Valsts uzņēmumu vadības atalgojums šogad nevarēs pārsniegt Ls 4780

Valdība ierobežo lielo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu

Valdība otrdien akceptēja grozījumus noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, paredzot ierobežojumus algu apmēram. Vienošanās par noteikumu pārskatīšanu panākta pirmdien koalīcijas padomes sēdē, ziņo LETA.

2013.gadā lielajās kapitālsabiedrībās maksimālā kopējā atlīdzība valdes priekšsēdētājam varētu sasniegt 4780 latu, savukārt valdes loceklim – 4302 latus, informē MK preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) skaidroja, ka šie grozījumi nepieciešami, jo redzams, kā uzņēmumu kapitāldaļu turētāji ir dzīvē īstenojuši iespēju palielināt atalgojumus. “Diemžēl tas bija pietiekami nesamērīgi, un izraisīja pietiekami lielu sabiedrības neizpratni,” teica valdības vadītājs.

Šiem grozījumiem iebilda šodien par demisiju paziņojušais satiksmes ministrs Aivis Ronis, norādot, ka nevajadzētu mainīt viedokli, jo pagājušā gadā valdība rīkojusies pareizi un adekvāti. “Miljardus vērtus aktīvus mums ir jāuztic cilvēkiem, kas ir adekvāti atalgoti, kuri ir strādājuši profesionāli un vairojuši šo aktīvu vērtību,” teica Ronis.

Grozījumi paredz, ka kapitālsabiedrības, kuras iepriekšējā gada neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus latu un kuras valdes priekšsēdētājs saņem arī mēnešalgu par papildu amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, kopējais atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes publicētās valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots koeficients, kas nav lielāks par 10, un atalgojuma īpatsvars par valdes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildi kopējā atlīdzībā nav mazāks par 60% no kopējās atlīdzības.

Nosakot piemērojamā koeficienta apmēru, vērā būs jāņem arī vairāki kritēriji, piemēram, vidējais atalgojums nozarē un līdzīga izmēra kapitālsabiedrību valdes locekļu vidējais atalgojuma līmenis, jāņem vērā arī kapitālsabiedrības darbības rezultāti iepriekšējā pārskata gadā. Tāpat kā kritērijs noteikts vidēja termiņa darbības stratēģijas izpilde un kapitālsabiedrības darbības rezultāti saskaņā ar definētajiem ekonomiskajiem un specifiskajiem mērķiem.

Savukārt pārējiem kapitālsabiedrības valdes locekļiem kopējā atlīdzība nedrīkstēs pārsniegt 90% no valdes priekšsēdētāja kopējās atlīdzības. Nosakot procentuālo apmēru, būs jāņem vērā arī valdes locekļa ieguldījums.

Šādi tiks novērsta situācija, ka atsevišķās valsts kapitālsabiedrībās vairākkārtīgi palielināts valdes locekļu atalgojums bez sasaistes ar uzņēmuma sasniegtajiem rezultātiem un mērķiem, kā arī neņemot vērā vidējo darba samaksu valstī.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa algu līdz šim noteica, koeficientu reizinot ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējo darba samaksu. Finanšu ministrijas (FM) prognozētā valstī strādājošo 2012.gada mēneša vidējā darba samaksa bija 478 lati. Līdz ar to 2013.gadā īpaši lielajās kapitālsabiedrībās maksimālā mēnešalga varētu sasniegt 4780 latus, iepriekš informēja FM.

Pērn novembrī valdība atbalstīja grozījumus noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību, kas paredzēja: valsts uzņēmumos ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi varēs saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu uzņēmumā. Šo iespēju izmantojušas kapitālsabiedrības “Latvijas dzelzceļš”, “Latvenergo” un “Latvijas Valsts meži” (LVM).

Savukārt premjerministrs uzdeva Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt, cik pamatota bijusi to kapitālsabiedrību “Latvijas dzelzceļš” un “Latvenergo” valdes locekļu atalgojuma palielināšana. Viņš aicināja ministrijas šo jautājumu izvērtēt un nākt klajā ar sabalansētāku un piezemētāku risinājumu. Premjers arī vērsa uzmanību, ka Saeimā virzītais likumprojekts paredz krietni zemākus algu griestus, nekā pašreiz kapitāldaļu turētāji attiecīgajās kapitālsabiedrībās ir noteikuši.