ES iesaldē Janukoviča aktīvus (papild.)

EK Ukrainai gatava piedāvāt 11 miljardu eiro palīdzību

Eiropas Savienība (ES) nolēmusi iesaldēt 18 bijušo Ukrainas amatpersonu, arī gāztā prezidenta Viktora Janukoviča, aktīvus, ziņo LETA/DPA.

Kā teikts ES paziņojumā, iesaldēti to personu aktīvi, kuri, visticamāk, vainojami Ukrainas valsts līdzekļu nelikumīgā iegūšanā.

Sankcijas sākotnēji būs spēkā uz 12 mēnešiem, un “tajās arī izklāstīti noteikumi iesaldēto līdzekļu atgūšanai”.

Kā skaidroja kāds vārdā neminēts informācijas avots, bloka dalībvalsts varēs atbloķēt iesaldētos līdzekļus tikai tad, ja Ukrainā būs pieņemts tiesas spriedums par pazudušajiem līdzekļiem.

Sankcijas vērstas arī pret Janukoviča dēliem Oleksandru un Viktoru Janukovičiem, bijušo Ukrainas iekšlietu ministru Vitāliju Zaharčenko, bijušo ģenerālprokuroru Viktoru Pšonku un viņa dēlu Artjomu, bijušo Ukrainas Drošības dienesta vadītāju Aleksandru Jakimenko, bijušo premjerministru Mikolu Azarovu un viņa dēlu Alekseju, bijušo prezidenta administrācijas vadītāju Andreju Kļujovu, viņa brāli Sergeju, bijušo prezidenta administrācijas vadītāja vietnieku Andreju Portnovu, bijušo tieslietu ministri Jeļenu Lukašu, bijušo iekšlietu ministra vietnieku Viktoru Ratušņaku, uzņēmēju Sergeju Kurčenko, bijušo izglītības un zinātnes ministru Dmitriju Tabačņiku, bijušo veselības aizsardzības ministri Raisu Bogatirevu un bijušo Janukoviča padomnieku Igoru Kaļiņinu.

Sarakstā iekļauto personu aktīvi ES dalībvalstīs tiks bloķēti. Sarakstā iekļautās personas “piesavinājušās Ukrainas valsts līdzekļus un nelikumīgi pārskaitījušas tos ārpus Ukrainas”.

Saistībā ar notikumiem Ukrainā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) ir pieņēmis lēmumu atstādināto Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un 17 citas ar Ukrainu saistītas personas uz nenoteiktu laiku iekļaut to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta.

Visas 18 personas, kuras iekļautas sarakstā, ir saistītas ar Ukrainu un nesenajiem notikumiem šajā valstī, aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas vēstnieks preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

Lēmums pieņemts saskaņā ar Imigrācijas likuma normu, kas nosaka, ka, ja ārzemnieks ir Latvijai nevēlama persona jeb “persona non grata”, par viņa iekļaušanu sarakstā lemj ārlietu ministrs. Sankcijas cita starpā vērstas pret atstādinātā prezidenta vecāko dēlu Oleksandru Janukoviču.

FKTK informē bankas par ierobežojošo regulu

Kā informē Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), no 6. marta ir stājusies spēkā ES Padomes regula, kas ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā.

FKTK ir informējusi bankas un finanšu iestādes par ES Padomes regulas stāšanos spēkā un atgādinājusi par pienākumu rīkoties atbilstoši tās prasībām. Finanšu līdzekļu iesaldēšana nozīmē, ka klienta nauda tiek nobloķēta un personai ir liegta jebkāda tālāka rīcība ar šiem līdzekļiem.

FKTK seko līdzi, lai šīs darbības tiktu nodrošinātas visās Latvijā bankās un finanšu iestādēs, ja tām ir klienti no sankciju saraksta. FKTK nepieciešamības gadījumā ir tiesīga pieņemt lēmumu par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

Vērtējot finanšu sankciju ietekmi uz Latvijas banku sektoru, FKTK nesaskata, ka tas varētu radīt situāciju, ka netiktu ievērotas kādas regulējošās prasības Latvijas bankās. Tāpat sankcijām nebūs tieša ietekme uz banku sektora kopējo noguldījumu apjomu vai finanšu rādītājiem.

Jau ziņots, ka lēmums par sankciju noteikšanu ukraiņu amatpersonām tika pieņems februārī ES ārlietu ministru sanāksmē.

Šveice jau iesaldējusi gan Janukoviča, gan viņa dēla multimiljonāra Oleksandra Janukoviča līdzekļus. Viņi ir starp 20 bijušajām Ukrainas amatpersonām, pret kurām Šveice vērsusi sankcijas.

Arī Lihtenšteina iesaldējusi šo pašu personu banku kontus, bet Austrija izziņojusi pasākumus pret 18 bijušajām Ukrainas amatpersonām, uz kurām krīt aizdomu ēna par cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju.

EK Ukrainai palīdzēs vismaz ar 11 miljardiem eiro

Jau ziņots, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu trešdien arī paziņoja par apjomīgu finanšu palīdzības programmu Ukrainai, kuras ietvaros nākamo gadu laikā tiks valstij piešķirti vismaz 11 miljardi eiro.

“Tā ir programma, kas paredzēta, lai atbalstītu apņēmīgu, ietverošu un uz reformām orientētu Ukrainas valdību,” norādīja Barrozu. “Šī programma kopumā no Eiropas Savienības (ES) budžeta un ES bāzētām starptautiskām finanšu institūcijām nākamo gadu laikā varētu nodrošināt atbalstu vismaz 11 miljardu eiro apmērā.”

Barrozu arī pavēstīja, ka EK palīdzības detaļas ceturtdien Briselē tiks apspriestas ar Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku, kurš apmeklēs ES dalībvalstu līderu ārkārtas sanāksmi, kas sasaukta, lai nodrošinātu kopīgu reakciju uz militāro krīzi Krimā, ziņo LETA/AFP.

EK prezidents uzsvēra, ka ES tūlītēja prioritāte ir palīdzēt rast miermīlīgu risinājumu krīzei, kuram “jāietver Krievijas bruņoto spēku izvešana no pastāvīgajām dislokācijas vietām”.

Viņš atzinīgi novērtējis tiešo dialogu, kas izveidots starp Maskavu un Kijevu, un pauda cerības, ka abas puses spēs vienoties par starptautisko novērotāju izvietošanu Krimā.

Barrozu norādīja, ka palīdzības programma ietvers tūlītējus īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus, kas piedāvās tirdzniecības, ekonomikas, tehnisko un finanšu atbalstu Ukrainai.

Viņš pavēstīja, ka 1,6 miljardi eiro Ukrainai varētu tikt piešķirti kā makrofinanšu palīdzība, bet 1,4 miljardi eiro aizdevumu garantijās, no kuriem 600 miljoni eiro tiktu izmaksāti nākamo divu gadu laikā.

Tāpat trīs miljardus eiro nākamo divu gadu laikā piešķirtu Eiropas Investīcijas banka un tiktu izveidots fonds, kurā tiktu apvienota ES budžeta un dalībvalstu iemaksātā nauda.

Tikmēr Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) varētu īstenot pasākumus, lai nodrošinātu vēl piecus miljardus eiro.

Barrozu sacīja, ka EK varētu arī mobilizēt 250 miljonus eiro, lai nodrošinātu 3,5 miljardu eiro vērtus aizdevumus no investīciju projektiem. EK arī ir gatava radīt īpašu donoru koordinācijas mehānismu, kuru ES ir gatava pārvaldīt.

(papildināta ar FKTK ziņām)