Internacionālā misija

Vai leiši mums ir brāļi?
Vai tie nav sukas un kāļi?
Vai tas nav mazliet restriktīvi
Ka tie pret savu vēsturi ir stīvi
Un pret krievu – agresīvi?

Ko Jums tas Lukašs ir izēdis. Cenšas panākt tirdzniecības ierobežojumus, izsmej Bērziņu Minskas Jaunajā teātrī, vai apmētā ar plīša lācīšiem? Redz Centrālāzijas diktatori mums sadarbībai labu labie, nemaz nerunājot par Persijas līča šeihiem, ja tik varētu tikt klāt.

TvNet:… Piecu Saeimas deputātu zosu maršs pie baltkrievu tautas nodevēja – patvaldnieka Aleksandra Lukašenko lieliski ilustrē, par kādu neaptēsto ģīmi un prokrusta vienādību mēs runājam.

Un nedomājiet, ka Valda Dombrovska valdībā valda atšķirīgi uzskati par tautu draudzību ar autoritārajiem/totalitārajiem režīmiem tikai tādēļ vien, ka premjers ar ministriem biežāk brauc uz Briseli, bet retāk un bez pompa uz austrumpusē esošajām brīvo un laimīgo zemēm.

Saeimas deputāts no VL/TB-LNNK Romāns Naudiņš uz jautājumu, kādēļ tikai pieci prāta giganti atsaukušies Baltkrievijas diktatora Lukašenko aicinājumam, žurnāla IR interneta versijai stāsta, ka

Lukašenko nav diktators, jo Baltkrievija ir demokrātiska valsts…

Seko vēl viena pērle: pieciem Latvijas parlamentāriešiem, pēc Rubika teiktā aģentūrai «Belta», neesot sava sportošana Baltkrievijā bijusi jāsaskaņo ar Saeimas vadību, jo «tā ir sportiska organizācija. Deputāti sapulcējas, spēlē savā no darba brīvajā laikā, kad vēlas un ar ko vēlas,» Rubiks juniors apmāti stāsta ir.lv.

Pārfrāzēšu, ko domāja mūsu ievēlētais tautas kalps, – ja Saeima nefinansē deputātu izklaides, tad parlamentārieši, kuri domā esam sportisti, savā brīvajā laikā var braukt kaut uz Ziemeļkorejas pingponga čempionātu, lai pēc tam kā tūristi apmeklētu Ziemeļkorejas koncentrācijas nometnes, jo, redz, deputātiem teikts, ka tās patiesībā ir valsts sponsorētas vasaras nometnes ģimenēm…

Atkārtošu, ko iepriekš teicu par Latvijas prezidentu Andri Bērziņu – neceriet, ka šādi politiķi jelkad būs spējīgi pārstāvēt un aizstāvēt mūsu Latvijas valsts intereses un teritoriālo drošību ar vienīgo ieroci, kas mums kā mazai, bet lepnai tautai ir visstiprākais – galva uz pleciem.