Strādājot Saeimā, daudzreiz nācies saskarties ar jautājumu, kur paliek nodokļu maksātāju nauda? Kāpēc nav pieejama detalizēta informācija par budžeta izlietojumiem tiešajās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēs? Kāpēc vienkāršā un visiem saprotamā veidā nav iespējams izsekot budžeta naudas plūsmai? Atbilde ir vienkārša – vai kāds to līdz šim nav vēlējies darīt, vai kādam ir kas slēpjams no sabiedrības.
Likums par budžetu un finanšu vadību 14.panta pirmā daļa nosaka, ka informācija par valsts budžetu tiek regulāri publicēta pilnīgā visaptverošā un sabiedrībai viegli saprotamā formā. Visi galvenie ziņojumi par valsts budžetu ir sabiedrībai pieejami.
Taču reizēm nākas saskarties ar to, ka informāciju publiski iegūt nevar, piemēram, cik pašvaldība tērējusi nodokļu maksātāju naudu iepērkot ārpakalpojumus. 2010.gada 5.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.413 “Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem” nosaka informāciju, kas iestādei jāiekļauj gada pārskatā, taču šī informācija ir vispusīga un nedod iespēju iepazīties detalizēti ar nodokļu maksātāju izlietoto naudu.
Likums par budžetu un finanšu vadību arī nosaka, ka valsts pārvaldes iestādes (tai skaitā pašvaldībām) līdz pārskata gada sekojošā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus un mēneša laikā pēc sagatavošanas publicē tos savā mājas lapā.
Apskatot 8.augustā vairāku pašvaldību mājas lapas, piemēram, Jelgavas, Tērvetes, Garkalnes, Saulkrastu un Brocēnu novadu pašvaldību mājas lapas ir atrodami tikai 2010.gada pārskati. Nākas secināt, ka pašvaldības šo likuma normu neievēro un nepublisko gada pārskatus, kā to nosaka likums, bet, ja informācija ir publicēta internetā, tad sabiedrībai tā ir grūti atrodamā formā.
Pašvaldībām gada publiskais pārskats jāiesniedz ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) publicēšanai tās mājas lapā internetā.
Taču, aplūkojot VARAM mājas lapā pašvaldību publiskos pārskatus par 2011. gadu, nākas secināt, ka no 110 novadiem, 40 novadi nav iesnieguši savus gada pārskatus, tādejādi atkārtoti pārkāpjot likumu.
Uzskatu, ka augstskolām un citām autonomām iestādēm vajadzētu detalizēti publiskot savus pārskatus. Katram studentam jādod iespēja iepazīties ar to, kur nonāk viņa samaksātā studiju maksa, cik tiek tērēts augstskolas akadēmiskajam, administratīvajam un vispārējam personālam, cik saimnieciskiem izdevumiem, komandējumiem, reprezentācijas un citiem izdevumiem.
Ieviešot detalizētu un sabiedrībai viegli saprotamu budžeta izlietojuma sistēmu, Latvijas iedzīvotājos tiktu vairota uzticība valsts un pašvaldību pārvaldei un augtu motivācija maksāt nodokļus, tādejādi kliedējot priekšstatu, ka nodokļu maksātāju nauda netiek lietderīgi izlietota un nonāk kāda kabatā.
Autore ir 11.Saeimas deputāte, Reformu partija
Komentāri (43)
zauls 13.08.2012. 09.48
Baurim nav jāzin, kur paliek budžeta nauda, sāks vēl uzdot jautājumus. Valdošā koalīcija medicīnai, izglītībai tērē procentuāli mazāk, nekā normālās Eiropas valstīs. Tātad nauda kaut kur tiek iztērēta vairāk, nekā normāli būtu vajadzīgs. Kur? Valdošā kliķe vnk nozog darba ņēmēju samaksātos nodokļus. Igaunijā sociālais nodoklis ir tikpat liels, cik Latvijā, bet viņi gan pensijas un bezdarbnieka pabalstus samaksā, gan iemanās 13% no sociālā nodokļa iemaksāt obligātajai veselības apdrošināšanai. Mani īpaši interesē VSAA tēriņi no sociālā budžeta.
10
andris902 > zauls 14.08.2012. 10.20
….Bet….Normundam ir pašam sava algas aprēķināšanas metodika….nesagrauj viņa pūles!… :)
….viņu apmierinātu tikai tāda valsts iekārta, kurā nodokļi vispār nebūtu jāmaksā – resp. varētu mainīties ar bultu uzgaļiem un bizona cisku iemainīt pret tīģera ādu…. :)
0
zauls > zauls 14.08.2012. 22.17
Redz, sociālistiskajā Dānijā cilvēki var iekrāt naudu, lai nopirktu zemi kapitālistiskajā Latvijā, bet Latvijā tauta plika un nabaga, nevar iekrāt neko, jo Dombrovskis un Vilks jau no 46.lata uzliek 25% IIN.
