Skandāls pāraug krīzē

Ukrainā iespējamas parlamenta ārkārtas vēlēšanas

Ukrainas Augstākā Rada (parlaments) šīs nedēļas beigās dzīrās doties “pelnītā vasaras atpūtā”, vienlaikus gatavojoties kārtējām Radas vēlēšanām, kas paredzētas oktobrī. Tā arī notiktu, nebijis prezidenta Viktora Janukoviča Reģionu partijas (RP) bezprecedenta izgājiena Radas otrdienas sēdē.

Otras valsts valodas (krievu valodas) leģitimizēšana RP visus tās pastāvēšanas gadus bijusi neatņemams priekšvēlēšanu solījums, kas līdz šim nav ticis izpildīts. Tāpat kā cits – dot lielākas tiesības reģioniem, kaut vai nedaudz federalizēt Ukrainu, kas kopš dibināšanas ir unitāra valsts.

RP Radā ir skaitliski lielākā frakcija (189 deputāti), taču tai nav konstitucionālā vairākuma (tam nepieciešami 226 mandāti), līdz ar to “valodas solījuma” bīdīšana gāja kā pa celmiem. Runa vairs nebija par otro valsts valodu, bet tikai par mīkstinātu variantu – likumprojektu “Par valodu politikas principiem Ukrainā”. Tajā runāts par reģionālās valodas statusa piešķiršanu tām valodām, kurās runā vismaz desmit procenti kādas teritorijas iedzīvotāju. Tādu valodu Ukrainā sanāk diezgan daudz – bez krievu arī ungāru, rumāņu, Krimas tatāru, rusīnu un vēl dažas.

Likumprojekts bija pieņemts pirmajā lasījumā, un varēja domāt, ka otrajā, galīgajā lasījumā to pieņems (vai nepieņems) jau nākamā sasaukuma parlaments. Par labu šādai prognozei liecināja fakts, ka līdz izšķirīgajam balsojumam bija jāizskata un jāakceptē (vai jānoraida) aptuveni divi tūkstoši deputātu iesniegto likumprojekta labojumu un papildinājumu.

Tas arī būtu loģiski: likumprojekta tālākais liktenis būtu atkarīgs no spēku samēra Radā pēc oktobra vēlēšanām.

RP otrdien izspēlēja labi iestudētu ludziņu, kuras rezultātā likumprojektu “apstiprināja” galīgajā lasījumā pirmā lasījuma redakcijā. Bez apspriešanas.

No likumdošanas procedūras viedokļa tika pārkāpts gandrīz viss, ko varēja pārkāpt. RP pārstāvji vienkārši paziņoja, ka parlaments ar balsojumu likumprojektu padarījis par likumu. RP izmantoja zālē valdošo pirmsatvaļinājuma noskaņojumu, piedevām bija sēdes beigu cēliens. Zālē, kā apgalvo aculiecinieki, nemaz nav bijis tik daudz deputātu, cik it kā balsojuši par krievu valodu. Tāpat kā pie mums, arī Ukrainas parlamentā ir elektroniskās balsošanas sistēma, no kuras, ja “labi piestrādā”, var sagaidīt zilus brīnumus. “Par” balsojušo sarakstā savu vārdu ieraudzīja deputāti, kuri pilnīgi noteikti bija balsojuši “pret”.

RP, visticamāk, cerēja, ka opozīcijas frakcijas norīs krupi un visi mierīgi aizies brīvdienās. Taču iznāca citādi. Radas priekšsēdētājs (īsi pirms balsojuma viņu izsauca no zāles) paziņojis, ka likumu neparakstīs. Tā ir formalitāte, taču bez tās likumu nevar nodot prezidentam izsludināšanai. Piedevām priekšsēdētājs uzrakstījis atlūgumu. Protestējot pret notikušo, septiņi deputāti pieteikuši bada streiku. Ne grandiozas, taču jau divas dienas ielās notiek protesta akcijas. Ir ziņas, kas galvaspilsētā ieradīsies protestētāji no Ukrainas un centrālajiem apgabaliem. Parlamentā iesniegts likumprojekts, kas paredz nule kā “pieņemtā” valodas likuma anulēšanu.

Otras “oranžās revolūcijas”, domājams, nebūs. Kaut vai tāpēc, ka sabiedriskās domas aptaujas liecina – tautai valodas jautājums neliekas svarīgs.

Akūto problēmu reitingā tas ieņem tikai 31.pozīciju. Priekšgalā ir korupcijas lietas, bezdarbs, nabadzības apkarošana.

Diezgan neapskaužamā situācijā nonācis prezidents Janukovičs. No vienas puses, viņš ir RP “goda priekšsēdētājs”, atbalsta liegšana tās nostājai būs sitiens savējiem, un papildus punkti RP konkurentiem rudens vēlēšanās. Taču notikušais tomēr pārsniedz parasta politiskā skandāla (tādi Kijevā notiek visai bieži) ietvarus.

Ir pamats uzskatīt, ka Ukrainā notiekošais ir parlamentārā krīze, situācija, kurā kompromisi nav iespējami. Un vienīgā izeja ir ārkārtas vēlēšanas, kaut arī līdz kārtējām palikuši tikai daži mēneši.