Eiropas Savienības budžeta pieņemšana ir labs iegansts, lai ļautos latviešu nacionālajai nodarbei – vaimanāšanai par savu sūro pabērnu likteni. Atsevišķs un īpaši lolots tautiskā mazohisma aplociņš šajā rūpīgi koptajā pasaules bāreņu kultūrā ir bēdāšanās par vienmēr izpaliekošo Baltijas vienotību.
Tikai Baltijas vienotība izšķirs, vai mūsu zemnieki dabūs gribētos tiešmaksājumus ES jaunajā septiņu gadu budžetā, plašsaziņas līdzekļi mums pagājušās nedēļas nogalē dramatiski vēstīja ES valstu līderu budžeta sanāksmes sākumā. Taču jau tobrīd varējām berzēt rokas, ka ar to vienotību labi nebūs. Televizoru ekrānos redzējām, kā zemnieku piketā Briselē (kur piketētāji nezin kāpēc dziedāja par “brīvību Baltijai”) Latvijas karogiem līdzās plīvoja Igaunijas valsts karogi, taču Lietuvas karogus tur tikpat kā nemanīja. Vai tiešām atkal nebūs vienotības? Jā! – drīz mums ziņoja, ka Baltijas vienotība izrādījusies “trausla” un esot “sabirzusi” Eiropas naudas dalīšanas dzirnavās. Ak, saldi rūgtā un ilgotā vilšanās katarse!
Patiesībā jau maksājumi par hektāru Latvijai nākamajos septiņos gados pieaugs no 35% līdz 80% no ES vidējā līmeņa. Un tas – par spīti kopējā ES budžeta samazināšanai par 3%, kurā turklāt īpaši jūtami samazināts tieši lauksaimniecībai paredzēto līdzekļu apjoms, kuru īpatsvars no līdzšinējiem 42% sarucis līdz 38%.
Tik un tā – premjerministrs nav izpildījis Zaļo un Zemnieku savienības prasības (ka jābūt 80% jau no nākamā gada) un esot piekāpies “ES diktātam”, gandarīti secināja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Citi pamāca, ka Latvijai vajadzēja uzlikt veto šādam budžetam, kurā tā kopā ar Lietuvu un Igauniju ir lielākā ieguvēja jeb, ja vēlaties sevi tomēr pamocīt, mazākā zaudētāja, ja ņem vērā, ka gribēto nedabūja neviena no 27 valstīm (pat Lielbritānija ne, kas ir gan panākusi prasīto kopējā budžeta samazinājumu, tomēr ne tik lielu, kā bija vēlējusies). Veto būtu nozīmējis arī turpmāk ik gadu dzīvot ar pašreizējo budžetu – iedomājieties, cik sāpīgi patīkami būtu Latvijas zemniekiem turpināt justies kā visvairāk apdalītajiem visā Eiropā!
Raudāšanas saraksts
Premjerministrs Valdis Dombrovskis nesāka taisnoties Brigmanim, ka par divkārt pieaugušajiem tiešmaksājumiem zemniekiem jāvaino Igaunija un Lietuva, kuras nebija izrādījušas pienācīgu solidaritāti, lai izplēstu Latvijai vēl lielākus. Laikam arī tāpēc, ka tām nav tādu Lemberga partiju, kāda mums ir ZZS, kura no visa ES nākamo septiņu gadu budžeta par vissvarīgāko izbazūnējusi tieši lauksamniecības subsīdiju jautājumu.
Pēc naudas daudzuma, ko Latvija nākamajos septiņos gados saņems uz vienu iedzīvotāju, esam trešie ES, un, tavu netaisnību, atpaliekam tikai no Lietuvas un Igaunijas. Vai tad tā ir Baltijas vienotība? Kāpēc premjerministrs neuzlika veto budžeta pieņemšanai, ja tādā gadījumā šie līdzekļi mums, taču arī abām pārējām Baltijas valstīm, būtu krietni mazāki?
Lai lielajā nelaimes sajūtā par Briselē iegūto nepazūd mazākā, bet tik svarīgā vilšanās par atkal nepiedzīvoto Baltijas vienotību, der atgādināt, kad tad tāda ir bijusi. Tā īsti – Atmodas laikā, kad visām trim tautām bija viens vissvarīgākais mērķis izkļūt no PSRS cietuma un atgūt savas valstis.
Kopš tam tikpat svarīga un visām trim kopīga mērķa nav bijis, bet ikdienas intereses reizēm sakritušas, reizēm atšķīrušās. Ir bijis un arvien ir daudz Baltijas valstu sekmīgas sadarbības praktisku piemēru, taču nekad nav bijis tās “Baltijas vienotības”, par kuras nepieciešamību vaimanā tie, kuri diezin vai prastu izskaidrot, kāds būtu ideālais viņu piesauktās vienotības saturs. Kaut vai vienkārši tāpēc, ka nekad vairs nav bijis tāda kopīga posta kā okupācija, no kura kopīgi vēlēties atbrīvoties.
Toties viņiem ir garš saraksts, pie kura sērot par zudušo viena vienīga mērķa vienotību. Varbūt ar pirmo numuru tajā jāliek utopiskā un pamācošā ideja par Baltijas tirgus ūniju, kas uzvirmoja pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, taču drīz arī izplēnēja, līdzko visām trim valstīm par galveno stratēģisko mērķi kļuva pievienošanās ES ūnijai jeb kopīgajam tirgum. (Šis piemērs ir tipisks un pamācošs tādā ziņā, ka, no vienas puses, ļauj Baltijas vienotības apraudātājiem netieši vainot “Eiropu” par šīs vienotības trūkumu, no otras – parāda šādas pašmērķīgas vienotības nesamērojamību ar daudz svarīgākiem, tiešām reāliem mērķiem.)
Baltijas Brīvās tirdzniecības līgums gan bija, taču tas nebūt ne vienmēr ļāva izvairīties no strīdiem, kurus radīja atšķirīgās intereses. Rūpes pirmām kārtām katram par savu tirgu izraisīja olu, cūku, gaļas un piena “karus” Baltijā. Jūras robežas strīdu ar Igauniju saucām par “reņģu karu”. Jūras robežas strīds jeb “karš” par iespējamo naftu ar Lietuvu mums nav beidzies joprojām.
Arī kopīgo stratēģisko mērķu sasniegšanā – dalībā ES un NATO – taktika bijusi palaikam atšķirīga un izraisījusi pat konfliktus. Igauņi bija pirmrindnieki ceļā uz pievienošanos ES un, mums par laimi, neiedomājās fiktīvas vienotības vārdā piebremzēt, līdz iztuntuļosies abas brāļu valstis. Leiši bija ieņēmuši galvā tikt vispirms vieniem pašiem NATO, taču, par laimi, mūsu sabiedrotie šādu politiku neatbalstīja.
Taču kopumā NATO un ES veicinājusi tik ciešu Baltijas valstu sadarbību, kādas tām nekad pirms tam nebija bijis. Katrā ziņā ne Baltijas vienotības apdziedātāju romantizēti mitoloģizētajos pirmskara jeb “īstās Latvijas” laikos, kad mūsu valstis nebija spējīgas vienoties faktiski ne par ko. Un arī bez Baltijas “vienotā tirgus” mūsu valstu ekonomikas nekad nebija tik cieši integrētas kā pašlaik. Decembrī Lietuva bija svarīgākais Latvijas eksporta tirgus, Igaunija ir trešais svarīgākais. Pārmetīsim igauņiem un leišiem, ka ne pirms kara, ne padomju laikos viņi no mums ne tuvu tik daudz nepirka?
Ilgas pēc impērijas?
Pirmīt sākto sarakstu var turpināt papildināt ar vienmēr jauniem vienotības trūkuma piemēriem. Var vaicāt, vai Latvijai vienotības vārdā nevajadzēja solidarizēties ar Lietuvas valdību tai tik svarīgajā Visaginas atomelektrostacijas projektā? Un vai nevajadzēja pašai piedāvāt Igaunijai, lai taču būvē pie sevis to sašķidrinātās gāzes termināli, nevis paļauties uz Eiropas Komisiju labākās vietas izvēlē (še tev – EK uzskata, ka vislabāk to būvēt vispār Somijā!). Un vai tad patiesu vienotību nevairotu latviešu atbalsts Igaunijas mērķim attīstīt Rail Baltica dzelzceļu uz Rietumiem, tā vietā, lai turpinātu siekaloties Austrumu virzienā?
Vēl interesantāk ir ar pašlaik vislielāko stratēģisko ilgtermiņa projektu – pievienošanos eiro. Vai igauņi nodeva Baltijas vienotību, vieni paši ieviesdami eiro jau 2011.gadā, un vai Latvijai nebūtu tagad solidaritātes vārdā jāpagaida vismaz līdz 2015.gadam, kad pievienoties eirozonai sasparojusies arī Lietuva?
Baltijas vienotības karsējiem šie ļoti konkrētie jautājumi varētu šķist neērti. Vēl neērtāka varētu būt atbilde uz jautājumu, kas tad īsti ir visām trim tautām vienojošais un kopīgais, kura vārdā būtu vērts tā solidarizēties. Jo vispār jau leišiem savulaik bija kopīga valsts ar poļiem, ko viņi joprojām turpina dalīt vismaz teorētiski (kaut gan palaikam pat arī pavisam muļķīgi praktiski – kā pašlaik konfliktā par poļu mazākumtautību Lietuvā). Savukārt latviešiem un igauņiem kopīga Livonijas vēsture (jeb “vācu krustnešu jūgs”), kaut gan ziemeļu kaimiņiem valodas un kultūras ziņā tuvāki laikam tomēr šķiet somi.
Stingri ņemot, tiešām monumentāli kopīga visām trim Baltijas tautām ir vēsture Krievijas impērijā. Kopīga ir izkļūšana no tās un savu valstu nodibināšana pagājušā gadsimta sākumā, pēc tam – kopīga vardarbīga iekļaušana atpakaļ jau padomju impērijā un tad atkal kopīga atbrīvošanās no okupācijas 1990.gadā.
Diezin vai ir vērts ilgoties pēc šāda vienotības ideāla. Jēdzīgāk ir vienoties par kopīgu rīcību, kad tas atbilst līdzīgām interesēm, un meklēt saprātīgus kompromisus, kad intereses atšķiras. Taču – bez neauglīgas vaimanāšanas par neiespējamo Baltijas vienotību vienmēr un par visu. (Ar ko šādas vienotības neesamības apraudātāji gribot vai negribot vairo savstarpēja aizvainojuma sajūtu un sarežģī sadarbību arī jomās, kurās tā ir objektīvi iespējama. Tāpēc jāvaicā hrestomātiskais “kam tas ir izdevīgi?”.)
