Vācijā tik nozīmīga terorisma noziegumu lieta nav pieredzēta kopš Sarkanās armijas frakcijas (RAF teroristu notiesāšanas
Pirmdien Minhenes tiesā, Vācijā, sākusies prāva lietā par neonacistu teroristu šūniņas – Nacionālsociālistu pagrīdes (NSU) – pastrādātajām slepkavībām, ziņo LETA/AFP/AP.
NSU slepkavību lieta izraisījusi plašu rezonansi Vācijas sabiedrībā, kā arī lielu vietējo un ārvalstu mediju interesi.
Galvenā apsūdzētā šajā lietā ir 38 gadus vecā NSU biedre Beāte Čēpe. Prokuratūra apsūdz viņu par līdzdalību astoņu turku, viena grieķa un kādas policistes slepkavībās, kas pastrādātas laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam. Viņas advokāti šīs apsūdzības apstrīd, norādot, ka viņa tieši slepkavībās nav bijusi iesaistīta.
Noziegumus Čēpe pastrādājusi kopā ar diviem citiem NSU biedriem – Uvi Mundlosu un Uvi Bēnhartu -, kas 2011.gada novembrī izdarīja pašnāvību, uzskata apsūdzības puse.
Čēpei pirmdien ierodoties tiesas namā, vairāki desmiti rasisma pretinieku, kas bija sapulcējušies pie ēkas, izsauca nosodījuma saukļus.
Lai iekļūtu tiesas zālē, kur publikai ir rezervētas tikai 50 vietas, pie tiesas namā jau kopš nakts stundām drūzmējās daudzi cilvēki, arī vairāki žurnālisti.
Čēpe tiek arī apsūdzēta par līdzdalību 15 bruņotās laupīšanās, ļaunprātīgā dedzināšanā un slepkavību mēģinājumos, kas notikuši, sarīkojot bumbu sprādzienus.
Tiesas zālē Čēpe izskatījās mierīga. Viņa bija tērpusies melnās biksēs un žaketē, baltā kreklā. Apsūdzētā, 18 mēnešus atrodoties apcietinājumā, nav runājusi un neplāno pārtraukt klusēšanu arī prāvā, kas varētu ilgt vairāk nekā divus gadus. Ja tiesa Čēpi atzīs par vainīgu, viņai draud mūža ieslodzījums.
Vēl četriem vīriešiem šajā lietā izvirzītas mazāk smagas apsūdzības. Viņi NSU snieguši dažāda veida atbalstu.
Vācijas sabiedrība 2011.gada novembrī bija satriekta, uzzinot, ka imigrantu slepkavību virknē, par kuru pastrādāšanu policisti un mediji ilgstoši aizdomās turēja ārzemnieku bandas, pastrādājuši pašmāju rasisti.
Kanclere Angela Merkele NSU slepkavību lietu nodēvējusi par “apkaunojumu” valstij.
Tas, ka slepkavību virknē ir vainojami NSU biedri, gaismā nāca tikai pēc Mundlosa un Bēnharta pašnāvības. Atbilstoši apsūdzībām Čēpe tad esot uzspridzinājusi viņu kopīgo mājokli. Tad izmeklētāji ieguva DVD disku ar multfilmas “Rozā pantera” stilā iepriekš uzņemtu filmu, kurā NSU uzņēmās atbildību par noziegumiem. Četras dienas pēc biedru nāves Čēpe padevās policijai.
Vācijā tik nozīmīga terorisma noziegumu lieta nav pieredzēta kopš Sarkanās armijas frakcijas (RAF) – kreiso kaujinieku grupējuma – teroristu notiesāšanas pirms 36 gadiem.
Komentāri (35)
ilmisimo 06.05.2013. 23.58
RAF-tikai apgriezts otrādi.
0
ligakalnina 06.05.2013. 16.51
Un ko teikt par Vācijas drošības struktūrām, kuras 13 gadus nespēja atklāt šos noziegumus, un kuru aģenti, kas bija iefiltrēti radikalās organizācijās, it kā pat esot palīdzējuši šiem noziedzniekiem?
