Būvniecības likumā būtu jāatceļ obligātā būvinženieru sertifikācija, bet stingrāk jākontrolē būvuzņēmēji
Jaunā Būvniecības likuma kontekstā patlaban aktualizēts jautājums par būvatļauju apstrīdēšanas kārtību. Diemžēl šī nav vienīgā nozares problēma, kurai pēc iespējas ātrāk jārod risinājums – jaunajā Būvniecības likumā jāatceļ obligātā būvinženieru sertifikācija, vienlaikus nosakot lielāku atbildību būvuzņēmējiem, kas vēlas strādāt gan pašmāju, gan Eiropas Savienības (ES) tirgū.
Mēs strādājam vienotajā ES tirgū, bet reizēm šķiet, ka valsts pārvaldes pārstāvji šo faktu aizmirst, radot birokrātiskas kontroles sistēmas un apgrūtinot būvinženieru darbu un konkurētspēju. Būvinženieru sertifikācija ir birokrātiska un neefektīva.
Katra Eiropas valsts pati regulē būvinženieru sertifikācijas un reģistrācijas jautājumus, tā nav stingri reglamentēta ES līmenī. Latvijas būvinženieru sertifikācijas process, ja salīdzinām ar citām ES dalībvalstīm, ir sarežģīts, dārgs un rada šķēršļus gan būvuzņēmēju, gan arī speciālistu darbam.
Saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu, arhitektiem, būvinženieriem un būvtehniķiem (visas minētās ir tā saucamās reglamentētās profesijas) patstāvīgam darbam šajās profesijās nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts jeb darba atļauja. Turklāt šos sertifikātus piešķir uz laiku – uz pieciem gadiem.
Jāuzsver, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu būvinženierim sertifikāts nav obligāts – Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Rumānijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā un Igaunijā.
Kā būvuzņēmējam, lai nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti, man ir svarīgi nodarbināt profesionālus un izglītotus būvinženierus ar darba pieredzi. Būvinženiera sertifikācija reizi piecos gados negarantē darba kvalitāti un tā nav speciālista kompetences apliecinājums. Būvinženieru sertifikācija patlaban ir kā krustiņš, kas reizi piecos gados, obligāti jāievelk. Šī formalitāte ir gana sarežģīta, un tās nokārtošana prasa laiku un līdzekļus.
Tirgū trūkst kvalificētu būvniecības speciālistu un problēma kļūst aizvien aktuālāka. Sarežģītais sertifikācijas process nepalīdz kvalificētu speciālistu piesaistei un vēl jo vairāk – neveicina ilgāku laiku ārzemēs strādājošo Latvijas būvinženieru atgriešanos vietējā darba tirgū.
Situācija ir absurda, jo darbam citu valstu tirgos būvinženierim sertifikāts nav nepieciešams, bet, atgriežoties mājās, legāls darbs bez atkārtotas darba atļaujas jeb sertifikāta iegūšanas savā profesijā vairs nav iespējams.
Uzskatu, ka būvinženieru sertificēšana Latvijā nav nepieciešama, ja būvinženieris ieguvis atbilstošu izglītību un praktisko pieredzi, strādājot nozares uzņēmumos Latvijā vai citās valstīs. Alternatīva sertificēšanai būtu Būvinženieru reģistra izveide, kas praksē veiksmīgi darbojas citās Eiropas Savienības valstīs.
Vienlaikus būtu jānosaka stingrāki kritēriji tieši būvuzņēmēju darbam Latvijas tirgū, nosakot uzņēmēja atbildību, sertifikācijas kārtību un kontroles mehānismu. Tagad principā jebkurš var dibināt būvuzņēmumu un nodarboties ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Latvijā ir vairāk nekā 4000 būvuzņēmumu, tādēļ jaunajā Būvniecības likumā jāparedz stingrāks uzņēmēju darba regulējums.
Jaunais Būvniecības likums netiek pieņemts jau četrus gadus, tāpēc ir pēdējais brīdis, lai sakārtotu būvniecības nozari un uzlabotu tās vājos punktus. Svarīgi, lai jaunais likums būtu būvnieku interesēs un juridisko jautājumu sakārtošana palīdzētu atrisināt samilzušās problēmas, tajā skaitā arī būvinženieru sertifikācijas un būvuzņēmēju profesionālās atbildības jautājumus.
