Šogad Nobela Miera prēmija piešķirta parādu krīzes plosītajai Eiropas Savienībai
Pasniedzot Nobela Miera prēmiju Eiropas Savienībai (ES), tās iedzīvotājiem ir izrādīts milzu gods, tā ir atzinība par to, ko esam panākuši, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība) piektdien atzina Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs.
Viņaprāt, balvas pasniegšana ir ļoti svarīga, īpaši laikā, kad ES ir saskārusies ar ekonomisko krīzi, jo tā ir atzinība tam darbam, kas ir paveikts, veicinot mieru un labklājību ES valstīs. Tas arī ir pamudinājums turpināt iesākto darbu.
“Šodiena ir neaizmirstama un aizraujoša diena. Es līdz mūža galam neaizmirsīšu 2012.gada 12.oktobri. Tā ir varena diena,” sacīja van Rompejs. Viņaprāt, tas viņa vizīti Rīgā padarīs neaizmirstamu.
Arī Dombrovskis pauda gandarījumu par prēmijas piešķiršanu ES, jo tas ir atgādinājums par to, ka ES nav tikai ekonomiskie jautājumi, bet savienība pirmkārt ir balstīta uz vērtībām. “Visas Es dalībvalstis un to iedzīvotāji var lepoties ar Nobela miera prēmiju,” teica valdības vadītājs.
Viņš atgādināja, ka, dibinot ES, tās viens no mērķiem bija nodrošināt mieru Eiropā, nodrošināt tās attīstību. Tāpat ES ir palīdzējusi apvienot Eiropu pēc dzelzs priekškara krišanas.
Šā gada Nobela Miera prēmija piešķirta parādu krīzes plosītajai ES, piektdien paziņoja Norvēģijas Nobela komiteja. ES godināta par Eiropas pārveidošanu no “karu kontinenta par miera kontinentu”, skaidroja Nobela komitejas priekšsēdētājs Torbjorns Jaglands. Balvas piešķiršana ES ir “vēstījums Eiropai darīt visu iespējamo, lai nosargātu sasniegto un virzītos tālāk”.
Nobela miera prēmija ES piešķirta, lai atgādinātu, kas tiktu zaudēts, ja “tiktu pieļauts savienības sabrukums”.
Nobela komiteja atzinīgi vērtē ES par Eiropas atjaunošanu pēc Otrā pasaules kara un tās nozīmīgo lomu stabilitātes veidošanā pēc Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā.
ES un tās priekšteči “ilgāk nekā sešas desmitgades veicinājuši mieru un izlīgumu, demokrātiju un cilvēktiesības”, paziņojot šī gada uzvarētāju, norādīja Jaglands. “Septiņdesmit gadu laikā Vācija un Francija izcīnīja trīs karus. Mūsdienās karš starp Vāciju un Franciju nav iedomājams. Tas pierāda, kā ar cēliem nolūkiem un savstarpējās uzticības veidošanu vēsturiskie ienaidnieki var kļūt par ciešiem partneriem.”
Komentāri (22)