Latvijas karavīri Afganistānā

2011.gada oktobrī aprit desmit gadu, kopš ASV ar savu tuvāko sabiedroto atbalstu iebruka Afganistānā. Mērķis bija sakaut tur pie varas esošo islāmistu kustību Taliban un notvert 2001.gada 11.septembra terora akta organizatoru Al Qaeda vadītāju Osamu bin Ladenu.

Pēc desmit gadiem Afganistānā miera gan nav joprojām, lai arī talibi vairs nav pie varas, bet bin Ladenu 2011.gada 2.maijā nogalināja. Iecerēts, ka 2014.gadā NATO misija Afganistānā tiks izbeigta.

NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā kopš 2003.gada februāra Latvija piedalās ar bruņoto spēku kontingentu, kā arī Afganistānas rekonstrukcijas un stabilizācijas procesā tiek iesaistīti Latvijas civilie eksperti. NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) mērķis ir sniegt atbalstu Afganistānas valdībai stabilizācijas un atjaunošanas procesā.

Saturs

1. Latvija – NATO dalībvalsts

2. Starptautiskās operācijas

3. Afganistānas misija

3.1. Misiju izmaksas

3.2. Karavīra atalgojums

3.3. Kur Afganistānā dienē Latvijas karavīri

4. Afganistānā kritušie karavīri

5. Afganistānas kara gaita

1. Latvija – NATO dalībvalsts

Kopš 1996.gada, kad Latvijas karavīri pirmo reizi sāka dalību NATO vadītajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā, Latvija ir piedalījusies visās NATO vadītajās operācijās Balkānos, Irākā un Afganistānā.

2002.gada 21.novembrī NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē Čehijas galvaspilsētā Prāgā Latvija kopā ar citām sešām kandidātvalstīm tika uzaicināta pievienoties NATO. Par pilntiesīgu NATO dalībvalsti Latvija kļuva 2004.gada 29.martā.

Līdzšinējā NATO transformācijas procesā, kurā sabiedroto spēki tiek piemēroti reaģēšanai uz visa veida draudiem, NATO dalībvalstis par vienu no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījušas NATO Reaģēšanas spēku attīstību. Arī Latvija ir iesaistījusies NATO transformācijā, piedaloties gan NATO spēju stiprināšanā, gan Alianses īstenotajās starptautiskajās operācijās un drošības stiprināšanas pasākumos. Šī procesa ietvaros Latvija ir izveidojusi profesionālus bruņotos spēkus.

2. Starptautiskās operācijas

Par Latvijas dalību un karavīru misijas pagarināšanu Afganistānā jālemj Saeimai. Parastais karavīru rotācijas periods ir pusgads jeb seši mēneši.

Šogad sakarā ar 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām pirmo reizi par to bija jālemj valdībai, jo 11.Saeima uz pirmo sēdi sanāca 17.oktobrī, bet mandāts Latvijas pārstāvjiem atrasties Afganistānā ir līdz 13.oktobrim. 10.Saeima deleģēja Ministru kabinetam lemt par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dalībai miera nodrošināšanas misijā Afganistānā. 13.oktobrī Latvijas valdība slēgtā ārkārtas sēdē pagarināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vadītajā militārajā operācijā Afganistānā.

Savukārt 15.decembrī Saeima līdz 2012.gada 13.oktobrim pagarināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mandātu NATO misijā Afganistānā. Latvijas karavīru dalībai misijā 2012.gadā paredzēti 12,11 miljoni latu. Latvijas karavīru skaits Afganistānā paliks nemainīgs – aptuveni 180 karavīru, taču gada laikā rotācijas kārtībā Afganistānā kopumā dienēs 350 karavīru.

ANO Drošības padome 12.oktobrī pagarināja ISAF mandātu Afganistānā vēl uz gadu, vienlaikus arī paužot gandarījumu par vienošanos, kas panākta Kabulas un Vašingtonas starpā par pakāpenisku drošības kontroles nodošanu Afganistānas valdībai līdz 2014.gada beigām.

Latvijas dalība starptautiskajās operācijās, sniedz iespēju paplašināt bruņoto spēku pieredzi, celt karavīru profesionalitāti un sniegt ieguldījumu kopējā miera nodrošināšanā, kā arī attīsta karavīros spēju komunicēt un sadarboties ar citiem sabiedroto spēku karavīriem un apmācot Afganistānas Nacionālās armijas karavīrus, kas ir viens no galvenajiem NATO/ISAF uzdevumiem.

Latvija kopumā ir piedalījusies divās NATO operācijās Balkānos – no 1996.gada līdz 2004.gadam NATO Stabilizācijas spēkos Bosnijā un Hercegovinā (Stabilization Force, SFOR); no 2000.gada līdz 2009.gada rudenim Kosovas miera uzturēšanas spēkos (Kosovo Force, KFOR). Latvija ir sniegusi materiālu un finansiālu atbalstu NATO apmācības misijai Irākā (NATO Training Mission Iraq, NTM-I) 2005. un 2006.gadā, kā arī kopš 2003.gada piedalās NATO vadītajā drošības un apmācības misijā Afganistānā (International Security Assistance Force, ISAF)

Kopumā starptautiskajās operācijās (Bosnijā un Hercegovinā, Albānijā, Kosovā, Irākā, Afganistānā, Maķedonijā, Gruzijā) piedalījušies 3951 Latvijas karavīri (2011.gada dati).

Kopējais starptautiskajās operācijās pabijušo skaits bijis svārstīgs – no 85 cilvēkiem 1996.gadā, līdz 529 cilvēkiem 2004.gadā, bet pērn tie bija 353 cilvēki. Visi dati atrodami NBS mājas lapā.

3. Afganistānas misija

2003.gada februārī ISAF vadību uzņēmās Nīderlande un Vācija, piedāvājot arī Latvijai apsvērt iespēju iekļaut savus karavīrus ISAF sastāvā. Latvijas Saeima šādam priekšlikumam piekrita, un 2003.gada februāra beigās uz Afganistānu devās Nacionālo bruņoto spēku mediķu vienība astoņu karavīru (divi ārsti, četri feldšeri un divi autovadītāji sanitāri) sastāvā. Vienība tika iekļauta Nīderlandes bruņoto spēku hospitāļa sastāvā, kura dislokācijas vieta bija Kabulas starptautiskā lidosta. Mūsu karavīru pienākums bija sniegt medicīnisko palīdzību karavīriem šajā starptautiskajā operācijā, nodrošināt medicīnisko palīdzību Kabulas starptautiskās lidostas glābšanas komandas sastāvā, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegt medicīnisko palīdzību civiliedzīvotājiem.

Starptautiskajā operācijā Afganistānā pabijuši 1869 karavīri (06.10.2011). 2010.gada statistika liecina, ka 62 karavīri piedalījušies NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) sastāvā jau otro reizi, savukārt trešo reizi – divi karavīri.

Patlaban vairāk nekā 180 Latvijas karavīru dienē NATO vadīto ISAF sastāvā Afganistānā.

2011.gada augusta beigās un septembra sākumā uz Afganistānu devās divi pulkveži – Ivo Mogiļnijs un Mārtiņš Liberts -, kuri tur ieņems līdz šim augstākos amatus ISAF vadībā, kas bijuši Latvijas pārstāvjiem. Mogiļnijs līdz 2012.gada septembrim pārraudzīs Afganistānas drošības spēku mācību centru, kā arī koordinēs Afganistānas drošības spēku apmācību procesa sagatavošanu, norisi, bet Liberts būs NATO ISAF Afganistānas Ziemeļu reģionālās pavēlniecības komandpunkta priekšnieks.

3.1. Misiju izmaksas

Afganistānas misiju izmaksas pēdējos divos gados bijušas – 2009.gadā 10,25 miljoni latu, 2010.gadā – 12,11 miljoni latu.

2011.gadā plānotais misiju kopējais finansējums ir 14 miljoni 273 tūkstoši latu.

Līdz šim starptautisko operāciju budžets no 2008.gada ir uzskaitīts kā kopējais, tādēļ šeit ir informācija par finansējumu visām starptautiskajām operācijām. Finansējuma pieaugums 2008. un 2009.gadā skaidrojams ar karavīru skaita pieaugumu, uzdevumu izpildi un ekipējuma nodrošinājumu.

2003.gads – 0,39 miljoni latu

2004.gads – 0,97 miljoni latu

2005.gads – 0,59 miljoni latu

2006.gads – 1,55 miljoni latu

2007.gads – 2,91 miljoni latu

2008.gads – 8,56 miljoni latu

2009.gads – 11,28 miljoni latu

2010.gads – 12,05 miljoni latu. 

3.2. Karavīra atalgojums

Latvijas karavīrs saņem algu, ko rēķina, ņemot vērā karavīra nodienēto laiku, dienesta pakāpi, ieņemamo amatu un piemaksu, kuru veido Ls 1000 x koeficients 1,8% apmērā, ko nosaka Ministru kabinets.

Vairāk par karavīra atalgojumu Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā.

3.3. Kur Afganistānā dienē Latvijas kavīri

Lielākā daļa Latvijas karavīru dienē Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā Meimenē (Provincial Reconstruction Team Memaneh – PRT MEY). Provinču atjaunošanas vienība atbalsta Afganistānas drošības spēkus provincē, veicot kopējās operācijas drošības un stabilitātes nodrošināšanai.

Latvijas ieguldījums šajā vienībā ir Eskortu un apsardzes rota, kuras pienākumos galvenokārt ietilpst patrulēšana, konvoji, eskorti, PRT MEY bāzes un lidlauka apsardze, Afganistānas Nacionālās armijas karavīru apmācība. Rotas sastāva ir Nesprāgušās munīcijas un improvizēto spridzekļu neitralizēšanas grupa, kuras speciālisti veic sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu.

