Mediji visā pasaulē piedzīvo pārmaiņas, ko izraisījusi gan globālā ekonomiskā krīze, gan tehnoloģu progress, gan ar to saistītās izmaiņas mediju lietošanas paradumos. Mediju tirgus tektoniskās svārstības izjūt arī Latvijas mediji, kuriem īpaši skarbi izdzīvošanas apstākļi ir bijuši tieši pēdējos gados.
Piektdien, 23.novembrī, Latvijas Žurnālistu asociācija rīko konferenci „Latvijas mediji: izaicinājumi un attīstības stratēģijas pārmaiņu laikā”. Tā notiek Rīgas Ekonomikas augstskolā.
Konferences darba kārtībai varēsiet sekot visu dienu tiešraidē Ir.lv, kā arī interneta vietnēs leta.lv un ltv.lv.
No plkst. 9.35. līdz 10.30 diskusija par dienas laikrakstiem. Kārļa Streipa vadītajā diskusijā piedalās izdevniecības Diena galvenais redaktors Guntis Bojārs, Latvijas Avīzes galvenā redaktore Linda Rasa, Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktore Anita Daukšte, Dienas biznesa galvenā redaktore Indra Lazdiņa un avīzes Čas pārstāve Ksenija Zagorovska.
No plkst. 10.35 līdz 11.30 – elektroniskie mediji. Ir komentētāja Paula Raudsepa vadītajā diskusijā par elektroniskajiem medijiem piedalās Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts, Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis, MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš un Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Gints Grūbe.
No plkst. 11.35 līdz 12.30 diskusijā par Latvijas žurnāliem, ko vada žurnāliste Madara Fridrihsone, piedalās izdevniecības Dienas Žurnāli galvenā redaktore un direktore Inga Gorbunova, izdevniecības Lilita direktors Aivars Rudzinskis, izdevniecības Santa direktors Ivars Zariņš un izdevniecības Rīgas Viļņi galvenais redaktors Ainis Saulītis.
No plkst. 13.30 līdz 14.25 diskusijā par reģionālajiem medijiem, ko vada žurnālists Arnis Krauze, piedalās avīzes Bauskas Dzīve galvenā redaktore Anita Rozentāle, avīzes Rēzeknes Vēstis galvenā redaktore Māra Nizinska, TV Skrunda producente, režisore un žurnāliste Ieva Benefelde, Vidzemes TV valdes priekšsēdētājs un Latvijas Reģionu televīzijas Re:TV dibinātājs Ingemārs Vekteris.
No plkst. 14.30 līdz 15.25 diskusijā par interneta medijiem un ziņu aģentūrām, ko vada žurnāliste Marta Rībele, piedalās portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš, portāla Tvnet galvenā redaktore Zita Lunde, ziņu aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns un aģentūras BNS valdes priekšsēdētāja Sigita Kirilka.
No plkst. 15.30 līdz 16.25 paneļdiskusijā, kas saucas „Sava ceļa meklētāji” un ko vada žurnālists Aidis Tomsons, par jauno mediju ceļu tirgū un nākotnes izredzēm varēsiet klausīties arī žurnāla Ir galveno redaktori un izdevniecības Cits medijs galveno redaktori Nelliju Ločmeli, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica direktori Ingu Spriņģi, producentu grupas RedDotMedia redaktori un režisori Artu Ģigu, kā arī Latvijā pirmās digitālās izdevniecības radītāju un vadītāju Lindu Saulīti.
Diskusijas organizatori atvainojas par tehniskajām problēmām, tās tikšot novērstas pēc pusdienu pārtraukuma!
Visu diskusiju ieraksts būs pieejams LŽA mājas lapā šeit.
Komentāri (10)
Vineta Ungailo 23.11.2012. 13.54
kad beidzot mediji sāks risināt par pašlaik vienkārši katastrofālo žurnālistikas (ziņu) kvalitāti Latvijas portālos? TVNET regulāri parādās kliedzoši ziņu virsraksti, kas ir labākajā gadījumā maldinoši, bet sliktākajā vienkārši klaji nepatiesi. Piemēram, – “Krājbankā pazuda visa mana nauda” – izlasot rakstu izrādās, ka nepazuda gan ,bet visu kompensēja no valsts garantiju fonda, “Rīgas iedzīvotājiem aizliegts nodarboties ar sportu” – tas izrādās nozīmē, ka trūkst bezmaksas sporta laukumu, “Pasažieris nosēdina lidmašīnu” – izrādās, lidmašīnā kā pasažieris atradies pilots, kas asistējis galvenajam pilotam nosēšanās procesā. Vai tiešām Latvijā žurnālistiem vairs nav nekādas atbildības par izplatītās informācijas atbilstību patiesībai?!! Un kāpēc uz šo visu žurnālistu sabiedrība piever acis? Vai medijam par regulāri nepatiesas info izplatīšanu nav paredzēta licences atņemšana?
