Zīle atzīstas: bija “airBaltic” privilēģiju karte; Šlesers – noliedz

Bijušajam satiksmes ministram Zīlem bijusi iespēja lidot “airBaltic” par velti, bet viņš to neuzskata par Flika pateicību, par saviem lēmumiem nekaunas

Eiroparlamentārietim, līdzšinējam jaunās partijas “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājam Robertam Zīlem 2004.gadā, kad viņš beidza pildīt satiksmes ministra pienākumus Einara Repšes (JL) vadītajā valdībā, bija īpaša “airBaltic” karte, kas ļāva izmantot aviokompānijas pakalpojumus vai nu par brīvu vai par simbolisku samaksu.

Savukārt cits bijušais satiksmes ministrs – Ainārs Šlesers (LPP/LC) ar sava preses sekretāra Ģirta Dripes starpniecību Ir.lv noliedza, ka viņam jebkad būtu piederējusi šāda karte un ka viņš būtu izmantojis šādus “airBaltic” pakalpojumus.

Cits bijušais satiksmes ministrs – Kaspars Gerhards (TB/LNNK), kuram šie pienākumi tika uzticēti premjera Valda Dombrovska (JL, “Vienotība”) pirmajā valdībā, Ir.lv sacīja, ka viņam šāda karte neesot bijusi, viņš arī neesot zinājis, ka tādas eksistējot.

Zīle sarunā ar Ir.lv atzina, ka 2004.gadā [viņš satiksmes ministra pienākumus pildīja no 2002.gada 7.novembra līdz 2004.gada 9.martam] viņš saņēmis “airBaltic” karti, kas līdzīgi kā aviokompānijas darbiniekiem “airBaltic” reisos, ja tie nebija iepriekš izpirkti un bija brīvas vietas, ļāva lidot bez maksas vai par simbolisku maksu.

Zīle sacīja, ka neatceras, tieši kādā veidā ieguvis karti. Viņš arī atturīgi vērtēja to, vai tā varētu būt uzskatāma par “airBaltic” vadītāja Bertolda Flika pateicību ministram. “Es toreiz aktīvi cīnījos pret “Ryanair” ienākšanu Rīgā uz nevienlīdzīgiem nosacījumiem, ko tolaik aktīvi lobēja Šlesers. Ja Flika izpratnē tā bija pateicība, tad man par tiem lēmumiem nav kauns. Mēs redzam, kas tagad ir noticis šo nosacījumu dēļ,” pauda Zīle. “No tā laika, kad biju ministrs, nav cēlušās “airBaltic” nelaimes, kas ir tagad,” uzsvēra Zīle.

Zīle sacīja, ka neatminas, vai karti ir izmantojis. Viņš pieļāva, ka varētu kādu reizi būt lidojis laikposmā, kad nolika Saeimas deputāta mandātu, bet formāli vēl nebija ieguvis Eiropas Parlamenta deputāta statusu. Pēc tam gan vairs nē, lai gan karte bija derīga uz visu 2004.gadu. Eiroparlamentārietis uzsver, ka tolaik piešķirtā karte, viņaprāt, esot tāda pati, kādu izsniedzot virkne uzņēmumu vai veikalu klientu tīkla nostiprināšanai un popularizēšanai.

Ir.lv šonedēļ saņēma kādu epastu, kurā redzama fotogrāfija ar “airBaltic” karti, kas izsniegta Aināram Šleseram. Tā nodrošina iespēju saņemt brīvbiļetes uz “airBaltic” tiešajiem lidojumiem. Kartes darbības termiņš – 2006.gada 1.maijs – 2007.gada 1.maijs. Šajā laika periodā ar īslaicīgu pārtraukumu Šlesers pildīja satiksmes ministra pienākumus.

Ministra palīgs sabiedrisko atteicību jautājumos Ģirts Dripe Ir.lv sacīja, ka Šleseram nekad nav piederējusi šāda karte un viņš nekad par brīvu nav lidojis “airBaltic” reisos. Dripe atgādināja, ka ir priekšvēlēšanu laiks un, iespējams, tiekot īstenoti dažādi pasākumi, lai nomelnotu vienu vai otru politiķi.

Ar “airBaltic” pārstāvi Jāni Vanagu Ir.lv kopš piektdienas rīta par šo jautājumu tā arī nav izdevies sazināties.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga Ir.lv informēja, ka birojs izvērtēs informāciju gan par to, ka šāda karte bijusi Zīlem, gan par to, ka šādu karti varētu būt saņēmis arī Šlesers. Pagaidām no sīkāka komentāra birojs atturēšoties.

Savukārt Fliks iepriekš intervijā laikrakstam “Diena” atklājis, ka bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā no “airBaltic” prasījis lielas atlaides biļetēm biznesa klasē sev un ģimenes locekļiem atvaļinājuma ceļojumiem. Zatlers to kategoriski noliedz.

Jau vēstīts, ka “airBaltic” pēdējo gadu laikā nonācis smagā finansiālā stāvoklī. Pērnā gada neauditētie zaudējumi bijuši 34,2 miljoni latu, un neoficiālais uzņēmuma pārskats par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem liecina, ka iet vēl sliktāk. “airBaltic” pirmā pusgada zaudējumi ir sasnieguši 28,3 miljonus latu pirms nodokļu nomaksas, šonedēļ vēsta žurnāls IR. Savukārt valstij neizdevīgais akcionāru līgums, kas ierobežojis valsts iespējas rīkoties ar tai piederošo “airBaltic” akciju vairākumu, noslēgts satiksmes ministra Ainara Šlesera pēdējā darbdienā.