Transtremers ir pasaulē visvairāk tulkotais pēckara dzejnieks
Šā gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts zviedru dzejnieks Tomass Transtremers sestdien, 29.oktobrī, piedalīsies savas grāmatas “Dzeja” atvēršanā Rīgā, Melngalvju namā, informē apgāds “Mansards”.
Nobela prēmijas laureāts Tomass Transtremers Latvijā ieradīsies ar kundzi Moniku, svinīgajā pasākumā piedalīsies arī Zviedrijas vēstnieks Latvijā V. E. Matss Stafansons, dzejnieki un atdzejotāji Knuts Skujenieks, Juris Kronbergs, Guntars Godiņš, literatūrzinātnieks Niklass Šeilers, pianists Vestards Šimkus.
Jau ziņots, ka Transtremeru ar Latviju saista ilgas un ciešas saites. Viņam bija mūža draudzība ar latviešu dzejnieci Vizmu Belševicu, kura pati bija izvirzīta Nobela prēmijai, kā arī ar dzejnieku Knutu Skujenieku.
Krājums „Dzeja” (Mansards, 2011) apkopo visu Tomasa Transtremera dzeju jaunā atdzejojumā. Zviedru dzejnieks Tomass Transtremers dzimis Stokholmā 1931. gadā. Pirmais Transtremera dzejoļu krājums „17 dzejoļi” iznāca 1954. gadā.
No mūsdienu skatupunkta raugoties, viņa debija bija „sensacionāla, bez precedenta” (J. Stenkvists), varbūt salīdzināma ar sprādzienam līdzīgo Čaka debiju XX gadsimta 20. gadu Latvijā. Tomass Transtremers ir pasaulē visvairāk tulkotais pēckara dzejnieks. Viņa dzejoļi tulkoti vismaz 46 valodās.
2011. gada Nobela prēmija literatūrā Tomasam Transtremeram piešķirta „par to, ka viņš sabiezinātos, gaismas cauraustos dzejas tēlos jaunā veidā padara īstenību mums pieejamu”.
1998. gadā Vesterozas pilsētas pašvaldība nolēma iedibināt Transtremera vārdā nosauktu literāru balvu, ko bija iecerēts piešķirt izcilam Baltijas jūras telpas dzejniekam. Tās pirmie laureāti bija Vizma Belševica un Knuts Skujenieks. Uz jautājumu „Kas atšķir dzejas valodu no citas valodas?” Transtremers atbild: „Blīvums. Dzeja, starp citu, ir blīvākais informācijas veids. Maņas, atmiņas, intuīcija, viedokļi – viss tur ir.” (No Jura Kronberga priekšvārda)
Grāmatas atvēršanas svētkus organizē apgāds „Mansards” un Zviedrijas vēstniecība Latvijā.
Komentāri (13)
aija_priedite 25.10.2011. 13.07
‘Vesterozas’ pilsētas? Tiešām tas ir pareizais latviskais atveidojums Vesterås pilsētai? Zviedriski tak z burtu neizrunā principā. Vesterosa skanētu pilnīgi loģiski.
Bet nu zinot žurnālistu velmi pat Larsus saukt par Lāšiem, tas nav nekāds brīnums.
p.s. var jau būt protams, ka tas ir kaut kāds seni vēsturisks variants, tādā gadījumā savas pretenzijas noņemu no trases.
0