Ziņojums: Demokrātijas stāvoklis pasaulē pērn pasliktinājies

Secināts, ka mūsdienu autoritārie režīmi kļūst arvien attīstītāki

Demokrātijas stāvoklis pasaulē pērn pasliktinājies jau septīto gadu pēc kārtas, secināts trešdien publiskotajā nevalstiskās organizācijas “Freedom House” ikgadējā ziņojumā.

Pēc organizācijas novērtējuma, pilnīgu brīvību šobrīd bauda 90 valstis, salīdzinot ar 87 valstīm 2011.gadā, tikmēr 27 vietās noteikti jauni ierobežojumi attiecībā uz pulcēšanās, vārda un preses brīvību, raksta LETA.

Latvija pēc politisko tiesību un pilsonisko brīvību novērtējuma ziņojumā atzīta par brīvu valsti.

Kā teikts organizācijas ziņojumā, ir ļoti svarīgi, lai Savienotās Valstis un citas demokrātijas uzņemtos vadību. Savienotās Valstis ziņojumā aicinātas aktīvāk sadarboties ar apspiesto valstu pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem.

Pilnvērtīgas politiskās un pilsoniskās tiesības šobrīd pasaulē nodrošinātas aptuveni trim miljardiem cilvēku jeb 43% no kopējā planētas iedzīvotāju skaita, tikmēr 1,6 miljardi cilvēku dzīvo daļēji brīvās valstīs, kur viņu brīvība tiek nodrošināta ierobežotā apmērā.

34% pasaules iedzīvotāju jeb 2,3 miljardi dzīvo valstīs, kur, pēc pētījuma autoru domām, netiek nodrošināta brīvība.

Irānā, Krievijā un Venecuēlā pastiprinātas represijas pret žurnālistiem un blogotājiem. “Mūsu secinājumi liecina, ka mūsdienu autoritārie režīmi kļūst arvien attīstītāki,” norāda organizācijas pētījumu viceprezidents Arhs Padingtons. “Tie spēj pielāgoties, tie izkropļo un savā labā izmanto juridisko sistēmu, tie piekopj mūsdienu propagandas tehnikas.” “Taču, jo īpaši pēc arābu pavasara, tie kļuvuši nervozi, ar ko izskaidrojama pastiprināta vēršanās pret kustībām, kas pieprasa pārmaiņas,” skaidro eksperts.

Autoritārie režīmi cenšas vājināt “demokrātiskās pārvaldības elementus, kas rada vislielāko apdraudējumu represīviem un korumpētiem režīmiem, – neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, brīvu presi un likuma varu”.

Tomēr demokrātijas stāvoklis dažviet arī uzlabojas, un kopš 2008.gada visstraujāk situācija uzlabojusies Lībijā, Tunisijā un Mjanmā.

Starp valstīm, kurās represīvie ierobežojumi ir mazinājušies, tiek minētas arī Ēģipte, Zimbabve, Moldova un Kotdivuāra.

Tikmēr Mali, kur pērnajā martā tika pieredzēts apvērsums, ierindota to valstu priekšgalā, kur noticis visstraujākais brīvību iegrožojums.

Ķīnā savukārt Komunistiskā partija turpina vadīt “pasaulē vissarežģītāko un attīstītāko politiskās kontroles aparātu”, bet Krievijā kopš Vladimira Putina atgriešanās prezidenta amatā “sācies jauns pastiprinātu represiju periods”.

“Putins ieviesis sistēmu neatkarīgas politiskās un pilsoniskās aktivitātes apspiešanai, virzot pieņemšanai virkni likumu sabiedrības protestu ierobežošanai, nevalstisko organizāciju darbības apgrūtināšanai un vārda brīvības ierobežošanai internetā,” teikts “Freedom House” ikgadējā ziņojumā.