Autors ir būvkompānijas „Selva būve” valdes priekšsēdētājs
Komentāri (16)
Janka, Janic 04.03.2013. 13.27
esmu buuvdarbu vadiitaajs ar staažu jau 42 gadus , kad ieguvu pirmo sertifikaatu , bija jaaiesniedz dokumenti kuri dod apliecinaajumu , ka esi straadaajis objektos par atbildiigo darbu vadiitaaju , respektiivi buuvatļauja izsniegta minot kaa atbildiigo d/v , kad manus papiirus izlasiija , iedeva sertifikaatu bez vaarda runas , jautaajumu nebija , protams jaasamaksaa zinaama summa , peec pieciem gadiem jaaatkaarto , kautkaadi kursi divas dienas , saprotu ka nauda jaaatstraadaa , neko no šaadiem kursiem neguvu , jo ar lietaam sastopos ikdienas un informaaciju par jaunumiem gan likumdošanaa , gan tehnoloģijaas paarpaareem var saņemt taapat , pilns internets , speciaalim žurnaali , aciimredzot tajaa sertifikaacijaa ieintereseeta buuvinženieru savieniiba , kaa nekaa par katru sertifikaatu apaļi 135 ls , galu galaa mans izgliitiibas dokuments un prakse ir noteicošais ko man atņemt nevar ….
4
Kristīne > Janka, Janic 04.03.2013. 17.33
” galu galaa mans izgliitiibas dokuments un prakse ir noteicošais ko man atņemt nevar ….”
===
… un sertifikāts ir instruments tā apliecināšanai.
0
Janka, Janic > Janka, Janic 04.03.2013. 18.08
nu ja es šo instrumentu nopeerku vienreiz tad veel saprastu , bet ka man to instrumentu jaapeerk ik peec pieciem gadiem , tad taadam instrumentam patiesiibaa zuud jēga…šeit izlasi ko speciālisti iesaka..http://latvijas-buvnieku-asociacija.lv/
0
Janka, Janic > Janka, Janic 04.03.2013. 20.14
paarsertifikaacijai jaaiesniedz dokumenti kuri apliecina par aktiivo darbiibu specialitaatee , to var saprast , bet organizeet divu dienu apmaaciinbu kursu ir lieki , par ko veel jaamaksaa 135 ls
0
Kristīne > Janka, Janic 04.03.2013. 19.30
Pasākumu var, protams, mēģināt atvieglot (lai novāktu nevajadzīgas formalitātes), tomēr atjaunošanai/derīguma termiņa ierobežošanai ir būtiska funkcija – ja Tu, piem., kādu laiku šajā specialitātē nedarbojies, Tu bišķi atpaliec, šo to piemirsti u. tml., t.i., neesi īsti kvalificēts un netieši vari būt sabiedrībai bīstams. Pasākums tomēr atsijā tos, kam atšķirībā no Tevis sertificēšanās un sertifikāta atjaunošana sagādā grūtības.
0
silvija_vitina 04.03.2013. 10.46
daudzus gadus esmu strādājusi būvniecības nozarē un no pieredzes zinu, ka praktiski visos būvobjektos “strādā sertifikāts”, nevis sertificētais būvdarbu vadītājs. Sertificētais būvinženieris ar savu sertifikātu nereti “strādā” n-būvobjektos vienlaicīgi, un praksē tas izpaužas kā sava paraksta uzlikšana uz izpilddokumentācijas. Ne viņš spēj, ne arī ir liela griba skraidīt pa n-tajiem objektiem un pārbaudīt, cik godprātīgi tiek izpildītas projekta prasības. Galvenais, “neuzrauties” uz lielām šmucēm (piem., lai nesabrūk māja – nu bet tik lielas kataklizmas vēl nav tpu,tpu piedzīvotas), nu bet pret “sīkumiem” – kaut vai Zelta tilta deformācijas, neatbilstīgu materiālu lietošana utt. utt. – pasūtītājs, jo īpaši valsts, ir vienaldzīgs, un par sertificētā būvinženiera personīgo atbildību reālajā dzīvē vēl nekas nav dzirdēts.
