Londonas tiesa liek veikt Ļitviņenko lietas publisku izmeklēšanu

2013.gada novembra beigās britu varasiestādes Ļitviņenko lietai pilnībā noteica slepenības statusu

Londonas Augstās tiesas trīs tiesnešu kolēģija nolēmusi, ka ir jāveic bijušā Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) pulkveža un Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko slepkavības publiska izmeklēšana.

Uz šādu lēmumu uzstāja Ļitviņenko atraitne Marina un Ļitviņenko lietas koroners Roberts Ouens. Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja atteicās veikt publisku izmeklēšanu, ziņo LETA/BBC.

Tiesa atzina, ka Ouens izklāstījis nopietnus argumentus, lai lieta tiktu izmeklēta publiski.

Viens no tiesnešiem norādīja, ka “iemesli, kurus izklāstīja iekšlietu ministre, nesniedz racionālu pamatu tam, lai pagaidām neveiktu publisku izmeklēšanu, bet ieņemt nogaidošu pozīciju”. “Nepilnības argumentācijā ir tik būtiskas, ka lēmums neiztur kritiku,” par Mejas nostāju sacīja tiesnesis.

Tagad ministrei ir vai nu jāpakļaujas tiesas lēmumam un jāliek veikt publiska izmeklēšana, vai arī jāiegūst atļauja sprieduma pārskatīšanai.

“Tā ir milzīga morāla uzvara,” par tiesas lēmumu sacīja Marina Ļitviņenko, piebilstot, ka stāvējusi “līdz galam, jo ticējusi britu justīcijai”.

Janvāra beigās Londonas Augstā tiesa publiskoja Ouena secinājumus par to, ka Krievijas valsts vara ir līdzdalīga Ļitviņenko slepkavībā. Ouens sacīja, ka koronera lietas izmeklētāju rīcībā tam ir pārliecinoši pierādījumi.

Tad Marinas Ļitviņenko advokāts Bens Emmersons vēlreiz izvirzīja jautājumu par lietas publisku izskatīšanu.

2013.gada novembra beigās britu varasiestādes Ļitviņenko lietai pilnībā noteica slepenības statusu. Lielbritānijas Augstā tiesa atcēla Ouena lēmumu, kurš gribēja daļu dokumentu publiskot. Ouens apgalvoja, ka atslepenošana ļaus lietas izskatīšanu padarīt “taisnīgu un jēgpilnu”.

Lielbritānijas policija par galveno aizdomās turamo Ļitviņenko slepkavības lietā uzskata bijušo FDD aģentu Andreju Lugovoju. Tomēr Maskava viņu atsakās izdot, un šis jautājums nopietni pasliktinājis Londonas un Maskavas attiecības.

Uz Lielbritāniju pārbēgušais bijušais Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī – trīs nedēļas pēc saindēšanas, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties.

Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru (7,3 miljonus eiro).

Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts varētu būt spējīga uz šo noziegumu.

Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu.