Straujuma ar Baidenu vienojas par drošības prioritātēm

ES lems par jauniem soļiem pret Krievijas agresiju Ukrainā

Ministru prezidente Laimdota Straujuma Vašingtonā, tiekoties ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu (Joe Biden), vienojusies par drošības prioritātēm, vēsta portāls Tvnet.lv, atsaucoties uz Valsts kancelejas sniegto informāciju. Amatpersonas pārrunājušas Latvijas un ASV sadarbību drošības un enerģētikas jomā, ziņo aģentūra BNS.

Premjerministre paudusi cerību, ka NATO spēku klātbūtne Latvijā un Baltijas jūras reģionā būs ilglaicīga. Baidens apliecinājis stingrās Ziemeļatlantijas līguma piektā panta garantijas Latvijai. Viņš atzinīgi novērtējis Latvijas apņemšanos palielināt aizsardzības budžetu, lai līdz 2020.gadam tas sasniegtu 2% no IKP.

Savukārt Eiropas Savienība (ES) līdz nedēļas beigām varētu lemt par turpmākajiem soļiem pret Krievijas agresiju Ukrainā, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pieļāva ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), ziņo LETA. ES līdz nedēļas beigām varētu lemt par jaunu personu iekļaušanu sarakstā, bet ja situācijas turpinās saasināties, tad tiks lemts par jaunu sankciju paketi.

Rinkēvičs piebilda – ja tiktu pildīta Ženēvā panāktā vienošanās un no Krievijas puses izdarīts spiediens pret separātistiem, būtu pamats optimismam par krīzes atrisināšanu. Taču kopš vienošanās ir pagājušas divas nedēļas, un tā netiek pildīta. Tas lielu optimismu neraisa, teica ministrs.

Straujuma un Baidens Vašingtonā pārrunājuši arī enerģētikas jautājumiem – Ministru prezidente apliecinājusi Latvijas interesi ASV dabas gāzes eksporta sākšanai uz Eiropu. «Latvija ir gatava cieši sadarboties ar ASV valdību un uzņēmumiem alternatīvu meklēšanā», pauda Straujuma, uzsverot, ka «gāzes eksporta uzsākšana no ASV uz ES būtu labs signāls Krievijai, ka Eiropai ir alternatīvas gāzes piegādes iespējas.»

Puses bijušas vienisprātis, ka ir maksimāli ātri jānoslēdz Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības sarunas. Baidens paudis cerību, ka Latvija kā topošā ES Padomē prezidējošā valsts dos pozitīvu ieguldījumu līguma noslēgšanai.

Jau ziņots, ka saistībā ar krīzi Ukrainā noteiktais ES “melnais saraksts” ir papildināts ar personām, par kurām ES ārlietu ministri bija vienojušies jau iepriekš. Tagad ES sankcijas attiecinātas pret 48 cilvēkiem, kas tiek vainoti par krīzi Ukrainā. Sarakstā iekļauti Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks, prezidenta pārstāvis Krimā Oļegs Belavencevs, Krimas jautājumu ministrs Oļegs Saveļevs, Sevastopoles gubernators Sergejs Meņailo, Krimas senatore Olga Kovitidi, Valsts domes vicesprīkere Ludmila Švecova un vicespīkers Sergejs Ņeverovs, Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) priekšnieks Igors Serguns, Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, GRU darbinieks Igors Strelkovs, separātistu līderi Ukrainas dienvidaustrumos Germans Prokopjevs un Valērijs Bolotovs, “Doņeckas tautas republikas” līderi Andrejs Purgins, Deniss Pušiļins un Sergejs Ciplakovs.