0
zauls > zauls 14.08.2012. 17.44
Redz, cilvēki bēg no Latvijas uz Dāniju, nevis otrādi.
0
austrisv > zauls 14.08.2012. 12.55
Normund, vai esi bijis Dānijā! ja esi bijis tad sapratīsi, ka Dānijā viss ir šausmīgi dārgs. Algas dāņiem labas, bet milzīgu daļa noēd nodokļi. Dānijā ir sociālisms, un progresīvā nodokļu sistēma, bet vai tā stimulēs daņus studēt un ieņemt augstus amatus, ja apkopēja saņem gandrīz tikpat cik augsti mācīts darba ņēmējs?
0
zauls > zauls 14.08.2012. 10.31
zanE, kur ir argumenti ciparu izteiksmē? Kā pats algas nodokļus aprēķini?
0
austrisv > zauls 14.08.2012. 18.47
Redz, Normund, daudz dāņu ir iepirkuši latviešu pamestās zemes un strādā pie mums!
0
austrisv > zauls 14.08.2012. 09.15
Normund, vai reklamē partiju “Tautas kontrole”
Starp citu, mūsu valsts iekasē ap 30 % no kopprodukta nodokļos un tāpēc mūsu valsts nevar pieškirt tikpat daudz medicīnai kā piemēram, Dānija vai Zviedrija, kurās apmēram 50% iekasē nodokļos no algas. “Saubos, vai Latvijā nodokļu maksātāji būs ar mieru, ka 1/2 no alga sir jāatdod nodokļos. Pie tam Latvijā ap 30- 40 % no ekonomikas ir pelēkajā zonā. Pasaki, lūdzu, kā šos izvilkt no pelēkās zonas? Vai ar lielākiem nodokļiem?
0
austrisv > zauls 15.08.2012. 09.52
Normund, ko lai dara, ja Dānija nav bijusi okupēta valsts un tajā cilvēki ilgi dzīvojuši demokrātiskā valstī ,un domā ar galvu par ko vēlēt nevis gaida laimes lāčus no vecās nomenklatūras!
0
zauls > zauls 14.08.2012. 10.08
Bet, vai Tu dzīvo mucā? Es jau tagad maksāju pusi no algas nodokļos, bet Zviedrijā pusi no algas nodokļos maksā tikai tie ,kam ir lielas algas – ap 50 000 latu gadā. Ja interesē, pameklē interneta ārēs KPMG gada apskatu par nodokļiem pasaulē. Man ir tiesības prasīt vairāk naudas izglītībai un medicīnai, jo es maksāju lielākus nodokļus, nekā Zviedrijā.
0
mary75 > zauls 13.08.2012. 10.06
Daudz vairāk iztērē valsts administrēšanai, tātad birokrātijai, ja vidēji Eiropā medicīnai iztērē ap 7% no IKP, un valsts administrācijai ap 3 – 4% no IKP, tad Latvijā situācija ir pretēja.
Jāsaka, ka Dombrovska valdības laikā tēriņi birokrātijai, tomēr, samazinājušies, Kaulīša laikā tie bija kaut kur ap 10% no IKP.
Un, tā ka birokrātijas “bizness” ir “otkati” no celtniecības, iepirkumim, utt., tad šim mērķim Latvija arī tērē neadekvāti lielas summas.
Un pašvaldībās notiek tas pats, tikai lokālā mērogā.
No otras puses – jo vairāk birokrātijas, jo vairāk ir socialā nodokļa maksātāju, bet, birokrātija nav ieintersēta nekādās reformās, traucē attīstību, veicina stagnāciju, un cenšas visu noslepenot, tā ir galvenā nelaime.
0
Evija Zauere 13.08.2012. 11.15
jēzusmarija, ņemot vērā, ka vidējam cilvēkam, kam par ekonomiku un finansēm saprašana ir labi, ja pamatskolas līmenī, aiziet ciet širmis ieraugot lielāku ciparu par 100 tūkstošiem, mēģināt publicēt budžetu ar tādiem paskaidrojumiem, lai viņš saprastu….
muļķības, tas nav jādara. pietiek jau ar imbeciliem žurnālistiem, kas nemāk divi ar divi salikt kopā un savu tupību nodod vislatvijas presē, radio un televīzijā, kas notiks, kad pie budžeta ķidāšanas ķersies slaucējas ar autobusu šoferiem?
