Latvijas ĀM: Baltkrievijas vēlēšanas nebija brīvas un godīgas

Pirmais solis demokratizācijas virzienā būtu politieslodzīto atbrīvošana Baltkrievijā

Baltkrievijas parlamenta apakšpalātas vēlēšanas, kas notika 23.septembrī, nav uzskatāmas par brīvām un godīgām, paziņojusi Latvijas Ārlietu ministrija, tādējādi pievienojoties Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vēlēšanu novērošanas misijas secinājumiem.

Neskatoties uz nelielajiem uzlabojumiem vēlēšanu organizācijas procesā, Baltkrievijā joprojām netiek ievērotas daudzas starptautiskās saistības un demokrātisku vēlēšanu pamatprincipi, teikts Latvijas ĀM paziņojumā.

Konkurences, neitralitātes un objektivitātes trūkums šīs vēlēšanas neļauj atzīt par brīvām, godīgām un demokrātiskām. Lai gan šajās velēšanās piedalījās vairāki politiskie spēki, diemžēl virknei pazīstamu politiķu dažādu iemeslu dēļ tika liegta iespēja tajās piedalīties un paust viedokli par notiekošo valstī. Diemžēl Baltkrievijā netika arī ielaisti starptautiskie novērotāji no vairākām valstīm.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina Baltkrieviju spert izšķirošus soļus, lai veiktu reformas, kas nodrošinātu starptautiski atzītu un demokrātisku vēlēšanu norisi, kā arī nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu valstī. Visu politieslodzīto atbrīvošana Baltkrievijā būtu pirmais pozitīvais solis šajā virzienā.

Svētdien aizvadītās Baltkrievijas parlamenta apakšpalātas vēlēšanas nav uzskatāmas nedz par brīvām, nedz par objektīvām un konkurētspējīgām, pirmdien paziņoja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji. “Šīs vēlēšanas jau no paša sākuma nebija konkurētspējīgas,” atzina EDSO novērotāju misijas īpašais koordinators Mateo Mekači. “Brīvas vēlēšanas ir tad, kad cilvēki var brīvi izteikties, rīkoties un kandidēt, un to mēs šajā kampaņā neredzējām.”

Savukārt ilgtermiņa novērotāju misijas vadītājs Antonio Milošoskis uzsvēra, ka Baltkrievijas vēlēšanu komisijas nav bijušas “neitrālas un objektīvas”, vēsta LETA/AFP.

Svētdien Baltkrievijā notika parlamenta apakšpalātas vēlēšanas, kurās saskaņā ar oficiālajiem datiem piedalījās 74,2% vēlētāju, un tas nozīmē, ka vēlēšanas uzskatāmas par notikušām, apliecināja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Lai parlamenta vēlēšanu pirmā kārta tiktu uzskatīta par notikušu, balsošanā jāpiedalās vismaz 50% reģistrēto vēlētāju.

Opozīcijas pārstāvji norāda, ka atbilstoši viņu novērotāju datiem vēlēšanās piedalījušies divreiz mazāk vēlētāju, līdz ar to vēlēšanas nav uzskatāmas par notikušām.

Parlamenta apakšpalātā ir 110 deputāti. Pirmajā kārtā uzvar kandidāts, kurš savā vēlēšanu apgabalā ir ieguvis vairāk nekā pusi vēlētāju balsu. Balsojumā svētdien ievēlēti 109 no 110 parlamenta deputātiem, apliecināja CVK priekšsēdētāja Lidija Jermošina.

EDSO Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijā Latviju pārstāvēja seši novērotāji no Ārlietu ministrijas, Saeimas un Centrālās vēlēšanu komisijas.