Ja kaut kas Briselē pagājušonedēļ sabirza un izira, tad vienīgi kārtējo reizi klišejiska fikcija. Tas nu gan nav nekāds zaudējums.
Komentāri (99)
austrisv 17.02.2013. 11.29
“Pēc naudas daudzuma, ko Latvija nākamajos septiņos gados saņems uz vienu iedzīvotāju, esam trešie ES, un, tavu netaisnību, atpaliekam tikai no Lietuvas un Igaunijas. ”
Lūk, tas ir svarīgākais, ko esam ieguvuši!!!!
Man tā zemnieku bļaušana pēc naudas, vismaz nupat te aizvakar LTV, sāk kaitināt, jo vēlas viņi nabadziņi, lai samazina viņiem lūk nodokļus. Tāpat jau daudzi sīkzemnieki nemaksā ne soc nodokli, ja nu vienīgi viņiem neizsprukt no Ienākuma nodokļa par nocirstajiem kokmateriāliem, taču uz pensijām viņi pretendēs un brīnīsies, kā tad tā, ka mums pārējā tauta nenodrošina pensijas?
Mūsu zemnieki saņem milzu subsīdijas no valsts budžeta, bet viņiem vēl nepietiek! Taču graudus gan pārdeva par biržas cenām bez sirdsapziņas pārmetumiem par to, ka valsts viņiem maksā subsīdijas. Tas pats par rapšiem! Nesaprotu ar ko tādi lielsaimnieki Zemgalē gan ir pelnījuši, ka viņiem samazina nodokļus, bet nabaga policists, kas saņem zem 300 Ls, nodokļu atlaides nav pelnījis. Gan valsts sektorā strādājošiem, gan veiklos, gan gateros strādājošiem tātad būs jāuztur šo lielsaimnieku bērnu skolas, jānodrošina valsts pārvalde, ceļi, kultūra, drošiba utt, bet lielsaimnieki saņems vēl lētāku degvielu un lielākā vairumā un vēl visādas citādas privilēgijas un nemaksās nodokļus, jo lūk, Francija iemanījusies izspiest no Vācijas lielākus līdzmaksājumus saviem lauksaimniekiem. Bet, vai šie zemnieki ir padomājuši arī par to, ka mūsu strādājošie arī nesaņem tikpat lielas algas, kā, piemēram Francijā, Anglijā utt!
Kāpēc gan tad pārējai tautai būtu jāmaksā par zemnieku atlaisto nodokļu daļu?
http://financenet.tvnet.lv/zinas/413693-subsidijas_zemniekiem_sogad_izmaksas_618_miljonus_latu
32
janis17 > austrisv 17.02.2013. 12.14
Nav īsti saprotama dombrovska fanātiķes nostāja. Vai tad nav jācīnās par savām tiesībām un interesēm valstiskā līmenī???
Vai tad nav tā, ka vienmēr kaut ko izdarīt vēl labāk?
Vai tad to nepierāda Lietuvas un Igaunijas piemērs???
Runājot par zemniekiem un nodokļiem – vai tu uzskati, ka pirms pašaudzēta ābola (kartupeļa)apēšanas jānomaksā sociālais nodoklis???
Vispirms iepazīsties ar nodokļu likumiem, pirms dezinformēt komentāru lasītājus! PĒRLE “sīkzemnieki nemaksā ne soc nodokli”!!!
Kopš kura laika SIA, z/s no peļņas/ienākuma ir bijis jāaksā sociālais nodoklis pilsētā, vai pat tad, ja šī SIA pieder pilsētas policistam?????????
Sociālo nodokli maksā tad, ja tiek maksāta darba alga.
Un, ja z/s nodarbina darba ņēmējus, tad sociālo nodokli maksā TIEŠI TĀPAT, kā modes preču veikals Vecrīgā!
0
janis17 > austrisv 17.02.2013. 13.50
klusais
Saku tieši to pašu, ko ozoliņš –
“Pēc naudas daudzuma, ko Latvija nākamajos septiņos gados saņems uz vienu iedzīvotāju, esam trešie ES, un, tavu netaisnību, atpaliekam tikai no Lietuvas un Igaunijas.”
Kāpēc ne otrie vai kāpēc ne pirmie? Tātad bija iespējas! Jācenšas ir vienmēr!
0
janis17 > austrisv 17.02.2013. 13.53
Bet, viss tad taču ir godīgi – brīnīšanās spēja ir katra individuālā rakstura īpašība.
Tā arī neesi sapratusi, ka “daudziem sīkzemniekiem” VISPĀR nav naudas plūsmas, vai arī tā ir tik niecīga, ka nav iespējas nekādu soc. iemaksu veikt!
Rakstā minētie 6,18 miljoni vidēji ir 1300 lati gadā vai 108 lati mēnesī uz katru no 4500 subsīdiju saņēmējiem. Neko daudz par tādu naudu lauksaimniecībā nepaveikt, tāpēc mūsu produkti ir dārgāki par vācu, franču, holandiešu vairāk subsidētajām precēm pie mazāk auglīgiem ziemeļu apstākļiem, mazāka apjoma uzkrātā ražošanas kapitāla.
0
janis17 > austrisv 17.02.2013. 14.58
Naudas plūsma ir iestādēm, kas nodarbina policistu. Ja šo iestāžu īpašnieki izmanto darbaspēku, tad viņi arī nodrošina algu un nodokļu nomaksu!
