Vācijai un Francijai uzdots izmeklēt noklausīšanās lietu (papild.)

Snoudens: ASV noklausījušās 35 valstu līderus

Eiropas Savienības samits piektdien nolēma, ka ar valstu augstāko amatpersonu telefonsarunu noklausīšanās lietas izmeklēšanu nodarbosies Vācija un Francija. Par rezultātiem jāziņo decembrī, vēsta vācu aģentūra „Dw.de”.

ASV specdienestu organizēto vairāku valstu, tai skaitā arī ASV tuvāko sabiedroto, augstāko amatpersonu telefonu noklausīšanās skandālu izmeklēs Vācijas un Francijas speciālisti kopā ar amerikāņiem. Tā piektdien nolēma ES samitā, atbalstot Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda iniciatīvu.

ES prezidents Hermanis van Rompejs teica, ka šai iniciatīvai var pievienoties arī citas valstis. Merkelei un Olandam nākamajā ES samitā decembrī būs jāsniedz ziņojums, kas noskaidrots šajā izmeklēšanā, kā arī nolemts, ka gada beigās būs jāsaskaņo jauni Eiropas un ASV specdienestu sadarbības principi.

ASV veiktā Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilā telefona izspiegošana varētu būt notikusi no Savienoto Valstu Berlīnes vēstniecības, kas atrodas mazāk nekā kilometra attālumā no kancelejas, piektdien vēsta laikraksts “Süddeutsche Zeitung”.

Izspiegošana veikta no Īpašā datu ievākšanas dienesta (SCS) noklausīšanās posteņa. Dienestu kopīgi pārzina ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) un Centrālā izlūkošanas pārvalde. Noklausīšanās programma “darbojas visā pasaulē amerikāņu vēstniecībās un konsulātos, pamatā – slepeni,” vēsta laikraksts, atsaucoties uz bijušā NSA darbinieka Edvarda Snoudena sniegtajiem dokumentiem.

Jau augustā Vācijas policijas helikopters pārlidojis pār ASV konsulātu Frankfurtē, cenšoties pamanīt noklausīšanās iekārtas, vēstīja vācu žurnāls “Der Spiegel”, atsaucoties uz Snoudena materiāliem.

Jau ziņots, ka, reaģējot uz ziņām, ka ASV izlūkdienesti izspiegojuši Francijas pilsoņus, kā arī noklausījušies Vācijas kancleres Angelas Merkeles sarunas pa mobilo tālruni, Parīze un Berlīne pieprasījušas sākt sarunas ar ASV, lai līdz gada beigām vienotos par izlūkošanas darbības nosacījumiem, ziņo LETA/AFP.

Pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi “pieņēma zināšanai Francijas un Vācijas nolūku sākt divpusējas sarunas ar Savienotajām Valstīm”, lai vienotos par to, ko slepenie dienesti var un ko nevar atļauties, piektdien paziņojis Eiropadomes prezidents Hermans Van Rompejs.

Briselē ceturtdien atklātais ES valstu samits mainījis savu darba kārtību, iekļaujot tajā arī atklājušos Eiropas valstu līderu telefonsarunu noklausīšanās skandālu, ko īstenojuši ASV specdienesti.

ASV prezidents Baraks Obama gan telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli noliedzis, ka noklausītas viņas telefonsarunas. Savukārt Merkele pirms samita atklāšanas par šo jautājumu runājusi ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu.

ES samita darba kārtībā ir ES Banku savienības izveides jautājums, migrācijas politika un gatavošanās Austrumu partnerības samitam, kas novembrī notiks Viļņā.

Snoudens: ASV noklausījušās 35 valstu līderus

Tikmēr britu medijs „The Guardian” piektdien, atsaucoties uz bijušā CIP darbinieka un Krievijā patvērumu radušā aģenta Edvarda Snoudena sniegto informāciju, raksta, ka ASV specdienesti noklausījušies 35 pasaules valstu līderu telefonsarunas.

Pēc Snoudena sniegtās informācijas medijam, specdienesti vērsušies pie ASV iestāžu un ministriju darbiniekiem, piemēram, Valsts departamentā, Baltajā namā un Pentagonā, pieprasot izsniegt augstu stāvošu ārvalstu politisko darbinieku telefonu numurus. Galu galā viens no šiem darbiniekiem ASV specdienestiem izsniedzis aptuveni 200 šādus telefonnumurus. To vidū bijuši arī 35 nenosauktu pasaules valstu līderu telefoni. Turklāt, pēc Snoudena ziņām, šajā dokumentā, kas datēts ar 2006.gadu, norādīts – šāda veida informācijas vākšana devusi „maz vērtīgu izlūkošanas ziņu”. 

„The Guardian” pēc komentāriem vērsies arī pie Obamas administrācijas, taču tieša atbilde uz jautājumiem nav saņemta. ASV valdības administrācija tikai norādījusi uz iepriekšējā dienā ASV Baltā nama preses sekretāra Džeja Kārnija teikto, ka paziņojumi par amerikāņu izlūkdienesta darbības dažiem veidiem esot „radījuši spriedzi” ASV un citu valstu attiecībās, tai skaitā arī ar tuvākajiem sabiedrotajiem. “Mēs šo jautājumu ar citu valstu valdībām apspriežam pa diplomātiskiem kanāliem,” teica Kārnijs.

(papildināta ar jaunāko informāciju)