Ukrainas separātisti neatcels ieplānotos referendumus (papild.)

Eksperts: Putins neriskē ne ar ko, aicinot atlikt referendumus

Doņeckas apgabala separātisti netaisās atcelt 11.maijā ieplānoto referendumu, vēsta Ukrainas medijs “Deņ”.

Šādu lēmumu paziņojis tā saucamās Doņeckas republikas pārstāvis aģentūrai “Interfaks”.

Jau ziņots, ka prokrieviskie separātisti, kas darbojas Ukrainas dienvidaustrumos, ceturtdien varētu apspriest Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinājumu atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

Separātistu līderi Doņeckā un Luganskā solījuši nodot šo jautājumu izskatīšanai “tautas padomēs”, vēsta LETA/AFP.

“Mēs cienām Putina nostāju,” norādīja prokrieviskais līderis Doņeckā Deniss Pušiļins. “Viņš ir līdzsvarots politiķis. Tādēļ mēs nodosim viņa priekšlikumu tautas padomei.”

Savukārt Luganskas prokrievisko grupējumu izplatītajā paziņojumā teikts: “Mēs nododam šo [ierosinājumu] diskusijām visai tautai, jo Putins vērsies ar aicinājumu pie federalizācijas atbalstītājiem, tādēļ tas būs lēmums visai Luganskas tautai.”

Tikmēr Baltais nams norādījis, ka iecerētos “nelikumīgos un nelegālos” balsojumus būtu jāatceļ pavisam, nevis tikai jāatliek.

Putins trešdien aicināja promaskaviskos separātistus atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas. “Mēs aicinām dienvidaustrumu pārstāvjus atlikt 11.maijā plānotos referendumus, lai radītu dialogam nepieciešamos apstākļus,” pēc tikšanās Kremlī ar Šveices prezidentu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pašreizējo vadītāju Didjē Burkhalteru paziņoja Putins.

Krievijas prezidents arī paziņoja, ka Maskava ir atvilkusi savus spēkus no Ukrainas robežas, par ko nopietnas bažas pauduši Rietumi, baidoties no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Vēlāk gan NATO norādīja, ka alianse nesaskata ne mazākās pazīmes, ka Krievijas karavīri būtu atvilkti no Ukrainas robežas.

Tikmēr Putins trešdien arī norādīja, ka Maskavai nemitīgi darīts zināms par šīm bažām un Maskava ir savus karavīrus atvilkusi. “Mēs esam viņus atvilkuši. Šodien viņi nav pie Ukrainas robežas, bet regulāro mācību vietās,” uzsvēra Putins.

Krievijas prezidents arī saudzīgāk izteicās par 25.maijā gaidāmajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām, ko Maskava iepriekš nosodījusi kā “absurdas” Ukrainā valdošo nemieru dēļ. Putins paziņoja, ka gaidāmās vēlēšanas ir eksperimentāls solis pareizā virzienā.

“Es vēlētos uzsvērt, ka Kijevā plānotās prezidenta vēlēšanas, lai gan tās ir solis pareizā virzienā, neko neizlems, ja visi Ukrainas pilsoņi nesapratīs, kā viņu tiesības tiks aizsargātas pēc vēlēšanām,” norādīja Putins.

Putina aicinājums Ukrainas promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus ir daļēji diplomātisks žests, kuram nesekos reāla rīcība, aģentūrai LETA prognozēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

“Šajā ziņā Putins un Krievija ar neko pārāk daudz neriskē. Putins var aicināt atlikt referendumus, bet tajā brīdī, kad separātisti nepieņem šo aicinājumu, Putins var noplātīt rokas un pateikt, ka šos separātistus Krievija nekontrolē. Viņš var izmantot šo situāciju, lai vēlreiz apliecinātu to, ko Krievija apgalvojusi līdz šim, proti, ka separātistiem nav nekādas saistības ar Krieviju, un ka šie protesti nav Krievijas organizēti,” norādīja eksperts.

Tas gan nenozīmē, ka neturpināsies Krievijas izlūkdienestu slēptās aktivitātes referenduma tālākā sagatavošanā. “Varbūt tas ir daļēji diplomātisks žests, kuram šajā gadījumā nesekos reāla rīcība. Aicinājums izteikts, lai vismaz ārēji parādītu savu labo gribu, ka Krievija iet uz kompromisiem, lai atrisinātu situāciju Ukrainā,” piebilda Cepurītis.

Plānoto referendumu atšķirība no nesenā Krimas referenduma ir tajā, ka Krimas gadījumā nebija Ukrainas spēku iesaiste, bet šajā gadījumā ir bruņota vēršanās pret separātistiem. “Lai organizētu referendumu, nepieciešama zināma sistēma, proti, komisijām un iecirkņiem biļetenu izplatīšanai un referendumiem vismaz pēc izskata jābūt likumīgiem. Ja separātisti saglabās kontroli, tad referendumi varētu notikt, taču tas ir atkarīgs no situācijas tuvākajās dienās, proti, vai Ukrainas spēki vēl aktīvāk vērsīsies pret separātistiem,” uzsvēra Cepurītis.

Rietumi pauduši nepārprotamu atbalstu Ukrainā gaidāmajām vēlēšanām, uzskatot tās par svarīgu soli pretī politiskai stabilitātei.

(papildināta no sākuma)