3
janazakovica > ligakalnina 06.05.2013. 21.40
pareizi jo sie “agenti’ bija savas valsts patrioti
0
lebronj2356 > ligakalnina 06.05.2013. 22.48
Acīmredzot tādā gadījumā, Vācijā ir cilvēki bez kolektīvās vainas apziņas….
0
Sandris Maziks > ligakalnina 06.05.2013. 23.00
Krix
Bez slimīgās nepamatotās un uzspiestās vainas apziņas.
Anyway, slepkavot cilvēkus tikai tāpec, ka viņi ir ārzemnieki, bet nav naidīgu ārzemnieku organizāciju dalībnieki, vai nav vainojami darbībās pret titulnāciju, ir noziegums. Daudz efektīvāk par mērķauditoriju izvēlēties politiķus, kuru rīcība apdraud pamatnācijas pastāvēšanu un viņu ģimenes. Labs piemērs, Ulofs Palme.
0
janazakovica 06.05.2013. 21.36
cekistu noziegumi bija un ir miljards reizu smagaki par jebkuru “nacistu” noziegumu ..pats noziegums pats par sevi bija un ir no zidu puses izdomat ko tadu ka holokosta industrija..visi tie stasti par ebreju iznicinasanu ir izdomajums..iznicinaja visus tresaa reiha ienaidniekus neskirojot..
1
0
0
Atbildēt
@Kârlis Kleins > janazakovica 27.05.2013. 10.01
Andrievs Ezergailis. «Holokausts Latvijā» © Andrievs Ezergailis, 1999):
Ne visus mazo pilsētu ebrejus nogalināja Arāja vīri. Dažreiz tādās vietās kā Jēkabpilī un Ilūkstes aprņķī ebrejus šāva tur noorganizētas šāvēju vienības.
Vēsturisks fakts ir arī tas, ka Arāja komanda, kas sastāvēja galvenokārt no latviešiem, bija unikāla vienība, kam nebija līdzinieka okupētajā Eiropā.
Iznīcināšanas vienībās pastāvēja īpaša attiecību saikne starp vīriešiem. Lai tās saprastu, mums jāsaprot to sociālais konteksts. Homofilija bija viens no vienību saistošajiem elementiem. Tā bija galēja vīriešu sabiedrība, kas sastāvēja no vīriem, kam patika vīriešu kompānijas. Arāja komandas kodols bija vīri no homofīliska rakstura apvienībām: karavīri, sportisti un korporeļi.
Komandas dzīves smērviela bija alkohols. Tas tika lietots pirms nogalināšanām, to laikā un pēc tam. Liepājas akciju laikā Baltijas jūras kāpās blakus bedrēm nolika piena kannu ar rumu. Ir vilinājums domāt, ka bez alkohola nebūtu bijis holokausta; neapšaubāmi, nebūtu bijis Arāja komandas.
Tieši alkohols salauza jauno vīriešu morālos spēkus un deva iespēju nogalināt pirmo reizi, un alkohols atveda viņus atpakaļ pie nogalināšanas vietām. Pēc slepkavošanas vīri piedzērās līdz apstulbumam.
Šāvējiem nekavējoties tika izsniegta pudele tīra spirta, un viņi to izdzēra uz vietas.
Pat ja var konstatēt, ka antisemītisms bija motīvs, kāpēc jaunie latvieši iesaistījās šāvēju komandās, tas varētu būt tikai viens no motīviem, nepietiekams problēmas pilnīgai izpratnei.
Vispirms tā bija alkatība, kas demoralizēja latviešus. Himlera-Heidriha plāns paredzēja nogalināt ebrejus un viņu īpašumu aizvest uz Vāciju. (Viena no iesaukām Rīgā nacistu partijas vāciešiem bija Teppich Roller – tepiķa rullētājs.)
Tomēr šķiet, ka V. Štālekers šo plānu ļoti ātri pārveidoja. Viņš atļāva, pat rosināja latviešus laupīt. Ciktāl notika grautiņi, tie bija laupīšanas grautiņi. Ebreju mantas piesavināšanās ar vāciešu ziņu notika gan provinces pilsētās, gan Rīgā. Mēs varam pieņemt, ka laupīšana bija ievads dalībai nogalināšanās.
0