Zviedru dzejnieku un Nobela prēmijas 2011 literatūrā ieguvēju Transtrēmeru silti sagaida domubiedri Latvijā
Lielais zviedru dzejnieks Tomass Transtrēmers, kurš savos dzejoļos padomju laikā iezīmēja Baltijas valstu politisko izolāciju, pēc 41 gada pārtraukuma uz dažām dienām ir iegriezies Latvijā.
29.oktobrī ratiņkrēslā sēdošo, 80 gadus veco dzejnieku sveica cilvēku pilna zāle Rīgā, Melngalvju namā. Lai arī aicinātas, Transtrēmeram veltīto vakaru nepagodināja valsts augstākās amatpersonas. Pat Latvijas Republikas Kultūras ministrija bija pārstāvēta vien parlamentārā sekretāra vietnieka līmenī.
Literāta ikdienā, kā izteicās Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons, kā cunami ielauzās 2011.gada Nobela prēmijas literatūrā sagādātā starptautiskā uzmanība un neskaitāmas intervijas, tomēr 28.oktobra vakarā Transtrēmers ielidoja Rīgā, lai latviešu valodā iztulkoto dzejoļu krājuma atvēršanas svētkos nākamajā dienā satiktu savas dzejas cienītājus un draugus.
Latvijas literātu aprindās viņš ir pazīstams jau kopš negaidītās vizītes 1970.gadā. Apejot čeku, viņš iepazinās ar Vizmu Belševicu, viņas vīru Zigurdu Elsbergu un Knutu Skujenieku, kas kļuva par dzejnieka mūža draugiem. Diemžēl Latvijas neatkarības atgūšana sakrita ar laiku, kad Transtrēmeru piemeklēja insults. Latvijas vizīte ir viens no viņa nedaudzajiem ceļojumiem pēdējo 20 gadu laikā un, iespējams, pēdējais.
“Tas ir liels varoņdarbs un liels pagodinājums Latvijai,” savā runā sacīja tulkotājs un vijoļmeistars Zigurds Elsbergs. Pēc viņa domām, šī Transtrēmera ierašanās, par spīti skeptiskajām prognozēm, ir tikpat neordināra kā pēkšņais klauvējiens pie viņa un Vizmas Belševicas durvīm 1970.gadā.
Apsveikums Transtrēmeram un viņa kundzei Monikai Melngalvju namā bija Vestarda Šimkus virtuozā klavierspēle, arī vācu komponista Fēliksa Blūmenfelda etīde kreisajai rokai. Kā zināms, Transtrēmers ir ne tikai dzejnieks, bet arī profesionāls psihologs un pianists, pēc ķermeņa labās puses paralīzes zviedru komponisti īpaši viņam ir radījuši virkni klavieru skaņdarbu kreisajai rokai.
“Prieks ir tik liels, it kā Nobela prēmiju būtu saņēmis kāds latviešu dzejinieks,” vakaru atklājot, izteicās apgāda “Mansards” vadītājs Jānis Oga. Transtrēmera grāmata “Dzeja” iznāca vasarā, viņa Latvijas vizīte bija plānota jau pirms tam, kad kļuva zināms par augsto apbalvojumu.
“Viņš ir vienkāršs, parasts cilvēks, kurš raksta fantastisku dzeju. Viņš nekad nav tēlojis slavenu dzejnieku,” Transtrēmeru raksturoja Zviedrijas latvietis Juris Kronbergs, kurš kopā ar Guntaru Godiņu ir iztulkojis krājumā “Dzeja” iekļautos dzejoļus. Ar literāta Andreja Irbes starpniecību viņš Transtrēmeru iepazina jau 1970.gadā, kad dzejnieks apciemoja Rīgu.
“60.gados jaunāki dzejnieki kritizēja viņu par parāk mazu iesaistīšanos sociālajos procesos, par to, ka viņš ir pārāk lirisks. Bet viņš, ceļojot uz Baltijas valstīm, cīnījās par māksliniecisko radošo brīvību,” secināja zviedru literatūrzinātnieks Niklass Šeilers, kurš Transtrēmera darbus analizējis vairākās grāmatās. “Transtrēmers savus dzejoļus ir nosaucis par tikšanām vietām – pat tas, kas liekas konfrontācija, ir savienošanās, kas liekas sapnis – realitāte,” piezīmēja kritiķis.
“Neviena lieka vārda, neviena balss pacēluma. Stilistiskā sistēma, kas satur kopā absolūti nesavienojamas lietas. Ļoti liels un rets talants. Absolūti suverēna dzejas personība, kura ietekmē visu pasauli,” – par Transtrēmeru izteicās Knuts Skujenieks, kurš arī ir latviešu valodā pārcēlis viņa darbus.
Tomass Transtrēmers ir pasaulē visvairāk tulkotais pēckara dzejnieks. Viņa dzejoļi tulkoti jau 60 valodās.
Komentāri (34)
oktaavs 30.10.2011. 12.23
Interesenti un cienītāji sveica dzejnieku.
Kas teica, ka mūsu varas “elites” piedalīšanās viņam būtu liels pagodinājums ? Varbūt tieši otrādi ?
Un varbūt vispār pa šo jomu nevajag bradāt ar netīrajām “politiķu” kājām ?
0
ievuliitis 30.10.2011. 11.33
Kultūras ministrei bija pienākums ierasties. Slikti, Žanete! Tev, kā Ziedoņa draudzenei jau nu vajadzētu gan.
2
ivetao2007 > ievuliitis 30.10.2011. 15.53
Tikšanās ar Nobela prēmijas laureatu nekur nepamaniju izsludinātu. Zviedrijas vēstniecibai to bija jāzina un attiecīgi jāizsūta ielugumi. Tā kā to, piemēram, dara Čehijas vēstniecība. Un ko tad par savu mākslas slavu čučeja paši rakstnieki, kas ir naski naudas gribētāji.
0
zs_berzgli > ievuliitis 30.10.2011. 16.35
Labrīt! Tikšanās ar laureātu bija izsludināta visu portālu kultūras ziņās!
0
kefirs 30.10.2011. 17.52
un jūs tas pārsteidza? kādā brīdī visi aizcilpoja pie vīna glāzes, bet T.T. palika teju viens zālē
0