Vienošanās par “airBaltic” glābšanu oficiāli parakstīta

Fliks savu amatu zaudēs otrdien, sola Augulis

Oficiāli parakstīta vienošanās par nacionālās aviokompānijas “airBaltic” glābšanu, pirmdienas vakarā tika paziņots Satiksmes ministrijā speciāli sasauktā preses brīfingā. Līdz ar vienošanās parakstīšanu valstij ir nodrošināta faktiskā kontrole pār uzņēmumu.

Saskaņā ar “airBaltic” akcionāru – valsts un “Baltijas aviācijas sistēmu” (BAS) – vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā, ziņo „Nozare.lv”.

Vienošanās parakstīta starp Latvijas Republiku satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) personā, mazākumakcionāru BAS, kreditoriem – Krievijas miljonāram Vladimiram Antonovam piederošajām bankām “Latvijas krājbanka”, “Bankas Snoras”, “Investbank”, kā arī vairākiem ofšoriem – “Taurus Asset Management Fund Limited”, “Transatlantic Holdings Company S.A.” un SIA “KD Jet”.

“Latvijas krājbanka” un “Snoras” ir “airBaltic” kreditori, “Investbank” ir saistīta ar “Snoras” akcionāriem, “Taurus Asset Management Fund Limited” ir viens no BAS akcionāriem, par kura labuma guvēju pieteicies Krievijas uzņēmējs Andrejs Rudeško. “Transatlantic Holdings Company” iepriekš paziņoja, ka par 9,622 miljoniem eiro (7 miljoniem latu) iegādājusies 59 110 Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” akcijas (tā saucamās SAS obligācijas).

Savukārt “KD Jet” nosaukums līdz šim publiski nav parādījies, bet “Firmas.lv” informācija liecina, ka šis uzņēmums, kas atrodas tajā pašā lidostas ēkā Biroju ielā 10, kurā atrodas arī “airBaltic” meitasuzņēmumi, reģistrēts 2005.gada nogalē. Tā pamatkapitāls ir 2000 latu, bet darbības rādītāji un darbinieku skaits līdz 2008.gadam neliecināja par aktivitāti. Uzņēmuma kapitāldaļas pilnībā pieder Lietuvas kompānijai “Lionera”. Internetā pieejamā informācija liecina, ka “KD Jet” varētu būt saistīta ar lidostu virszemes pakalpojumu sniedzēju “North Hub Services”, kura līdzīpašnieks ir BAS.

Valsts ir uzlikusi saistības visām pusēm un līgumos ir paredzēta lielas soda sankcijas, līdz ar to nevienam līgumslēdzējam nav izdevīgi to nepildīt, teica Augulis.

Pamatkapitālā sākotnēji paredzētajiem līdzekļiem 30 miljonu latu apmērā ir jāienāk kompānijas kontā divu nedēļu laikā.

“Latvijas krājbankas” valdes priekšsēdis Ivars Priedītis skaidroja, ka banka ir restrukturizējusi savus “airBaltic” kredītus un ir panākta vienošanās, kā kredītlīnijas tiks apkalpotas. Priedītis arī uzsvēra, ka, darbojoties veiksmīgam menedžmentam, kompānija ir konkurētspējīga.

Valdības piesaistīto konsultantu “Prudentia” pārstāvis Kārlis Krastiņš uzsvēra, ka kopumā abas akcionāru puses ieguldīs aptuveni 100 miljonus latu. Sākumā aizdevuma veidā tiks ieguldīti 30 miljoni lati un pēc tam ieguldījums palielināts vienā vai divos posmos no abu akcionāru puses proporcionāli līdz 100 miljoniem latu.