1
grislits > Vineta Ungailo 23.11.2012. 14.41
Piekrītu. Bet daļēji te sanāk apburtais loks – mūsdienu milzīgajā informācijas gūzmā, lai izceltos, ir jāliek kliedzoši/sensacionāli virsraksti, savukārt lasītājiem ir tāda informācijas pārpilnība un pieradums pie tā, ka pasaulē var notikt jebkas, un fakstiski – iestājusies tāda kā apātija pret informāciju, ka viņus vairs no tās apātijas var izraut (vai viņus interesē tikai) kaut kas sensacionāls/kliedzošs. Un tā tas uz riņķi arvien iet un hiperbolizētāk izpaužas.
Un tad vēl tā tendence lasīt tikai virsrakstus. Un arī tas ir ne tikai no pieraduma vairāk uztvert vizuālu informāciju un nespējas koncentrēties ilgākām metodiskām darbībām, bet arī no tās pašas informācijas pārpilnības, jo visu nevar paspēt izlasīt. Tad nu cilvēki tiešām ieskatās tikai tālāk par virsrakstu tur, kur tiešām ir kas tieši specifisks viņus interesējošs vai kas sensacionāls, kaut mazdrusciņ vismaz šokējošs.
Kur izeja? Laikam jau tomēr žurnālistu un žurnālistikas organizāciju kopējā rīcībā, jo informācijas kultūras līmeni “darbaļaužu masas” neuzlabos, to var izdarīt tikai žurnālisti kopīgā un metodiskā darbā.
0
Ieva 23.11.2012. 16.19
LTV1 rīta programmas diktors, kas visā visumā ir tīri pieņemams, jauc “ka” un “kad” lietošanu, ko pats, šķiet, pat nepamana. Lai nebūtu abstrakti apvainojumi, ausīs tas iegriezās intervijā ar Gintu Grūbi- var atrast ierakstu un pārliecināties.
Jautājums- vai ir kāds, kāda, vai kāda institūcija, kam tas rūp? Es domāju, profesionālo ietaisījumu, vai nu žurnālistiskas vai latviešu valodas apgabalā. Domāju, ka ne, jo tas jau nav konkursu organizēšana par konkursu organizēšanu. Tā ir ikdienas praktiska darbošanās.
Mans jautājums ir piemērs tam, kur un kādi tie mediji Latvijā ir- nav ne kvalitātes, ne valodas, ne jebkāda veida cenzūras.
Es nedomāju politisko cenzūru, bet cilvēcisko- lai netiktu publicēti anonīmi komentāri ar rupjībām, vai personiski uzbraucieni autoram.
Medijos ir visatļautība (nejaukt ar demokrātiju) un valda totāls bardaks. Arī IR, kas atļaujas ignorēt un pārveidot komentētāju viedokli. Diemžēl.
Mediji ar savu visatļautību paši bruģē ceļu uz elli. Laba ziņa nav ziņa, virsraksts pēc būtības nav virsraksts. Komentāru apstrāde prasa pamatīgu pastāvīgu darbu, un var samazināt auditoriju. Tāpēc ir vieglāk iekļauties populistu kopkorī, atvērt aizsprostu žulsgāzējiem, un to visu aizsegt ar demokrātijas vairogu. Medijus dzeltenus nepadara lasītāji, to dara paši mediji. Mediji akcentē slikto, kā rezultātā vidējais Latvijas lasītājs, klausītājs,skatītājs visus politiķus bāž vienā maisā un sauc par neliešiem, visus bagātos grib nošaut, un sauc par zagļiem. Ir, ir arī tādi, bet vai visi, kā to iztaisa mediji?
Šī diskusija, kas nestrādā, jo ir tehniskas problēmas, laiki, kas netiek ievēroti- vai tā ir kvalitatīva medija pazīme? Nē, raksturo esošo bardaku!
1
dzintarz > Ieva 23.11.2012. 17.52
Ķīps …
Mans jautājums ir piemērs tam, kur un kādi tie mediji Latvijā ir- nav ne kvalitātes, ne valodas, ne jebkāda veida cenzūras.
Es nedomāju politisko cenzūru, bet cilvēcisko- lai netiktu publicēti anonīmi komentāri ar rupjībām, vai personiski uzbraucieni autoram.
Medijos ir visatļautība (nejaukt ar demokrātiju) un valda totāls bardaks. Arī IR, kas atļaujas ignorēt un pārveidot komentētāju viedokli. Diemžēl.
======
Akurāt kā “aukstākās” izglītības jomā. Iespējams žurnaļugām beidzot nepieciešama sava Propagandas Ministrija, jo ar pašorganizēšanos, pašregulēšanos, pašnovērtēšanos utt. lielākajai “aukstākās gumanitārās” izglītības pārprodukcijas daļai (atjaunotās republikas periodā) ir vēl švakāki nekā “pirmsperestroikas preses dziedoņiem”.
Lai gan – ko var gribēt – mūsu žurnaļugas ir vien tikai sabiedrības daļa..
0
dzintarz 23.11.2012. 12.26
Sarkozī izsprūk…
ES pārtrauc sarunas, šaubas….
Slimnīcas valde varētu prasīt kompensāciju….
Latgalē nosaka karantīnas zonu……
================
Nez kuŗai “bij.dienas dāmai” uzdots ģenerēt virsrakstus?
Labs un ienesīgs amats ceturtās varas ierēdniecībā.
Viss akurāt “Peļevina stilā”…
Tikai ar hierarhiski samazinātu (atļauto/iepirkto resursu) “procesora veiktspēju”.
0