Katiņa
48
Māris Bišofs 11. septembris , 2012 13.00
Saistītie raksti
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
15. novembris
25 gadu laikā visām ēkām valstī jābūt renovētām. Paspēsim?
Aktuāli /
14. novembris
Žurnāls: Kāpēc CSDD palielina pakalpojumu cenas?
Komentāri (48)
Þanis Bezmers 11.09.2012. 14.37
Poļi ir nācija, kura nepiedos Staļinam ne Katiņu ne Varšavas sacelšanos. Poļi to prot un var, bet latvvieši? To latviešu, kuri prot un var kā poļi, Latvijā ir palicis maza saujiņa. Rīmas sovaki, aizrijieties un nobeidzieties!
8
Egitazz > Þanis Bezmers 11.09.2012. 15.14
poļi pirms WWII mēģināja savu spēli spēlēt, aizspēlējas. tā kā poļiem arī spogulī paskatīties dažbrīd nebūtu lieki.
0
Signija Aizpuriete > Þanis Bezmers 11.09.2012. 17.01
——
kolpants poļi pirms WWII mēģināja savu spēli spēlēt, aizspēlējas. tā kā poļiem arī spogulī paskatīties dažbrīd nebūtu lieki.
=============================================================================
Laiks aprakt ”kara cirvjus”! 1000 gadus ilgušajai karošanai slāvu tautu starpā ir jāpieliek punkts:
Патриарх Кирилл и глава польских католиков призывают русских и поляков отказаться от мести
Патриарх Московский и всея Руси Кирилл и глава польской Конференции католических епископов митрополит Юзеф Михалик подписали в пятницу в Варшаве совместное послание народам России и Польши. Церемония состоялась в Королевском дворце.(..)
Простить – значит отказаться от мести и ненависти, участвовать в созидании согласия и братства между людьми, нашими народами и странами”, – подчеркнуто в послании. Как сказано в нем, русский и польский народы объединяют христианские ценности, а также опыт второй мировой войны и период репрессий. В то время жертвами оказались миллионы невинных людей, “о чем напоминают многочисленные места казней и могилы, находящиеся как на русской, так и на польской земле”.
http://spk-observer.livejournal.com/235692.html
0
Signija Aizpuriete > Þanis Bezmers 11.09.2012. 16.54
——-
‘Sērfo’ uz YouTube – un skaties amerikāņu uzfilmēto Hiroshimas atombombardēšanu! Kāpēc 2. Pasaules kara uzvarētājiem un sabiedrotajiem būtu kas jāslēpj?
Hiroshima Atomic Bomb, 1945 – A Day That Shook The World
http://www.youtube.com/watch?v=t19kvUiHvAE
0
Sandris Maziks > Þanis Bezmers 11.09.2012. 21.21
edge_indran ——
1000 gadus ilgušajai karošanai slāvu tautu starpā ir jāpieliek punkts:
Vai mongoloids, pedofils un sadists, Gungajs, butu slavs? Pazistu daudz polu, gan uznemejus, gan ari vienkarsos cilvekus, nezinu neviena, kurs butu gatavs krievam piedot un visi gaida X stundu.
Slavi nekaro. Pedejie, kas to darija, bija serbi, bet tie jau pa pusei turki.
0
gliters > Þanis Bezmers 11.09.2012. 14.40
Tomēr poļi nobalsoja par Putina “brīvprātīgo vasali” Tusku – tā ka nav viņi nemaz tik monolīti, kā mums gribētos domāt.
0
Kaspars Špūle > Þanis Bezmers 11.09.2012. 14.53
Did Russians have an influence on Polish elections?
(Vai krievi ietekmēja vēlēšanas Polijā?)
http://freepl.info/2868-did-russians-have-influence-polish-elections
0
Kaspars Špūle > Þanis Bezmers 11.09.2012. 15.21
Iedomājos, kas notiktu, ja krievi paskatītos spogulī…
Tāpēc vienkārši neskatās :)
0
gliters > Þanis Bezmers 11.09.2012. 15.19
Kā tad, pastāsti vēl mums, ka Polija bija tā, kas izraisīja II PK.
0
buchamona 11.09.2012. 13.45
Tāda ir tā vēsture, bet fakts ir arī tāds, ka bez ASV atbalsta mēs šobrīd nebūtu NATO dalībvalsts ar visām tiesībām aizstāvēt sevi vispirms jau politiski.
