Meža ielokā Šimku ģimene izauklējusi vēl vienu spilgti uzlecošu pianisti – Aurēliju. Lielajā istabā, kur līdzās stāv viņas un Vestarda klavieres, meitene stāsta par sapni spēlēt Albertholā un to, kāpēc mīl skumjas
Gaisma kaut kur ir vienmēr

«Skumjas es uzskatu par labu lietu. Tā ir apcerīga un skaista noskaņa.»
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.