Nesaprotu, kāpēc tu domā, ka zemnieki prasa pensijas no kāda cita – es tādus nepazīstu – tā ir tava tukša muldēsana!
0
janis17 > austrisv 17.02.2013. 17.32
ZanE, pareizi, pareizi, lai atbalstu saņem tikai lielražotāji, dāņiem, zviedriem piederošās lielās agrofirmas un daži īpaši veiksmīgi latvieši.
Nekādā gadījumā atbalstu nedrīkst dot tiem, kas ražo tikai savas ģimenes vajadzībām un nespēj noalgot vairākus grāmatvežus un projektu rakstītājus, lai izpildītu visas LAD birokrātiskās prasības atbalsta saņemšanai!
Nekādā gadījumā nedrīkst maksāt nekādu atbalstu par lauksaimniecības zemju rezerves fonda uzturēšanu labā kārtībā!
Jāpiespiež mazie īpašnieki savu zemi pārdot ārzemju lielsaimniecībām!!!
Zini, kā to sauc?
GENOCĪDS!!!
http://lv.wikipedia.org/wiki/Genoc%C4%ABds
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > austrisv 17.02.2013. 15.43
klusais. Kurš gan nezin, ka tu šeit esi visgudrākais, kamēr neparādās Zane… Cik kausus burāšanā glabā savā kabinetā? Vai degvielu iepērc Ķīnā?
0
janis17 > austrisv 17.02.2013. 20.43
ZanE, tu vispār neko nesaproti!!!!! Tieši otrādi!
Mazais zemnieks ir spiests nevis nomāt, bet iznomāt savu zemi, jo nespēj to visu, ko saņēma 1993.g. apstrādāt! Un viņam tiek atņemta attīstības iespēja, jo subsīdijas nemaksā, jo saimniekošana uz ha nav tik intensīva, lai sasniegtu tās normas, kas nepieciešamas! Lai tās varētu pierādīt ir nepieciešami grāmatveži, projektu rakstītāji, kas jāalgo utt.!
Tanī pat laikā ar genocīdam pielīdzināmām zemes nodokļu politikas izmaiņām šis pats mazais zemnieks tiek spiests pārdot par pusvelti šo zemi lielsaimniecībām, jo nespēj samaksāt zemes nodokli.
Līdz ar to arī viņa drīz pieaugušie bērni brauks uz īriju, nevis saimniekos un attīstīs tēva saimniecību.
Atkārtoju – tas, ko sauc par cīņu pret dīvānzemniekiem, patiesībā ir cīņa pret NELIELO ZEMNIEKU. Tikai un vienīgi lielsaimniecību un ārzemniekiem piederošo SIA interesēs!!!
Tā ir zemes pārdalīšana! Sauklis – zemi zemniekiem (lasi – ražotājam -lielsaimniekam) jau nav kaut kad dzirdēts?????
0
janis17 > austrisv 17.02.2013. 15.17
bet, klausi zanes padomam un nestrīdies ar mani par lauksaimniecību, ekonomiku un nodokļiem. :))
0
janis17 > austrisv 17.02.2013. 22.00
Tu taču pirms 5 komentiem runāji, ka zemniekiem vajadzētu vienoties, tagad saki “katrs gadījums ir individuāls…”
Valstiski iz jāizšķirās, ko atbalstīt – visus zemes apsaimniekotājus līdzīgi vai pakļauties lielsaimniecību spiedienam un lobijam, noteikt “saražotā ienākuma kvotas” uz ha, lai saņemtu subsīdijas un degvielas atlaidi.
Lielsaimnieki spiež mazos pārdot zemi, lobējot palielinātus nodokļus uz neapstrādo zemi, tādejādi liedzot mazākajiem zemniekiem attīstības iespējas intensīvi apsaimniekojot, teiksim, šogad 20 ha, pārējo atstājot ganībām un papuvē un pēc 5 gadiem jau apsaimniekojot jau 30 ha utt.
Tātad nelielā zemnieka izvēle –
1. riskants kredīts tehnikai un dzīvniekiem (diezgan nereāls) un zemes totāla, intensīva apstrāde, atlikumā pēc kredītmaksājumiem nekas faktiski nepaliek.
2. Lai izbēgtu no bankrota saistībā ar palielinātu zemes nodokli, zeme jāpārdod par kapeikām (nepilnu vienas ražas cenu) un pašam ar bērniem uz īriju prom…
Nē zane, es neesmu dīvānzemnieks.
0
janis17 > austrisv 17.02.2013. 20.05
ZanE – tu neesi bijusi laukos!
Tieši ārzemnju firmas un lielsaimnieki vēlas izputināt mazos zemniekus, kas apstrādā savu zemi un nevēlās vēl to pārdot.
Tas tiek maskēts zem nosaukuma “dīvānzemnieks”! Patiesībā tiek noteiktas mazajiem neizpildāmas ieņēmumu normas no ha, lai saņemtu degvielu, un tiešmaksājumus.
Protams, ka mazo zemnieku saimniekošana nav tik intensīva un pret zemi agresīva, kā lielsaimniecību. Tad kāpēc šī nevienlīdzība, kas radusies atšķirīgu starta apstākļu dēļ vēl jāpastiprina nedodot mazajiem tikpat subsīdiju, cik lielajiem uz ha?
