Mūžībā aizgājis dzejnieks Imants Auziņš • IR.lv

Mūžībā aizgājis dzejnieks Imants Auziņš

24
Imants Auziņš. Foto: Kristaps Kuhaļskis, F64

Uzsver literāta ievērojamo ieguldījumu latviešu kultūras mantojumā

Šonakt mūžībā aizgājis dzejnieks, tulkotājs un literatūrkritiķis Imants Auziņš, kurš pērn nosvinēja savu 75.dzimšanas dienu, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) sniegto informāciju. Literāte Liāna Langa Latvijas Radio 1 uzsver, ka Auziņa literārais ieguldījums ir ļoti būtisks Latvijas kultūrvēstures mantojumam.

LR1 informē, ka literāts miris aizvadītajā naktī pēc ilgas slimības. Viņš bija izcils vecākās paaudzes intelektuālis, kura veikums ir līdzvērtīgs Vizmas Belševicas radošajam mantojumam, teic Langa.

”Imants Auziņš ir ne vien 30 dzejoļu krājumu, piecu prozas grāmatu un daudzu bērnu dzejoļu krājumu un atdzejojumu autors, bet arī viens no izcilākajiem padomju un mūslaiku intelektuāļiem, kurš tieši ar savu stāju atšķīrās no vairākuma viņa laikabiedru. Knuts Skujenieks ir raksturojis Imantu Auziņu un Vizmu Belševicu kā stabilus, nenopērkamus cilvēkus. Imants Auziņš visu savu mūžu veltīja literārajam darbam, bija lielisks dzejnieks, domātājs, nesalaužams cilvēks, ja bija nepieciešams paust publisku viedokli, arī Ojāra Vācieša tuvs draugs. Bez šaubām, tāda cilvēka aiziešana ir ļoti liels zaudējums Latvijai,” saka Liāna Langa.

Latvijas Rakstnieku savienībā informē, ka Imants Auziņš dzimis 1937.gada 13.novembrī. Viņš beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, strādājis laikrakstos “Literatūra un Māksla”, “Padomju Jaunatne”, literatūras žurnālos “Karogs” un “Daugava” (krievu val.), kā arī izdevniecībā “Liesma”. Pazīstams arī kā atdzejotājs, esejists un literatūrkritiķis.

No 1968. līdz 1971.gadam Auziņš bijis Latvijas Rakstnieku savienības valdes radošais sekretārs, no 1989. līdz 1992.gadam – Rakstnieku savienības priekšsēdis. 90.gados viņš strādājis par RAU Latviešu valodas un kultūras katedras lektoru. Auziņš ir saņēmis LPSR Valsts prēmiju 1977.gadā, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 2001.gadā, 1990.gadā saņēmis Viļa Plūdoņa prēmiju un Ojāra Vācieša prēmiju 2007.gadā.

Viņa pirmās publikācijas klajā nāca 1956.gadā, kad laikrakstā ”Literatūra un Māksla” un vairākās rajonu avīzēs bija publicēts viņa dzejolis ”Mīlam!”. Kopš 1961.gada izdoti ap 30 Imanta Auziņa dzejoļu krājumi un trīs izlases, piecas tēlojumu grāmatas, četri literatūrkritisku apceru apkopojumi.

Auziņa darbu centrā bija cilvēcības un radošuma pretstāve 20.gadsimta totalitārajiem re žīmiem. Viņa daiļrade nereti bija pakļauta augstākās valdošās nomenklatūras uzbrukumiem. Savukārt viņa apceres, esejas un portretējumi galvenokārt ir veltīti latviešu mūsdienu dzejas procesam. Vairākas apceres 1960.-1980.gados gan bija iespējams publicēt tikai ārpus Latvijas.

Auziņa dzeja ir tulkota vairāk nekā 15 valodās, viņš pats ir atdzejojis daudzus ievērojamu krievu, ukraiņu, lietuviešu, čehu un citu tautu dzejnieku darbus.

 

Komentāri (24)

Juris Dzelme 21.08.2013. 15.31

…vēl viens no mūsu vislielākajiem aizgājis . vai iraid ko vietā likt ?

+2
0
Atbildēt

1

    Signija Aizpuriete > Juris Dzelme 21.08.2013. 17.30

    ——
    “Pienāk 1940.g.17.jūnijs.(..)Dažu mēnešu laikā tiek radīta pilnīgi jauna sabiedriskā iekārta, kurā mākslai un māksliniekiem ierādīta izcila loma. Visi, kam laba griba, aicināti strādāt.” Marģeris Zariņš, komponists, rakstnieks ( “Zariņ…lieta nokārtota”- iz atmiņu grāmatas par L.Leimani )
    ============================================================================
    Ja demokrātiskā totalitārisma ieviesējiem ir Hoļivuda, tad priekš kam tai konkurentus radīt? Neķer muļķus, amerikanizātori nav komunisti, viņi sev kapračus radīt netaisās (Auziņa darbu centrā bija cilvēcības un radošuma pretstāve 20.gadsimta totalitārajiem režīmiem).

    0
    -3
    Atbildēt

    0

Inese 21.08.2013. 17.30

Auziņa darbu centrā bija cilvēcības un radošuma pretstāve 20.gadsimta totalitārajiem re žīmiem. Viņa daiļrade nereti bija pakļauta augstākās valdošās nomenklatūras uzbrukumiem. Savukārt viņa apceres, esejas un portretējumi galvenokārt ir veltīti latviešu mūsdienu dzejas procesam. Vairākas apceres 1960.-1980.gados gan bija iespējams publicēt tikai ārpus Latvijas.
——————————–

Vēl viens cīnītājs pret “okupācijas” režīmu? Nu ja, nu ja. Tikai “naidīgā” padomja vara sekmēja to, ka Auziņa talants uzplauka visā pilnībā, turklāt t.s. krievu laikos radošie dzīvojās kā nieres taukos, Auziņu ieskaitot.

+1
-4
Atbildēt

1

    Þanis Bezmers > Inese 21.08.2013. 20.07

    ” turklāt t.s. krievu laikos radošie dzīvojās kā nieres taukos …” Bravo, zaļais ment, par pēkšņu atklāsmi! Tik tiešām krievi radošos trekni baroja, lai šie krieviem dzied slavas dziesmas un sacenšas, kurš par kuru labāk:
    ”Kur lielais Staļins mīt,
    Kur rīta saule aust,
    Kur zvaigžņu vainags vīts,
    Kur krievu draugi mīt.”
    Konkurss, kura vismazākā balva bija neaizsūtīšana uz GULAGu.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu