi, cerot uz glābiņu no Putina režīma žņaugiem.

Krievijas un citu NVS virziena austrumu kaimiņu ieguldījumi galvenokārt nonāk Rīgas centrā un Jūrmalā, iegādājoties ekskluzīvus mājokļus, kuru piedāvājums strauji sarucis. Daži te apmetas uz dzīvi kaut vai daļu gada, citi dzīvokli jaunajā projektā nopērk pat neapskatot, atklāj pārdevēji. Zinot būvniecības buma laika projektu (ne)kvalitāti, skaidrs, ka šie pircēji te dzīvot negrasās, bet tikai vēlas izmanot kopš 2010.gada likuma radītās iespējas iegūt termiņuzturēšanās atļauju pret noteikta lieluma ieguldījumu nekustamajā īpašumā. Krievijas nerezidenti – nekustamo īpašumu pircēji – joprojām ir lielākie uzturēšanās atļauju kārotāji, šogad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) saņemti 844 pieteikumi. Otrajā vietā ir Ķīnas pilsoņi ar 228 pieprasītām atļaujām, trešie – ukraiņi ar 86 pieteikumiem.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu