Ukrainas parlaments atjauno 2004.gada konstitūciju, atbrīvo Timošenko (papild.plkst. 18.10)

Ukrainā meklē „pazudušo Janukoviču”; Pašaizsardzību vienību komandieris: “Maidans” pilnībā kontrolē Kijevu

Ukrainas parlaments sestdien pieņēmis lēmumu par 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu un atgriešanos pie parlamentāri prezidentālas iekārtas. Par to nobalsojuši 325 deputāti, ziņo LETA/NBN.

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, taču zaudēs spēku, ja prezidents Viktors Janukovičs parakstīs iepriekšējā dienā pieņemto likumu par 2004.gada konstitūcijas normu atjaunošanu.

Jaunievēlētais parlamenta spīkers Aleksandrs Turčinovs apsveica deputātus ar “konstitucionālās kārtības atjaunošanu” un paziņoja, ka nekavējoties lēmumu parakstīs saskaņā ar vienošanos starp viesiem politiskajiem spēkiem.

Augstākā Rada pieņēmusi arī lēmumu par bijušās Ukrainas premjeres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu no apcietinājuma. Pēc balsojuma sestdien pēcpusdienā Timošenko meita devusies uz Harkovu pie mātes. Sestdien Timošenko parlamenta deputātu pavadībā izvesta no Harkovas slimnīcas.

Lai no ieslodzījuma atbrīvoto bijušo premjerministri, kuru pavadīja arī jaunievēlētais Augstākās Radas spīkers, varētu netraucēti izvest no slimnīcas, ceļu bija norobežojusi milicija. Ļaudis, kas bija sapulcējušies pie slimnīcas, Timošenko parādīšanos sveica ar ovācijām.

Prezidents Janukovičs esot Harkovā

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atrodoties Harkovā, ziņo UNIAN. Par to sestdien ziņoja ukraiņu mediji, atsaucoties uz ASV Valsts departamenta brīfingu.

Janukovičs piektdien devies no Kijevas uz Harkovu. Sestdien masu medijiem tiek apstiprināts, ka Janukovičs ieradies Harkovā, bet viņa lidmašīna ir nolaidusies aviācijas rūpnīcas teritorijā, nevis lidostā.

“Jā, prezidents patiešām atrodas Harkovā. Taču viņa lidmašīna nosēdās nevis galvenajā lidostā, bet gan aviorūpnīcas teritorijā,” pavēstījis kāds avots, piebilstot, ka Janukoviču apsargājot Harkovas milicijas vienības, kas gan, saņemot attiecīgas garantijas, esot gatavas pāriet opozīcijas pusē.

Kā ziņots, jau iepriekš Janukoviča padomniece Anna Germana apstiprināja, ka prezidents esot Harkovā. Vienlaikus viņa paziņoja, ka Janukovičs nepiedalīšoties sestdien Harkovā notiekošajā valsts dienvidaustrumu apgabalu visu līmeņu deputātu kongresā.

“Ukrainas prezidents atrodas Harkovā, uz turieni viņš izlidoja vakarā. Šodien viņš tiksies ar vēlētājiem, kā arī uzstāsies Harkovas televīzijā. Kongresā, kas tiek rīkots Harkovā, prezidents nepiedalīsies,” žurnālistiem paziņoja Germana.

Pie Harkovas sporta pils, kur sestdien notiek Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu visu līmeņu deputātu kongress, sapulcējušies vairāki tūkstoši opozīcijas atbalstītāju.

Tikmēr Ukrainas parlamenta deputāts, Neatkarības laukumā izvietotās protestētāju nometnes komandants un pašaizsardzības vienību komandieris Andrejs Parubijs naktī uz sestdienu paziņojis, ka tā dēvētais Maidans savā kontrolē pārņēmis visu Kijevu. Vienlaikus viņš paziņoja, ka protestētāji Kijevas neatkarības laukumā pieprasa prezidenta Janukoviča tūlītēju atkāpšanos un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.

„Radio Svoboda”, atsaucoties uz vārdā nenosauktu ASV Valsts departamenta ierēdni, ziņo, ka Janukovičam Harkovā esot jāpiedalās „kādā tikšanās”. Ierēdnis noraidījis iespējamību, ka Janukovičs varētu būt aizbēdzis no Kijevas.

Pēc viņa teiktā, šāds brauciens Janukovičam esot ierasts, jo pēc svarīgu politisku soļu speršanas viņš parasti apmeklējot „savu bāzi” Ukrainas austrumos.

Aģentūra AFP arī vēsta, ka Janukovičs ieradies Harkovā, taču pilsētas lidlauka administrācija kategoriski noraidījusi šādu informāciju.

Piektdienas vēlā vakarā pūlis izsvilpa Ukrainas opozīcijas partiju līderus Arsēniju Jaceņuku, Vitāliju Kļičko un Oļegu Tagņiboku, kuri pēc parlamenta sēdes ieradās Kijevas Neatkarības laukumā, ziņo LETA.

Laukumā viņi ieradās brīdī, kad tur notika publiska atvadīšanās no iepriekšējās dienas sadursmēs bojāgājušajiem protestētājiem. Zārki ar nogalināto opozīcijas aktīvistu mirstīgajām atliekām viens pēc otras tika nesti uz skatuves, un to pavadīja ļaužu kopīga lūgšana.

Kad uz skatuves parādījās opozīcijas partiju līderi, viņu mēģinājumus kaut ko teikt apslāpēja svilpieni. Pēc tam viens no tā dēvētā Maidana aktīvistiem, pārtraucot Kļičko uzrunu, nolasīja ultimātu Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam, kurā tam tika dots laiks līdz sestdienai plkst.10, lai atkāptos no amata. Pretējā gadījumā ļaudis no Neatkarības laukuma ar ieročiem rokā došoties uzbrukumā, paziņoja aktīvists. Laukumā esošie cilvēki šo paziņojumu sveica ar ovācijām.

Sestdien no rīta Maidana līderis Parubijs pavēstīja, ka pašaizsardzības vienības pārņēmušas visu valdības ēku kvartālu. Viena no pašaizsardzības spēku vienībām atrodas arī Augstākās Radas namā. Protestētāju iecēluši arī savu parlamenta ēkas komandantu.

Arī Ministru kabineta un prezidenta administrācijas ēkas apsargā pašaizsardzības vienību vīri. Vienai no vienībām uzdots apsargāt arī Iekšlietu ministriju, un Parubijs paziņoja, ka visi godīgie miliči aicināti pievienoties pašaizsardzības spēkiem. 30 miliči jau pievienojušies vienībai, kas patrulē pie Ministru kabinets, pavēstīja Parubijs.

Krievija nav parakstījusi Kijevas vienošanos, taču vēlas miermīlīgu iznākumu

Krievija nav Kijevā parakstījusi vienošanos par Ukrainas krīzes risinājumu, taču tā atbalsta miermīlīgu iznākumu, piektdien paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.

Savā paziņojumā ministrija norādījusi, ka vienošanās panākta “ar Vācijas, Polijas un Francijas diplomātu starpniecību”, taču tas, ka uz tās nav Krievijas pārstāvja paraksta, nenozīmē, ka Maskava nevēlas kompromisu, ziņo LETA.

Tikmēr Krievijas prezidenta pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Vladimirs Lukins, kurš piedalījās ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību organizētajās Ukrainas opozīcijas sarunās ar prezidentu Viktoru Janukoviču, atzinis, ka Maskava nokavējusi ar savu dalību sarunās.

“Eiropas Savienības pārstāvji savā veidā centās būt noderīgi. Viņi sāka risināt sarunas. Mēs šīm sarunām pievienojāmies vēlāk, kas nebija īsti pareizi,” pēc atgriešanās Maskavā norādīja Lukins.

Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs Andrijs Kļujevs žurnālistiem sacīja, ka Lukins nav parakstījis līgumu par krīzes noregulējumu, jo viņu uz neesot bijis Krievijas puses pilnvarojuma.

“Krievijas Federācijas pārstāvis pietiekami konstruktīvi strādāja [pie vienošanās], bet viņam nebija mandāta parakstam,” sacīja Kļujevs. Vienošanās tekstā ņemti vērā daudzi Krievijas pārstāvja ierosinājumi, viņš piebilda.

Ukrainas konstitūcijas reformas projekts ir jānodod balsošanai referendumā, tikmēr paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija.

(papildināta ar jaunāko informāciju)