Polijā un Igaunijā izvietos vēl vairākus NATO iznīcinātājus

Igaunijas ministrs: Tad naidniekam kārdinājums pārbaudīt Igaunijas robežas un drošību ir mazāks

Polija jūnijā turpinās kopīgas militārās mācības ar ASV, kas nosūtīs uz Poliju vēl vairākus iznīcinātājus “F-16”, atsaucoties uz aizsardzības ministru, ceturtdien vēsta Polijas Radio. Vienlaikus Polijā tiks izvietota arī degvielas uzpildīšanas lidmašīna no Lielbritānijas.

Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers paziņojis, ka Igaunija ar prieku maijā uzņems četrus Dānijas iznīcinātājus, jo tie mazinās kārdinājumu pārbaudīt Igaunijas robežas un drošību, vēsta tīmekļa medijs “Postimees Online”.

Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semoņaks intervijā telekanālam TVN24 pauda pārliecību, kas tas ir spēcīgs pierādījums sabiedroto saistībām un redzama ASV klātbūtne. “Mēs cenšamies nodrošināt, ka [Krievijas-Ukrainas] krīzes mācības noved pie ilgstošas NATO klātbūtnes austrumos,” norādīja Semoņaks, piebilstot, ka sabiedroto armijas jau strādā pie tā.

Jautāts par NATO gatavību iejaukties gadījumā, ja notiktu uzbrukums vienai no dalībvalstīm, Semoņaks norādīja, ka šie spēki ir gatavi rīkoties nekavējoties.

Ministrs teica, ka 18 ASV iznīcinātāji “F-16”, kas ieradīsies Polijā no gaisa spēku bāzes Vācijā, tiks izvietoti Lasko bāzē Polijas vidienē. Viņš arī norādīja, ka šajā bāzē jau atrodas 12 iznīcinātāji “F-16” un transporta lidmašīna, vēsta LETA.

“Lidmašīnas, kas pašreiz ir šeit, atstās Poliju pāris nedēļu laikā un to vietā stāsies jaunas no citas bāzes,” viņš piebilda.

Tomēr ministrs uzsvēra, ka, runājot par NATO spēkiem reģionā, pašreiz galvenā uzmanība ir pievērsta “ilgtermiņa aktivitātēm, kas varētu ilgt gadiem vai desmitgadēm”. Lai gan, protams, šādas vienošanās nav panākamas “pāris dienu laikā”, atzina Semoņaks.

Tikmēr, sākot no maija, NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā piedalīsies 12 alianses lidmašīnas – trīs reizes vairāk nekā agrākajā režīmā. Četri no iznīcinātājiem – dāņu lidmašīnas – bazēsies Igaunijā.

“Protams, mēs esam priecīgi uzņemt dāņu iznīcinātājus Igaunijā,” paziņoja ministrs, uzsverot, ka tās ir labas ziņas divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja Igaunijas un NATO gaisa robežai tuvosies kāds, kam nav jātuvojas, iznīcinātājs aizlidos un identificēs šo objektu, norādīja Miksers, piebilstot, ka to, protams, ir vieglāk un ātrāk izdarīt no Igaunijas nekā citurienes.

Otrkārt, pastāvīgai NATO spēku klātbūtnei ir atturēšanas funkcija. “Ja sabiedroto vienības ir pastāvīgi izvietotas Igaunijā, protams, kārdinājums pārbaudīt Igaunijas robežas un drošību ir mazāks,” norādīja ministrs.

Mikseram ceturtdien Kopenhāgenā paredzēta tikšanās ar Dānijas un Baltijas valstu kolēģiem, lai apspriestu dāņu iznīcinātāju izvietošanu Igaunijā.