Avīze: “airBaltic” finanšu vadītājs Mārtiņš Antonovičs aizgājis no darba
Lai arī vēl notiek Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” atsevišķu akcionāru vienošanās normu precizēšana ar Finanšu ministriju un Valsts kanceleju, vienošanās galīgo redakciju varētu apstiprināt pirmdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē, bet vienošanās parakstīšana un svarīgāko lēmumu pieņemšana varētu notikt otrdien, 4.oktobrī, “airBaltic” akcionāru sapulcē.
Par to aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.
Freidenfelds norāda, ka pēc tam, kad valdība būs apstiprinājusi vienošanās galīgo redakciju, to varēs nekavējoties parakstīt un sākt īstenot, savukārt svarīgākos lēmumus – padomes ievēlēšanu, statūtu grozījumus, finansēšanas jautājumus – varētu pieņemt jau otrdien paredzētajā “airBaltic” akcionāru sapulcē.
Tāpat otrdien varētu lemt par jaunas aviokompānijas valdes iecelšanu. Patlaban vienīgais “airBaltic” valdes loceklis ir Bertolts Fliks.
Savukārt laikraksts “Diena” sestdien ziņo, ka šonedēļ darbu “airBaltic” beidzis tās ilggadējais finanšu vadītājs Mārtiņš Antonovičs. Par viņa aiziešanas iemesliem nekas sīkāk nav zināms, arī pats Antonovičs neatbild uz laikraksta jautājumiem.
Piektdien vēlu vakarā saskaņota vienošanās starp valdību, privāto akcionāru “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) un lielākajiem kreditoriem par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” turpmāko finansējumu un pārvaldību.
Pēdējās dienās “airBaltic” akcionāru pārstāvji ilgstoši diskutēja, kā praktiski realizēt abu pušu vienošanos, jo tā paredzēs ne tikai vadības maiņu un finansējuma nodrošinājumu, bet arī detalizētu kompānijas turpmākās darbības un attīstības plānu.
Kā ceturtdien pēc “airBaltic” akcionāru sapulces skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, vienošanās paredz detalizētas darbības, kas veicamas nākotnē. “Vienošanās nav tikai par to, ka viens akcionārs nomaina valdi, otrs iegulda finanšu līdzekļus. Vienošanās ir detalizēts kompānijas turpmākās darbības un attīstības plāns, tā ir vienošanās starp abiem akcionāriem. Lai turpmāk pie katra soļa nebūtu jāsēžas pie galda un nedēļām un mēnešiem jālemj. Pietiekami daudz laika aiziet, lai noprecizētu gan veidus, gan termiņus, gan apjomus,” uzsvēra Matīss.
Arī privātā akcionāra BAS pārstāve Inga Piterniece uzsvēra, ka daudz darba ir redakcionālajos formulējumos juristiem un esot piesaistīti “diezgan daudz cilvēku, lai atrastu kompromisu”. BAS esot piekritis valdības nosacījumiem, ja ir pārliecība, ka valsts līdzfinansēs pamatkapitālu.
Kā ziņots, nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums līdz 4.oktobrim. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem – valsti un BAS – tiks parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai un Latvijas valsts un BAS varētu lidsabiedrībā ieguldīt 153 miljonu eiro (107,1 miljonu latu).
Valsts finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. BAS ieguldījums būs proporcionāls uzņēmumam piederošo “airBaltic” akciju apmēram, un tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
“Air Baltic Corporation” ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un “Baltijas Aviācijas sistēmas” (47,2%). “Baltijas Aviācijas sistēmas” vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai “Taurus Asset Management Fund Limited”.
Komentāri (21)