Bet, ja par šodienas politiku, tad, cik konsekventi mēs paši pret sevi esam? ES domāju katrs LR pilsonis, latvietis. Cik konkrētu pozīciju mēs paši ieņemam pret LR okupācijas faktu, cik nelokāmi esam brīžos, kad jāsaduras ar okupācijas sekām šīs dienas LR utt? Tas ir tas galvenais jautājums šodien un priekšnoteikums tam, lai Latvijā komunisti – šoreiz putinistu formātā :)atkal nenokļūtu pie varas.
6
Egitazz > buchamona 11.09.2012. 15.20
un ja ne Jeļcins, nebūtu iespējas iestāties NATO. un ja ne Ļeņins, nebūtu 1.republikas.
0
Sandris Maziks > buchamona 11.09.2012. 20.44
kolpants
un ja ne Ļeņins, nebūtu 1.republikas.
Nebutu Lenins, krievu karogs sodien plivotu ne tikai Helsinkos, Varsava, Zagreba, bet ari Stambula, kas sodien sauktos Carjgrad.
Paldies Leninam par cara gimenes, krievu garidzniecibas, virsniecibas un muizniecibas sodisanu ar navi. Paldies Leninam par asinaino Pilsonu karu. Vel vienu “leninu” krievs ir pelnijis.
0
Andris > buchamona 11.09.2012. 14.35
> zirnekliene Šeloba
Kaut arī starptautiskajā politikā joprojām (arī šodien, 21. gs.) „dūrei tik spēks”, taču man nez kāpēc simpātiskāki šķiet senie romieši (una lex, una iustitia omnibus) un klusi ceru, ka varbūt pieredzēšu dienu, kad viens likums un viena taisnība visiem Latvijā būs ne tikai uz Tiesu pils Zaļās zāles sienas.
Taču (kā „āmen” – baznīcā) ir skaidrs, ka, rokas klēpī turot, pasaules tiesiskās domas Sezams neatvērsies. Līdz ar to bijušajām „post” valstīm beidzot jāapvieno prāts un spēks, lai seno romiešu princips kļūtu par realitāti. Piekrītat?
0
gliters > buchamona 11.09.2012. 14.38
Piekrītu, ka šajā lietā ir jāiesaistās visām “post” valstīm.
0
buchamona > buchamona 11.09.2012. 19.09
kolpants. Man nav nekas pret Jelcinu, taču neesmu tik pārliecināts, ka LR neatkarību nebūtu atguvusi bez Krievijas ” brīvlaišanas” :)
Ir viena kopēja pazīme situācijām, kurā tika dibināta LR un atjaunota LR neatkarība – nedz 1920.gadā pēc miera noslēgšanas ar Padomju Krieviju, ne arī 1991. gadā pēc LR neatkarības atjaunošanas PSRS neatteicās no savām bijušajām Baltijas provincēm labprātīgi. Gan Padomju Krievija, gan PSRS vnk bija pārāk vājas, lai šim procesam pretotos.
1920. gada 1.februārī pulkst. 12 Maskavā tika noslēgts pamiers starp Latviju un Padomju Krieviju. Pamiera galvenais iemesls un saturs – krievi baidījās, ka Latvijas armija pāries pāri savām etnogrāfiskās dzimtenes robežām. Taču kaujas turpinājās līdz pat 1920. gada 11.augustam, kad tika pilnībā pabeigta Latgales atbrīvošana no sarkanajiem. 15. Padomju Krievijas armija tika pilnībā sakauta, gūstā tika saņemti kādi 4000 ienaidnieku karavīru. Brīvību cīņu laikā, tikai atbrīvojot Latgali, Latvijas armija kaujās zaudēja 33 virsniekus un 597 kareivjus. Aptuveni tik pat kareivju mira vēlāk no ievainojumiem – tāda kopumā izskatījās Tevis piesauktā Ļeņina ” dāvātā” neatkarība.
Atmodas laikā šādi pārbaudījumi mūsu tautai gāja secen un arī – galveno kārt pateicoties mūsu šī brīža NATO partneru atbalstam. Galveno kārt pateicoties ASV atbalstam, nevis Kremļa labvēlībai. Krievija tobrīd, kā teica paši krievi, bija ” nospiesta ceļos”.