3
Kristīne > silvija_vitina 04.03.2013. 11.18
“praktiski visos būvobjektos “strādā sertifikāts””
===
Nejau visos kantoros ir tik švaka kvalitātes sistēma.
0
Kristīne > silvija_vitina 04.03.2013. 12.57
“Pie mums kaut kā ir iegājies, ka sistēma tiek ieviesta papīra dēļ,”
===
Daudz kas ir atkarīgs no pašas sistēmas. Ja to izveido, ņemot vērā jau pastāvošo uzņēmuma darbības sistēmu (nevis mēģinot pārnest kaut ko pavisam atšķirīgu), pievienojot dažas pārbaudes, darbību reģistrēšanu u. tml., tad tā var darboties, turklāt arī kalpot kā palīgmateriāls, situācijās, kad ļautiņš īsti nezina, ko darīt. Turklāt katrā būvniecības objektā ir vismaz 3 personas, kurām ir svarīgi, lai “māja nesabrūk” – atbildīgais darbu vadītājs, atbildīgais būvuzraugs un, jo īpaši, konstruktors, tieši tāpēc arī gadījumi, kad ekspluatācijas laikā būvkonstrukcijas neiztur slodzes un sāk apdraudēt ēkas lietotājus, pie mums ir reti (reizēm sagrūst daži šķūņi, un arī tas varētu būt nepareizas ekspluatācijas dēļ, sk. http://www.db.lv/citas-zinas/papildinata-ar-video-un-foto-iegrust-veikala-depo-nojume-800-m2-platiba-cietuso-nav-384835; visbiežāk laikam gadās, ka ļautiņi pavisam muļķīgi veic demontāžu).
0
silvija_vitina > silvija_vitina 04.03.2013. 11.38
Kristap, Tu, protams, vari dalīties ar citu pieredzi. Es runāju par savējo. starp citu, strādāju nemaz ne tik maziņā kantorī, taču tā kā Latvija pati par sevi ir mazmazītiņš tirgus, būvniecības nozarē visi viens otru pazīst kā raibus suņus.
Stāsts par kvalitātes sistēmu ISO izpratnē arī ir pētījumu vērts. Pie mums kaut kā ir iegājies, ka sistēma tiek ieviesta papīra dēļ, nevis patiesi rūpēs par kvalitāti. Pati esmu štābeļiem zīmējusi visādas instrukcijas, kuras “pa lielam” nevienu neinteresē (ja nu vienīgi obligāto auditu kontekstā), jo būvniecībā normāla konkurence nepastāv. Pastāv sakari. Valsts pasūtījumus (kas ir lielākais darbu īpatsvars) saņem lielo būvnieku apvienības, kaut vai tā pati Skonto būve dažādos atvasinājumos, kuras pēc tam tos nodod saviem čomiem apakšuzņēmējiem (vidēja lieluma kantoriem), kuri savukārt pēc tam šos darbus atdod sīkajiem un visādām brigādēm.
0
lebronj2356 04.03.2013. 10.37
“Tirgū” valda trūkums, jo piedāvātās algas nereti nesedz pat izdevumus, lai ierastos darbā – tas nu par to trūkumu. Mēs jau 20 gadus dzīvojam “brīvā tirgū” un, ja nespēj maksāt, šādi paziņojumi neko nelīdzēs – cilvēks strādā, lai nopelnītu, ja nesaņem samaksu, tad tā ir labdarība – šeit nu derētu šīs divas lietas izšķirt. Par birokrātisko slogu varēt piekrist, ka tas ir lieks šajā gadījumā – to ir gadījies dzirdēt ne no viena vien būvinženiera, taču tik nozīmīgā nozarē atbildīgo kvalifikācija ir jākontrolē, kādā veidā, tas ir lēmējvaras jautājums…Diemžēl būzvniecības kvalitāte vietām ir ļoti zema, pārlieku lielās peļņas daļas dēļ.
Ja, kas ir jālikvidē, tad tā ir kroplīgā apakšuzņēmumu sistēma valsts iepirkumos !
1
0
0
Atbildēt
@Guntis > lebronj2356 05.03.2013. 16.12
Cerams torti dabušu uz 8. martu kā jauninais :D http://www.bildites.lv/images/xi1oyfp688j9h6bm3cz.jpg
0