Piedod, šo pēcpusdien nevarēšu tikties – mums te jāsvin Annas. Plānojot biznesa tikšanos, saņēmu šādu atrunu, un iecerētā saruna bija jāatliek uz nākamo nedēļu. It kā nekas īpašs – kāpēc nepriecāties par latviešiem tik ierastajām vārdadienām? Taču man šķiet, ka daudzi cilvēki nesaprot, cik dārgs patiesībā ir šis prieks. Atcerējos to, izdzirdot neseno ideju «uzdāvināt» tautai vēl vienu papildu brīvdienu – pirmdienu pēc Dziesmu svētkiem.
Mēs svinam uz bērnu labklājības rēķina
Andris K.Bērziņš
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.