Augulis uzsvēra, ka “airBaltic” vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks savu amatu, visticamāk, zaudēs otrdien, kad notiks kompānijas akcionāru sapulce. No valsts puses izvirzītos “airBaltic” padomes locekļus, kuri jāieceļ akcionāru sapulcē, satiksmes ministrs neatklāja, skaidrojot, ka vārdi kļūs zināmi jau pēc akcionāru sapulces. Pēc tam padome sapulcē arī ievēlēšot valdi, kura būšot trīs cilvēku sastāvā.

Augulis skaidroja, ka vienošanos bez valsts un BAS parakstījušas vairākas kompānijas, lai to varētu uzskatīt par pilnvērtīgu, sīkāk gan to iesaisti nekomentējot.

Turpmāk to, kā tiks tērēti ieguldījumi, uzraudzīs Satiksmes ministrijas un “Prudentia” pārstāvji. Finanšu plūsma tikšot uzraudzīta tik ilgi, kamēr kompānija stabilizēsies.

Augulis teica, ka ir pārbaudīti visi otrā akcionāra iesniegtie dokumenti, gūstot pārliecību, ka par patiesā labuma guvējiem viss ir skaidrs. Tāpat esot pārliecība par BAS maksātspēju.

Krastiņš skaidroja, ka to, kuri no 80 “airBaltic” maršrutiem paliks un kuri tiks slēgti, lemšot valde un padome. Viņš norādīja, ka degvielas cenas ir neprognozējamas, līdz ar to runāt par aviobiļešu cenu samazināšanu nebūtu īpaša pamata, taču to noteikšot kopēja situācijas aviācijas nozarē.

Vienošanās paredz valsts proporcionālu līdzdalību “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanā – valsts aizdevuma piešķiršanu “airBaltic” ne vēlāk kā līdz 2011.gada 14.oktobrim 16 miljonu latu apmērā, ja ir izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums Rīgas rajona tiesā; pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, par ko lēmums pieņemts pērnā gada 30.aprīļa akcionāru sapulcē; jaunā redakcijā apstiprināti “airBaltic” statūti.

Vienošanās paredz izbeigt 30.aprīļa noslēgto konsolidēto akcionāru līgumu. Tiek ievēlēta jauna “airBaltic” padome ar pieredzi vadības un uzraudzības veikšanā pēc saimnieciskās darbības apmērā līdzīgās sabiedrībās.

Vienošanās paredz, ka no amata tiek atcelts līdzšinējais valdes loceklis Bertolts Fliks un panākts, ka jaunā valde darbojas trīs cilvēku sastāvā.

Preču zīme tiek atgriezta atpakaļ “airBaltic” un ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.

Vienošanās paredz BAS finansējuma piešķiršanu 14 miljonu latu apmērā. Tiek noteikts, ka jākonsolidē “airBaltic” saistības pret BAS. Paredzēts konsolidēt “airBaltic” un BAS meitasuzņēmumus, atgriežot ārpakalpojumā nodotos pakalpojumus atpakaļ “airBaltic”. Uzdots pilnveidot korporatīvo struktūru un ieguldījumu īpašumu pārvaldību. Divu mēnešu laikā jāsagatavo “airBaltic” restrukturizācijas plāns un biznesa plāns.

Parakstītā vienošanās restrukturizācijas finansējuma jautājumā paredz – ja izpildīti visi līdzšinējie nosacījumi, tad tiek proporcionāli palielināts “airBaltic” pamatkapitāls, tai skaitā valsts ieguldījums būs 57,6 miljoni latu.

Finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.

Valdība pirmdien ārkārtas sēdē akceptēja gala vienošanās redakciju ar pārējiem “airBaltic” akcionāriem un Augulis tika pilnvarots dokumentus parakstīt. Sākotnēji tika plānots, ka visi nepieciešamie paraksti tiks savākti līdz plkst.15, taču to izdevās izdarīt tikai ap plkst.18.

Kā ziņots, piektdien vēlu vakarā saskaņota vienošanās starp valdību, BAS un lielākajiem kreditoriem par “airBaltic” turpmāko finansējumu un pārvaldību