Kaut kā aizmirsi nokomentēt šo:
http://www.db.lv/razosana/lauksaimnieciba/papildinats-z-s-lielkruzes-saimnieks-zemnieku-saeima-uzvedas-ka-mafija-383735
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > austrisv 17.02.2013. 16.10
klusais. Es lepojos ar tevi! Cik ietilpīgs tavs burenieks, cik cisternas vari uzkraut braucienam uz Ķīnu?
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > austrisv 17.02.2013. 16.47
klusais. Kur tad bāzējas tava tankeru flote, Somālijā? Rēdereju dibināji kopā ar Avotiņu?:)
0
andris902 > austrisv 17.02.2013. 15.51
…šobrīd svarīgākais būtu sakārtot jautājumu par atbalsta saņēmēju loku…lai ieguvējs būtu tiešais ražotājs, ne dīvānzemnieks…lai bezakcīzes degvielu saņemtu tas, kuram tā pienākas, nevis atvērtu “privāto” DUS, kurā iztirgo zemniekiem domāto degvielu….bet….tā varētu būt “neiespējamā misija”, jo nav vienprātības pašu zemnieku un to organizāciju vidū….katrs cīnās par savu kreklu un deķīti…taču….vienā lietā gan mēs varētu pārsniegt pasaules rekordus – spējā izdomāt, kā apiet likumus un sazīmēt vajadzīgos papīrus….tā teikt – izgudrotāju tauta…. :)
0
andris902 > austrisv 17.02.2013. 18.04
…aivarsk….labi, turpini tēlot spītīgu nejēgu un kliegt ar lielajiem burtiem…to Tev neviens nevar aizliegt…. :)
…skaidroju īpaši Tev – mazā zemnieku saimniecība, kurai apsaimniekošanā daži ha lauksaimnieciski apstrādājamas zemes, vēlas paplašināt savu ražošanu, bet…tuvumā nav brīvas zemes, to var tikai iznomāt no dīvānzemnieka, kurš to nevēlas pārdot un arī nomas līgumu slēgt oficiāli, jo tā zaudē savu vieglo peļņu par atbalsta maksājumiem….mazais zemnieks strādā no rīta līdz vakaram, ražo, bet kāds ir viņa atbalsta pasākumu finansiālais ieguvums?….
…vai zini, cik lielas platības lauksaimniecības zemes pieder ārzemniekiem, kuri Latvijas zemi iznomā mūsu zemniekiem?….kā sadalās tiešmaksājumi, platībmaksājumi utt. uz ražojošo zemnieku un dīvānzemnieku?….
…atbrīvojumu dīzeļdegvielai no akcīzes nodokļa par pastāvīgo pļavu un ganību vai aramzemē sēto ilggadīgo zālāju apstrādāšanu ir tiesīgs saņemt lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas reģistrējies Lauksaimniecības datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs vai minētajās platībās nodrošina minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,2 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru…..
…un kāpēc viņam nepārdot kaimiņam sienu, kurš pats to nopļaus, savāks, lai pabarotu savus lopus?…..bet pats dīvānzemnieks saņems to, kas pienāktos ražojošajam zemniekam….
…tas pats notiek ar “biteniekiem”, kuriem daži stropi uz nez cik hektāriem….
….vai Tev joprojām ir vēlme kliegt par genocīdu?….vai tomēr lietderīgāk ir sakārtot likumus, lai izslēgtu šmaukšanās iespējas….
0
Cilvēcības vergs. > austrisv 17.02.2013. 20.34
ZanE, Jūs aizskārāt jutīgu tēmu, lielsaimniekiem tas varētu nepatikt. Panākt ātras izmaiņas būs grūti, jo vienmēr varēs atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu.
0
andris902 > austrisv 17.02.2013. 21.41
…aivarsk…oi,piedod!…pārlasīju Tavu komentāru un beidzot sapratu – Tu ESI dīvānzemnieks, tāpēc Tevi tik ļoti tas aizķēra….
0
andris902 > austrisv 17.02.2013. 20.27
….aivarsk….ja Tu lasītu kaut nedaudz – uzmanīgāk, tad saprastu, ka runāju tieši par to pašu, lai mazais zemnieks, kurš reāli apsaimnieko savu un nomāto zemi – saņemtu attiecīgu palīdzību, nevis noskatītos dīvānzemnieka plaukstošajā biznesā….
…lai sakārtotu likumus, nepieciešama vienošanās un sapratne dažādajās – zemniekus pārstāvošajās – organizācijās….jo vienas ieinteresētas aizstāvēt dīvānzemniekus, citas cīnās par izdzīvošanu….
…tas, kā risināsies likumu labojumi un to pieņemšana,būs atkarīgs no Zemkopības ministrijas, kura vairs nav zaļzemnieku pārraudzībā…un izmaiņas ir iespējamas…vai par tām spēs vienoties Saeimā – šis jautājums paliek atklāts….
0
andris902 > austrisv 17.02.2013. 21.36
…aivarsk….Tu sajauc divas lietas vienā putrā….pieņemu, ka Tev ir grūtības ar savas zemes apsaimniekošanu un tas ir otrs variants – par zemes pārdošanu….bet….tā nav vienīgā problēma!…droši vien, ir zemnieki, kuriem ir vēl citādas problēmas un katrs gadījums ir individuāls…tāpēc ir nepieciešams sakārtot likumus, lai izslēgtu netaisnīgus nosacījumus…
0
garausiitis > austrisv 17.02.2013. 16.04
sveiks pirožkov :) prieks ka arī reizēm kaut ko uzraksti :) kā jūties ?
