Obama aicina Krieviju atvilkt savus karavīrus no Krimas (papild.)

Kerijs: ASV Ukrainai piešķirs miljardu dolāru

ASV prezidents Baraks Obama lūdzis Krieviju atsaukt savus karavīrus Krimā atpakaļ bāzēs un piekrist starptautisko novērotāju misijas izveidošanai Ukrainā, informēja Baltā nama amatpersonas.

Vašingtona Krievijas rīcību Ukrainā raksturojusi kā “agresijas aktu”, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedzis.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs otrdien viesojās Kijevā un paziņoja, ka Savienotās Valstis plāno Ukrainai piešķirt miljardu ASV dolāru, ziņo mediji. „Mēs strādājam pie garantijām aizdevumu paketei miljarda dolāru apmērā. Patlaban mēs sadarbojamies ar ASV Finanšu ministriju un citām iestādēm, kas var sniegt palīdzību,” teica Kerijs.

Savukārt Eiropas Savienība Ukrainai varētu palīdzēt apmaksāt tās gāzes parādus Krievijai, kas būs viens no svarīgākajiem punktiem palīdzības paketē Ukrainai, paziņojis eirokomisārs Ginters Etingers.

Eiropas Komisija par šo palīdzības paketi runās vēl trešdien, lai jau ceturtdien to varētu izskatīt un pieņemt ES samitā, ziņo „Radio Svoboda”.

Etingers radio arī teicis, ka „Naftogaz Ukraini” Krievijas uzņēmumam „Gazprom” palicis parādā aptuveni divus miljardus dolāru un ES palīdzēs šo Kijevas parādu Krievijai nomaksāt. Pēc dažu avotu ziņām, ES palīdzība Ukrainai varētu pārsniegt miljardu eiro.

Obama otrdien paziņoja, ka Putina sniegtie attaisnojumi iebrukumam Ukrainā “nevienu neapmānīs” un ka Maskavas iejaukšanās kaimiņvalsts iekšējās lietās vienīgi attālinās Ukrainu no Krievijas, ziņo LETA/BBC.

Baltā nama saimnieks uzsvēra, ka gan ASV, gan Vašingtonas sabiedrotie – Eiropas Savienība (ES), Japāna un Kanāda – Krievijas rīcību uzskata par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Tikmēr Krievija veikusi starpkontinentālās ballistiskās raķetes “Topol RS-12M” izmēģinājumu.

Vašingtona apstiprināja, ka iepriekš informēta par raķetes izmēģinājumu, kā to prasa divpusējie līgumi.

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš otrdien apmeklēja Kijevu, paziņoja, ka Putins pēc kontroles pārņemšanas pār Krimu meklē “iemeslus”, lai iebruktu pārējā Ukrainas teritorijā.

Kerijs norādīja, ka gadījumā, ja Krievija atteiksies mazināt spriedzi Ukrainā, ASV un to sabiedrotajiem nebūs citas izvēles, kā “izolēt Krieviju politiski, ekonomiski un diplomātiski”.

Putins otrdien paziņoja, ka pašreiz neesot vajadzības ievest Krievijas spēkus Ukrainā, bet uzsvēra, ka gadījumā, ja Krievija iebruktu Ukrainā, tas būtu leģitīmi.

Krievijas prezidents, kurš otrdien pirmo reizi pēdējās nedēļās laikā publiski pauda savu viedokli par notiekošo, arī paziņoja, ka Krimas pussalā pozīcijas ieņēmušie spēki nav Krievijas karavīri, bet gan vietējie “pašaizsardzības spēki”.

Krimas pussalu savā kontrolē pārņēmuši bruņoti karavīri, kuru formām nav uzšuvju un nacionālās atšķirības zīmju. Ukrainas armijas un drošības spēku daļas bloķējošajiem militārajiem transporta līdzekļiem ir arī Krievijas numura zīmes.

Kaut arī Kremlis uzstāj, ka Krimā darbojas “vietējie pašaizsardzības spēki”, plaši tiek uzskatīts, ka Ukrainai piederošajā pussalā izvietojušies Krievijas bruņotie spēki.

(papildināta ar ES viedokli)