Vēl viens rotas elements ir Tuvās apsardzes grupa, kura nodrošina VIP personu apsardzi. Latvijas virsnieki pārstāv arī PRT MEY štābu, turklāt PRT MEY komandiera vietnieka amatu ieņem Latvijas virsnieks. Visbeidzot latviešu karavīri pilda pienākumus Norvēģijas Kaujas nodrošinājuma un Medicīnas rotās dažādās specialitātēs – mehāniķi, autovadītāji, pavāri un mediķi.

Mazārešarīfas bāzē ir izvietots Nacionālā kontingenta vadības elements un Nacionālā atbalsta vienība.

Latvijas karavīri ir iesaistīti arī ISAF štābos – Reģionālās pavēlniecības Ziemeļi (RC (North)) štābā un ISAF štābā Kabulā.

Jaunā Latvijas kontingenta sastāvā ir iekļauta jauna vienība un personāls, kas sadarbībā ar Norvēģijas karavīriem sniedz būtisku atbalstu Farjābas provincē izvietotās Afganistānas Nacionālās armijas brigādes štāba un viena bataljona vadības un personāla apmācībā un uzdevumu izpildē. Šādi Latvijas bruņotie spēki pastiprina atbalstu Afganistānas armijas spēju attīstībā un drošības situācijas kontroles pārņemšanā pašu spēkiem.

2011.gada februārī uz Kandahāras lidostas bāzi (vienā no Afganistānas bīstamākajiem dienvidu reģioniem) tika nosūtīti divi Gaisa spēku aviācijas bāzes karavīri, lai piedalītos NATO apmācības misijas programmā Lietuvas vadītās Aviācijas speciālistu apmācības grupas (Air Mentoring team – AMT) sastāvā. Tādējādi Latvija kļuva arī par NATO Apmācības misijas dalībvalsti, kas atbalsta Afganistānas Gaisa spēku izveidošanu. Latvijas karavīri apmāca Afganistānas armijas Mi-17 helikopteru apkalpju speciālistus.

4. Afganistānā kritušie karavīri

Latvija Afganistānā zaudējusi četrus karavīrus, savukārt Irākā krituši trīs karavīri.

Afganistānā kritušie:

Dižkareivis un Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Edgars Ozoliņš (23) krita 2008gada 11.augustā mīnas sprādzienā. Dienēja Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljonā (LATBAT).

Dižkareivis unViestura ordeņa lielkrusta komandieris Andrejs Merkuševs (31) krita 2009.gada 1.maijā nemiernieku uzbrukumā Afganistānā, Kunāras provincē. Dienēja Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljonā (LATBAT).

Seržants un Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Voldemārs Anševics (32) krita 2009.gada 1.maijā nemiernieku uzbrukumā Afganistānā, Kunāras provincē. Dienēja Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljonā (LATBAT).

Kaprālis un Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Dāvis Baltābols (30) tika ievainots 2009.gada 25.jūlijā kaujā ar nemierniekiem Afganistānā. Miris 2009.gada 5.augustā Vācijas Bruņoto spēku hospitālī Koblencā. Dienēja Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljonā (LATBAT).

5. Par Afganistānas karu

2001.gada 11.septembris. Al Qaeda sarīkoja uzbrukumus ASV, Ņujorkā ietriecoties ar lidmašīnām dvīņu torņos jeb Pasaules tirdzniecības centrā. Trešais uzbrukums ar lidmašīnu notika Pentagonam.

2001.gada septembris-decembris. ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja, ka sāk karu pret terorismu, sākas operācija „Ilgstoša brīvība”. Tā paša gada 20.decembrī ANO Drošības padome ļāva veidot NATO ISAF, kas joprojām atrodas Afganistānā. Decembrī tiek nodibināta Afganistānas pagaidu valdība.

2009.gada 1.decembris. ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par apņemšanos atsaukt karaspēku no Afganistānas līdz 2015.gadam, taču pirms tam, lai palīdzētu Afganistānas spēkiem nostiprināt drošību valstī pret talibiem, starptautiskie spēki tiks ievērojami palielināti.

2010.gada 20.novembris. Lisabonā NATO samita laikā tiek paziņots, ka karaspēku no Afganistānas izvedīs līdz 2014.gada beigām. Afganistānas prezidenta Hāmida Karzaja un ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna parakstītais plāns paredz karaspēka pakāpenisku izvešanu, vienlaikus varu nododot Afganistānas Nacionālajai armijai un vietējās policijas spēkiem.

2011.gada 2.maijs. ASV specdienesta spēki Pakistānā nogalina Osamu bin Ladenu.

Avoti

Protokols par Latvijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas Līgumam

Informācija par NATO misiju Afganistānā

Informācija par kritušajiem karavīriem

Karš Afganistānā