Tā kā Tava šovinista uzpūtība, ar kuru Tu te raksti par Jeļcina un Ļeņina “labvēlību” attieksmē pret Latvijas Republiku un tās neatkarību ir balstīta uz nezināšanu. Vajadzētu kaut cik zināt savas valsts vēsturi :)
0
gliters > buchamona 11.09.2012. 14.05
Nezin kāpēc tie, kuri meklē visādus konc. nometņu ārējos apsargus konsekventi atsakās uzskatīt II PK notikumus par “vēsturi”. Katiņa ir pamats tiesvedībai, pirmkārt, pret Krieviju. Arī ASV, vismaz morāli, pelnījušas nosodījumu gan par šo gadījumu, gan par Potsdamu, gan Jaltu.
Ja ASV ir mūsu stratēģiskais sabiedrotais, tas vēl nenozīmē, ka “jeņķiem vienmēr taisnība”.
0
gliters 11.09.2012. 14.25
Un vēl jau priekšā Katiņas II neatkarīgā (no “poļševikiem” un Kremļa) izmeklēšana.
18
Sanšains > gliters 11.09.2012. 15.44
Šeloba, fretka –
Pieņemsim, ka krievi apzināti iznīcināja to poļu lidmašīnu. Man tomēr nav skaidrs, ko par šāda riska cenu viņi varēja cerēt iegūt (ieguva)?
Manuprāt, neticami.
0
Sanšains > gliters 11.09.2012. 17.21
Šeloba –
Labi, retorika nav tāda. Bet darbi? Vai to ievirze ir mainījusies? Es neņemos par to spriest – Polijas uzraudzībai nav bijis laika.:)
0
Sanšains > gliters 11.09.2012. 16.44
lama, Šeloba –
Izlasīju to rakstu.
Vai tad nav tā, ka bojā gājušā prezidenta brālis bija tikpat nozīmīgs politikā – viņš bija premjers? Tas ir, pretkrieviskajam flangam bija un arī palika izredzes.
Un bijušais premjers pēc brāļa nāves kandidēja vēlēšanās, bet zaudēja. Manuprāt, no satriekto un sadusmoto poļu puses taču varēja gaidīt tādu reakciju, ka tādā situācijā tieši Kačinski ievēlētu – ja vien viņam būtu pietiekams atbalsts tautā.
Ja pareizi saprotu, katastrofā gāja bojā vēl citi poļu politiskajai elitei piederīgie, tomēr ne jau nu tieši tikai OPOZĪCIJAI piederīgie.
Īpaši nesekoju līdzi Polijas politikai – bet vai tad var teikt, ka Polija pēdējā laikā ir kļuvusi prokrieviskāka?
0
Sanšains > gliters 11.09.2012. 20.25
fretka –
Paldies! Paskatīšos, papētīšu.
lama –
Tas raksts ir briesmīgi garš, nāksies atstāt nedēļas nogalei.:)
0
Sandris Maziks > gliters 11.09.2012. 21.08
Haris
ieej http://www.kavkaz.org.uk/russ/ lodzina “поиск” ieraksti КАТЫНЬ-2. Uz visiem rakstiem ir atsauces un ja vien neesi planpratins, vai provokators, gan jau sapratisi, kas notika 10.04.2010
0
Kaspars Špūle > gliters 12.09.2012. 06.44
Kampaņu pret slānekļa gāzes atradņu izstrādi Krievija organizē visas Eiropas mērogā, ne tikai Polijā.
0
Sandris Maziks > gliters 11.09.2012. 23.08
fretka
Pasu galveno tomer piemirsi.
Slanekla gaze, kuras ieguve tika plasi apspriesta Kacinska laika un kura ieguvei jau bija jasakas, padarot Poliju no gazes importetajas par eksportetaju.
Tas smiekligam un launam pundurim bija ka akmens rikle.
0
ilmisimo > gliters 11.09.2012. 15.58
http://freepl.info/2431-high-level-cia-officer-about-smolensk-russians-acted-murderers
0
dro > gliters 11.09.2012. 21.25
fretka. Paldies par faktu apkopojumu:)
0
ilmisimo > gliters 11.09.2012. 17.39
…Polijas uzraudzībai nav bijis laika.:) …
_____________________ atliek palūkot Polijas -Lietuvas attiecības pēc 2010…
http://vilnews.com/?p=14238
0
Sandris Maziks > gliters 11.09.2012. 20.49
nulle
Ož pēc kārtējā “9/11 was an inside job”
Krievijas evolucija no leduscirtna lidz polonijam.
Dzivojamo maju spridzinasana, 9/11, 10/04 ir no tas pasas serijas, Putina izpildijuma.