9
zauls > Evija Zauere 13.08.2012. 21.11
Es nekad mūžā neesmu mācījies ekonomiku. Aizliegsi man budžetu ķidāt? Varbūt gribēsi ielikt mani koncentrācijas nometnē, lai viedajiem valdības ekonomistiem netraucētu?
0
zauls > Evija Zauere 13.08.2012. 18.15
Es jau arī saku, ka tauta ir stulba un demokrātija nav vajadzīga. Atgriezīsimies pie kompartijas vai trešā reiha un dzīvosim laimīgi neziņā.
0
zauls > Evija Zauere 14.08.2012. 17.51
Populistiskas nozares – izglītība un veselības aizsardzība! :D Zini, dzīvot vispār ir populistiski. Zini, kuri ir pragmatiķi? Tie ir tie pensionāri, kas izdara pašnāvību – nav pensionāra, nav problēmu. Ļoti pragmatiski un rentabli.
0
zauls > Evija Zauere 14.08.2012. 10.15
Nav jābūt ekonomikas doktoram, lai saprastu, ka valdība tērē tur, kur nevajag, bet tur, kur vajag žmiedzas. Problēma ir tajā, ka valdība nepilda likumu un neatskaitās par iztērēto naudu (varbūt pat tēriņi netiek uzskaitīti?). Nav nekādu problēmu datorlaikmetā sagatavot pārskatāmu apkopojumu par nodokļu izlietojumu līdz pēdējam santīmam.
0
austrisv > Evija Zauere 14.08.2012. 13.02
Normunds ir acīmredzot tuvredzīgs, ja viņam interesē tikai populistiskas nozares: izglītība un veselības aizsardzība. Neviena valsts nevar pastāvēt tikai finasējot galvenokārt šis abas nozares. Manuprāt, ir svarīgi vai izglītībā izdotie līdzekļi sevi attaisno? Manuprāt, neattaisno, jo augstākā izglītība Latvijā ir zem katras kritikas. Tā tikai slauc naudu no studentiem, bet izglītības kvalitāte nav konkurentspējīga salīdzinot ar Eiropas valstu izglītību!
Kāda kvalitāte ir tam pašam doktora grādam, kas iegūts Latvijā? Var jau izmest naudu bezmērķīgi, kā tas notiek Latvijas izglītībā? Cik mums bija skolotāju uz 1000 skolniekiem, bet kāda jēga no tā visa, ja ražojam tikai sociālo zinību it kā speciālistus?
0
Evija Zauere > Evija Zauere 14.08.2012. 11.03
Nav jābūt ekonomikas doktoram, lai saprastu, ka valdība tērē tur, kur nevajag, bet tur, kur vajag žmiedzas.
spēcīga argumentācija. quod erad demonstrandum.
0
Evija Zauere > Evija Zauere 14.08.2012. 09.33
nubet lūdzu ķidā! es tikai vēlos zināt cik tā tava ķidāšana būs kvalitatīva.
es par provi necenšos apspriest automehāniķa prasmes skrūvēt skrūves, jo es no tā neko nejēdzu. vai tu vēlies pateikt, ka automehāniķim ir visas tiesības sākt apspriest budžetu, jo viņš par to varētu zināt labāk nekā ekonomists?
0
austrisv > Evija Zauere 14.08.2012. 09.18
Latwets!
Tev jau nu šajā ziņā ir pilnīga taisnība.
0
Evija Zauere > Evija Zauere 13.08.2012. 20.17
tam nav nekāda sakara ar dzīvošanu neziņā. cik kvalitatīva var būt budžeta apspriešana no cilvēka, kas nekad mūžā nav mācījies ekonomiku?
ja kāds nav pamanījis – ne iestāžu, ne ministriju, ne valsts budžeti nav slepeni. ikviens var iepazīties ar tiem. un problēmas parasti sākas, kad tos sāk ķidāt idioti, kurus no cipariem vajag turēt šāviena attālumā, jo viņi debetu no kredīta nav spējīgi atšķirt. tādiem tikai parādi jebkuru izdevumu sadaļu, lai sāktos vaimanas, ka par daudz tiek tērēts.
0
VĒLĒŠANU BOIKOTS!Staverna 14.08.2012. 22.00
Protams, nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt naudas izlietojumu. Te pat vairs nav diskusija par to, ir vai nav tiesības, mūsdienās tas ir pašsaprotami, caurspīdīgums ir labās prakses seja.
Absurdi šķiet, ka acīmredzami netiek pildītas likuma prasības. Kas tad vēl pildīs, ja pat ne valsts un pašvaldības iestādes?
0