Tagad topā mazuts uz ķīnu :) vari piedāvāt , meklēju ar sēru līdz 1.18 :)
Par trofejām …. kādas 10 sudraba jahtas un 4-5 līča kausi . Es jau uz jūdzēm velku nevis ātrumu :)
0
garausiitis > austrisv 17.02.2013. 16.34
pirozhkovs – kuģus , kuri pārvadā degvielu sauc par tankeriem :) Ceturdien lidoju uz Pekinu :)
0
austrisv > austrisv 17.02.2013. 13.50
Aivars,
http://financenet.tvnet.lv/zinas/413693-subsidijas_zemniekiem_sogad_izmaksas_618_miljonus_latu
Palasies pats, vai Z.S maksā vai nemaksā soc nodokli un no kā maksā, ja vēlas saņemt pensiju, jo atskaiti par soc nodokļa uzskaiti Zemnieku saimniecība iesniedz VID. Ja uzrāda, ka ieņēmumi pa ceturkšņiem ir nulle, tad, protams, nemaksā, un līdz ar to arī soc apdrošinātais darba stāžs neskaitās un viss.
0
austrisv > austrisv 17.02.2013. 13.46
Aivar. Katrs zemnieks var maksāt soc nodokli, kā z. s. īpašnieks pa ceturkšņiem soc nod. no saviem ienākumiem. NU gluži tāpat kā IU, bet ne kā SIA. Diemžēl man ir pieredze no pazīstamiem zemniekiem, kuri soc nodokļa vietā parāda nullītes un tad, kad pienāk pensija brīnās, ka neko par šiem gadiem nesaņem.
0
austrisv > austrisv 17.02.2013. 15.11
Varbūt tu neesi sastapies ar tādiem cilvēkiem, bet man ir pazīstami vairāki tādi pensionāri, kuri neko nesaņem par savu Z/s pavadītajiem gadiem, jo viņi lūk, savulaik uzrādījuši, ka viņiem nav bijis ieņēmumu- tātad nullītes , kuras neapliek ar soc. nodokli, bet nu saņem vien 90 Ls pensijas tikai par padomju gados nostrādātajiem gadiem!
Un kā raud, par to, ka savulaik bijuši priecīgi uzrādot nullītes, bet paiet laiks un palikuši gan dzīvi un paēduši pa šiem gadiem( kaut ieņēmumi bijuši vien nulle), bet nu ir par vēlu!
Tā sakot, arī gudrinieks pārskatās!
0
andris902 > austrisv 17.02.2013. 15.14
…aivarsk…lūdzu…nestrīdies par lietām, kuras Tu nesaproti vai nepārzini….centies ieklausīties tajos, kas Tev sniedz šādu informāciju…un Bet to dara vienkāršā un Tev saprotamā valodā….
0
austrisv > austrisv 17.02.2013. 12.02
klusais, paldies par informāciju. Tas viss padara to naudas dalīšanu patiešām skaidrāku!
Ne par velti teikts, ka informācija tas ir galvenais!
0
garausiitis > austrisv 17.02.2013. 15.36
aivarsk – ar mani ar nevajadzētu :) tāpat kā par degvielu un burāšanu :)
0
garausiitis > austrisv 17.02.2013. 13.20
aivarsk – tā arī nesapratu , ko gribēji pateikt par Lietuvu un Igauniju ?
0
austrisv > austrisv 17.02.2013. 13.59
Aivar, kā Tev liekas, kāda naudas plūsma gan ir policistam, skolotājam vai veikala pārdevējai, vai apkopējai, kurai grib vai negrib novelk soc nodokli, pie tam lielāku nekā Z./S vai I.U.! Tiem kāds prasa?
Mums ir tādi zemnieki ar milzu zemes platībām par kādām var sapņot gan Vācijā, gan Nīderlandē!
Ja tas nabadzīgais zemnieks, kurš patiešām kaut ko dara, tomēr jau var sevi nodrošināt kaut vai no “min algas” samaksājot soc nodokli, jo tā maksājot sev nopelnīs pensiju pat no vid. algas mēnesī, kāda ir tajā laikā valstī, bet nevar gribēt, lai nabaga strādājošais nopelna pensijas gan zemniekiem, gan tiem, kas saņem izdienas pensiju jau pat 38 gadu vecumā.
Te jābrēc ne pēc ES līdzekļu (platību maksājuma) taisnīga sadalījuma, kuru saņem tikai zemes īpašnieki, bet arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādās līdz 65. gadu vecumam un maksā soc nodokli.
0
garausiitis > austrisv 17.02.2013. 12.11
Bet – tas ko izkaroja sarunās bija sākumā lauksaimniecībai – Igaunijai 50, Latvijai – 60 , Lietuvai – 100 . Tad vēl Latvija pa virsu dabūja 7 mio. Tie bija reālie papildus ieguvumi . Bet galvenais pieaugums tika iegūts salīdzinot ar pašu sākotnējo piedāvājumu.