0
Sandris Maziks > gliters 11.09.2012. 20.45
nulle
Tu tiešām uzskati ka tas nebija nelaimes gadījums?
Nelaimes gadijums – paskaties spoguli!!!!
0
gliters > gliters 11.09.2012. 15.55
Tusks likvidēja politisko konkurentu (ja otrs Kačinskis nebūtu pēdējā brīdī palicis mājā, tad būtu likvidēti abi), kamēr Putinam tagad ir marionetes gan Polijas prezidenta, gan premjera amatā, kuru opozīcijai ir “katastrofas” rezultātā “nolaistas asinis” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Pie reizes dots plašs mājiens, ka iestāšanās pret Putinu un Krieviju var beigties bēdīgi.
0
Kaspars Špūle > gliters 11.09.2012. 15.08
Gan jau VVP draugs Baraks Huseins tev pastāstīs patiesību, nulle :)
0
gliters > gliters 11.09.2012. 14.34
Jā, uzskatu gan.
0
gliters > gliters 11.09.2012. 16.56
Haris
Tajā lidmašīnā pārsvarā bija abu Kačinsku partijas biedri un šobrīd šī partija ir opozīcijā.
Kačinskis komunikācijā ar Krieviju visvairāk uzsvēra tieši pēdējās vēsturisko atbildību Polijas priekšā, Tusks & Komarovskis šajā ziņā ir daudz klusāki un, atšķirībā no abiem Kačinskiem, arī pretkrievisko retoriku tikpat kā nelieto.
0
Kaspars Špūle > gliters 11.09.2012. 14.39
Poļu valodas pratēji var no Polijas Seima interneta vietnes lejupielādēt un izlasīt vakar publicēto Seima deputātu izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Smoļenskas “nelaimes gadījumu”.
http://smolenskzespol.sejm.gov.pl/28.pdf
Sprādziens mirkli pirms katastrofas.
0
Kaspars Špūle > gliters 11.09.2012. 17.53
Hari, par to, “ko cerēja iegūt”, ir interesanta dokumentālā filma, kuru poļu tv režisors Marians Piliss pirms gada ir uzņēmis Nīderlandes publiskajai TV
Patiniet, lūdzu, uz leju – tur ir versija ar angļu subtitriem.
http://www.youtube.com/user/LetterFromPoland?feature=watch
Par reālo Polijas tuvināšanos ar Krieviju…
Ir šādas tādas lietas, kuras pat Latvijā pagaidām grūti iedomāties.
Brīva (bezvīzu) kustība pāri robežai ar Kaļiņingradas apgabalu.
Krievijas ārlietu ministra Lavrova lekcija Polijas sūtņiem viņu gadskārtējā sapulcē Varšavā.
Krievijas pareizticīgo Baznīcas patriarha Kirila un Romas katoļu baznīcas bīskapa Mihaļika kopīgā deklarācija par “savstarpēju piedošanu”. Nupat svētdien to lasīja visās (teorētiski) Polija baznīcās dievkalpojuma laikā, kamēr Krievijā vien izlika Maskavas patriarhijas interneta lapā, jo neesot, redz, “lasīšanas tradīcijas” baznīcā…
Polijas ārlietu ministra vizīte Gruzijā, kur viņš tikās arī ar prokrieviskās opozīcijas pārstāvjiem (īsi pirms Gruzijas vēlēšanām, btw).
Vēl, protams, tāds skaists sīkums kā atjaunotais “krievu dziesmas festivāls” Zeļenagurā (tiešs komunistu laika tradīcijas turpinājums, tik toreiz tā bija “padomju dziesma”).
Jā, gandrīz aizmirsu. 2010. gada beigās saasinājās Polijas konflikts ar Lietuvu sakarā ar izmaiņām turienes mazākumtautību (poļu) izglītības sistēmā. Starta šāviens bija Polijas sūtņu intervijas attiecīgi Lietuvas un Latvijas avīzēm par šo tēmu. Lietuvā Polijas sūtnis runāja, liekas, ar Lietuvos Rytas korespondentu, bet Latvijā – ar Biznes & Baltija. Skaisti, vai ne?
Par kaut ko arī liecina demonstratīvā ģenerāļa Jaruzeļska iekļaušana prezidenta Komorovska Nacionālās drošības padomes sastāvā. Jaruzeļski Polijā joprojām daudzi uzskata par noziedznieku un karastāvokļa pasludināšanas gadadienā pulcējas pie viņa mājas, lai to atklāti pateiktu…
0