0
andris902 > austrisv 17.02.2013. 15.09
….bija labs pasākums iecerēts ar Eiropas zemnieku pensijām…kāpēc to nācās apturēt un pasākums izgāzās:
Pasākums „Priekšlaicīgā pensionēšanās” ZM un Latvijas budžetam uzlicis saistības turpmākos 18 gadus. Tas nozīmē, ka Latvija šajās saistībās jau ir tērējusi 2005.-2006. gada programmēšanas perioda naudu, joprojām tērēs šā programmēšanas perioda naudu līdz 2013. gadam un pat vēl nākamā perioda naudu – līdz 2020. gadam. Šajā, 2007.–2013. gada plānošanas periodā, lai segtu aptuveni 700 cilvēku saistības, tiks iztērēti 20 miljoni latu ES un Latvijas naudas, jo Latvijas puses līdzfinansējums pasākumam ir 20 procenti. „Šī nauda ir nesamērīgi liela pret visai valstij saņemamo ieguvumu!” ir pārliecināts A. Reihnolds.
http://www.lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=199194
http://www.lvportals.lv/likumi-prakse.php?id=199256
0
garausiitis > austrisv 17.02.2013. 15.16
aivarsk – cik saprotu , tad Tev laikam info ar karoti jālej . Kohēziju rēķina no IKP ko reizina ar noteiktu procentu , kas saistīts kādā IKP uz vienu iedzīvotāju valstu grupā atrodas valsts – Baltijas valstis ir vienā grupā , tātad saņem matemātiski izrēķiunātu summu , ko nosaka IKP un iedzīvotāju skaits. Lietuvai papildu tāpat kā Slovēnijai un Slovākijai piemaksā vēl 400 mio par Ingalīnas bāzes likvidēšanu . Platībmaksājumi ir izlīdzināti 2020. g. un tie tieši atkarīgi no lauksaimniecības platībām. Lai ātrāk tiktu līdz šim ciparam papildus vēl proporcionāli izsita 50,67,100 miljonus. Starp citu bez saņemtajām summām vēl vajadzētu pievienot iemaksājamās – igauņiem tās ja atmiņa neviļ ir lielākas kā Latvijai . Tad jautājums – kur ir kļūda? Ko varēja izdarīt savādāk ?
0
garausiitis > austrisv 17.02.2013. 11.58
Bet – vakar palasījos EU dokumentu par to kā tika dalīta nauda . Tur viss ir vienkārši aprēķināts pēc rezultātiem un matemātiski sarēķināts . Lietuviešiem pa virsu iedeva 400 mio sakarā ar kodolstacijas likvidēšanu .
0
peerku 17.02.2013. 13.39
Kā apnikusi tā mūžīgā sūkstīšanās, kā autors saka “īpaši lolots tautiskā mazohisma aplociņš”. Uz šī tautiskā mazohisma pat balstās daža laba politiskā partija.
8
janis17 > peerku 17.02.2013. 17.40
ZanE Vienprātības nav un nebūs, jo ir lielražotāji ar diametrāli pretējām interesēm un milzīgi naudīgu lobiju. Un ir nelielās saimniecības, kurām uz 1993. gadu nebija milzīgas naudas, ko ieguldīt atdoto īpašumu un ražošanas attīstībā. Tada nauda bija tikai dažiem kolhozu prihvatizatoriem un arī ārvalstu SIA.
Tagad ir milzīgs spiediens uz to,lai nelielie ražotāji izputētu, pārdotu zemi un tītos miglā uz īriju!!!
http://www.db.lv/razosana/lauksaimnieciba/papildinats-z-s-lielkruzes-saimnieks-zemnieku-saeima-uzvedas-ka-mafija-383735
0
gliters > peerku 18.02.2013. 09.32
“Šādā situācijā katram sava taisnība, gan tiem, kuri brēc pēc lielāka atbalsta, gan tiem kuri pārmet vaimanāšanu. Manuprāt taisnība Lielbritānijai, kura cīnās par subsīdīju lauksaimniecībai pārtraukšanu.”
Ja reiz Lielbritānijas piedāvājums neiet cauri, tad neapmierinātība ar pazeminātiem platību maksājumiem, ir nevis “vaimanāšana”, bet taisnīgs sašutums.
Kas attiecas uz “Baltijas vienotību”, tad neredzu iemeslu ne Lietuvai, ne Igaunijai “plēst kreklus” mūsu zemnieku dēļ, pārmetumus var adresēt tikai un vienīgi mūsu pašu pārstāvjiem. Lai gan ES ir daudz līdzību ar PSRS, tomēr būtiskākā atšķirība ir tā, ka šajā savienībā neviens mūs neievilka ar militārā spēka palīdzību – visu triju Baltijas valstu iestāšanās bija brīvas izvēles diktēta.
0
austrisv > peerku 17.02.2013. 15.03
Paldies, Zane, jo es jau spriežu no pieredzētā gan darbā, gan pazīstot arī vairākus zemniekus! Un tie personiskie uzbraucieni, man nebūt netraucē- tas tikai nozīmē, ka trāpīts vārīgā vietā demagogiem, kam tas tik jau nu ļoti nepatīk.
0
austrisv > peerku 17.02.2013. 13.56
Mūsu valstī jau ieviesusies tāda prakse, ja kāds skaļāk kliedz un brēc, tad saņem papildus no valsts budžeta, kā piemēram zemnieki, kā neapdrošina tā neapdrošina savus sējumus un laukus, kā tas ir ārzemēs, bet ja ka snotiek, tad kolektīvi brēc pēc tautas maka, lai sedz to ko viņi nevēlas darīt, jau kuro gadu.
0
ligakalnina > peerku 17.02.2013. 17.12
Tas jau nav attiecināms tikai uz zemniekiem, tikpat labi arī uz politiķiem un pārējiem, tāda mentalitāte.
0
ligakalnina > peerku 17.02.2013. 15.45
Zemnieki, varbūt, “brēc”, bet, diezin vai kāds strādā tā, kā vairums zemnieku ( par blēžiem, kas formāli skaitās zemnieki, nerunāju).
Un labāk jau subsidēt zemniekus, nekā būvēt “zelta tiltus”, veidot “jaunu sab. mēdiju” 42 milj. vērtībā, radīt arvien jaunu birokrātiju, kas tikai traucē ražot tiem pašiem zemniekiem, utt., zemnieki ražo, strādā, rada jaunas darbavietas, un sakopj vidi, var jau viņiem pārmest nezin ko, bet, Latvijā daudzām lietām nauda tiek tērēta daudz nelietderīgāk un vispār izkūp gaisā, saprotams, “likumīgā” veidā, varbūt, vajadzētu tam pievērst uzmanību pirmkārt, un tikai tad satraukties par zemniekiem.
0
andris902 > peerku 17.02.2013. 15.58
…Dzeri….viss būtu daudz vienkāršāk un raitāk atrisināms, ja būtu vienprātība pašu zemnieku vidū…organizācijas un savienības, apvienības un biedrības – kā tik tur nav!…un katrs plēšas par sevi, neredzot kopainu un valstiskās attīstības mērķus….
0
andris902 > peerku 17.02.2013. 14.38
….Bet….man atkal Tevi jāuzslavē gan par z/s nodokļu skaidrojumu, gan par norādi uz zemnieku nespēju vienoties par pašpalīdzības fondu izveidošanu…par nespēju kooperēties gan tehnikas iegādē, gan tās izmantošanā….
…un savā nespējā meklēt attaisnojumu, ka latviešu zemnieks ir viensētnieks, tam neder tas, kas der pārējiem Eiropas zemniekiem – tas ir domāšanas kūtrums…arī lepnības gars – pats noteicējs un saimnieks….tikai….viss lepnības gars pazūd kā nebijis, ja jāstāv pie Saeimas ar pastieptu roku – dodiet!…dodiet vēl – mums pienākas!….
0
dro 17.02.2013. 15.20
Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare, un nedod Dievs, ja tiktu pieļautu pārprodukcija. No vienas puses ES dala kvotas un ierobežo apstrādājamās platības, no otras subsidē lauksaimniekus. Kurš apstrīdēs, ka piešķirot atšķirīgus atbalstus, tā ir visīstākā konkurences kropļošana? Šādā situācijā katram sava taisnība, gan tiem, kuri brēc pēc lielāka atbalsta, gan tiem kuri pārmet vaimanāšanu. Manuprāt taisnība Lielbritānijai, kura cīnās par subsīdīju lauksaimniecībai pārtraukšanu.
4
+1
-1
Atbildēt
+4
-4
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
@austrisv > dro 17.02.2013. 15.55
lno, Tev jau pilnīga taisnība, bet tas droši vien nebūs iespējams, kā jau rakstīts rakstā- Francijas dēļ.
Ir taču tik daudz rakstīts, kuri patiesībā saņem lauva tiesu no tām platību maksājumiem, un diezin vai tos atbīdīs no ES maka.
0
janis17 > dro 17.02.2013. 20.13
Kalvi, pilnīgi pareizi!
Bet vēl ir problēmas Latvijas iekšienē – tā ir cīņa par zemi!
Lielsaimniecības cenšas atņemt tāpat jau niecīgās subsīdijas mazajiem zemniekiem, izputināt tos, nemaksāt renti, zemi ar administratīvām (nodokļu) metodēm iegūt ārkārtīgi lēti!
Šobrīd Latvijā lauksaimniecības zemes cena ir zem vienas ražas cenas!
Tas ir absurds!!!!!!
http://www.db.lv/razosana/lauksaimnieciba/papildinats-z-s-lielkruzes-saimnieks-zemnieku-saeima-uzvedas-ka-mafija-383735
0
janis17 > dro 17.02.2013. 17.46
lno, ja Lielbritānija būtu ārpus ES un pārtrauktu savu zemnieku subsidēšanu, tad puslīdz brīva tirgus apstākļos šī nozare Lielbritānijā neeksistētu pēc diviem gadiem!
Ja kāds subsidē, tad tas jādara visiem, jau vien tā nav Ziemeļkoreja ar savām robežām.
0
aivarstraidass > dro 17.02.2013. 18.47
>>> Ja kāds subsidē, tad tas jādara visiem, jau vien tā nav Ziemeļkoreja ar savām robežām.
=======
Uz ES robežām pārtikas eksportu jau taisni var kontrolēt. Viena pati Lielbritānija tur neko neizmainīs – tas tiesa; tur ir jāpagriež visa Eiropas Savienība citā virzienā. Bet Latvijas pārstāvji tādēļ ir Eiropas Savienībā, lai varētu savā labā izmantot lielvalstu pretrunas – un es sagaidītu vienu no diviem: (1) vai nu taisnīgas subsīdijas visiem; (2) vai arī Latvijas nostāšanos Deivida Kamerona un citu budžeta minimizētāju pusē.
Palikšana pusceļā – sak, atkal mums iedeva mazāk nekā visiem citiem, bet mēs skaļi visiem teiksim paldies, ka iedeva ne gluži tik maz kā agrākajos gados – nekur neder. Lauku saimniecības pie šāda “atbalsta” turpinās izputēt.
0