Valdība pēc Satversmes tiesas lēmuma izmaina stipendiju piešķiršanas kritērijus
Turpmāk, piešķirot stipendiju, studējošā sociālais, ģimenes un materiālais stāvoklis tiks ņemts vērā, ja vismaz diviem studentiem ir līdzīgi sekmju un zinātniskās darbības rezultāti. Šādas izmaiņas noteikumos par stipendijām otrdien akceptēja valdība.
Izmaiņas par stipendijām sagatavotas, ņemot vērā Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas pieņemts 6.maijā.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) pēc valdības sēdes norādīja, ka līdz ar šo lēmumu ST spriedums ir izpildīts, taču “lēmums pats par sevi, protams, ir diskutabls. Tas neapšaubāmi veicina studentu noslāņošanos un studentiem no mazāk turīgām ģimenēm tas situāciju var pasliktināt”, ziņo BNS.
2009.gada vasarā valdība mainīja noteikumus, nosakot prioritāti stipendiju saņemšanā tiem studējošajiem, kuriem ir konkrēts sociālais vai ģimenes stāvoklis vai kuru materiālā situācija tiek uzskatīta par salīdzinoši sliktāku. Grozījumi tika sagatavoti, lai pašreizējā ekonomiskajā situācijā sociāli neaizsargātākiem vidējās izglītības absolventiem, kas uzrādījuši augstus mācību sasniegumus, neliegtu iespēju turpināt izglītoties. Uz šādas iniciatīvas nepieciešamību, izvērtējot augstākās izglītības sistēmu, norādīja arī Pasaules Bankas eksperti.
Tomēr Satversmes tiesa 6.maijā šo normu atzina par neatbilstošu Satversmes 64.pantam un atzina par spēkā neesošu no 2011.gada 1.augusta.
Tādējādi no 1.augusta būs spēkā iepriekšējais regulējums, proti, ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kuri pretendē uz stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji, augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija stipendiju vispirms piešķir: 1) invalīdam, bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam, 2) studējošajam, kura ģimenei, ar kuru viņam ir nedalīta saimniecība, uz stipendiju konkursa norises brīdi piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, 3) studējošajam no ģimenes, kurā ir trīs vai vairāk bērnu, 4) studējošajam, kura ģimenē ir viens vai vairāki bērni.
Noteikumu projekts attiecas uz studējošajiem, kas studē valsts finansētajās budžeta vietās. 2010./2011.akadēmiskajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem studē 35 332 studenti jeb 34% no visiem studējošajiem.
Komentāri (17)
Māra Raikstiņa 09.08.2011. 18.12
“Grozījumi tika sagatavoti, lai pašreizējā ekonomiskajā situācijā sociāli neaizsargātākiem vidējās izglītības absolventiem, kas uzrādījuši augstus mācību sasniegumus, neliegtu iespēju turpināt izglītoties.”
Manuprāt, augsti mācību sasniegumi ir vidējā svērtā atzīme virs 8.5 (un stipendija gar degunu), nevis 7 komats kaut kas un pēdējā budžeta vieta kursā (plus sociālais stāvoklis un tādējādi iegūta stipendija). Pareizi ir, ka mainīja lēmumu. Studiju stipendija nav sociālais atbalsts, bet motivācija studijām.
“lēmums pats par sevi, protams, ir diskutabls. Tas neapšaubāmi veicina studentu noslāņošanos un studentiem no mazāk turīgām ģimenēm tas situāciju var pasliktināt”. Lielāku sabiedrības noslāņošanos veicina augstos valsts sektora amatos strādājošo algu pieaugums, salīdzinot ar “parasto mirstīgo” joprojām zemajām algām.
0
modriss 09.08.2011. 20.47
->Nasing spešal
No kurienes esi rāvis tik ideālistisku skatījumu par reģionālām ģimnāzijām?
Vienu tādu “ekselences ģimnāziju” pirms gadiem izveidoja. Tad tās stiprināšanai “reorganizēja” vienu citu mācību iestādi, kas draudzīgā aicinājuma reitingos bija pamanījusies aiztikt līdz desmitajai vietai. Nu tagad šī “ekselences ģimnāzija” centralizēto eksāmenu rezultātu ziņā ieņem stabilu 3-4 vietu pilsētā (konkurējot ar parastajām skolām).
Arī pārējie izteikumi ir kaut kā dikti atrauti no realitātes un dikti atgādina ministriju līmenī figurējošus lozungus
0
Una Grinberga 09.08.2011. 18.45
Tas nav diskutabls jautājums – risinājums ir korekts. Bet ļoti diskutabls ir esošais vidējās izglītības sistēmas modelis, kurš noslāņo skolas gan pēc skolotāju profesionalitātes, gan skolēnu snieguma.
Uzskatu, ka ir jābūt katrā reģionā pa dažām ekselences ģimnāzijām, kas gatavo augstas raudzes studentus. Tajā pašā laikā ir arī jārada risinājumi visās pārējās skolās:
1) kur skolotāji individuāli var attīstīt labākos prātus, kas var sacensties ar ekselences ģimnāzijām;
2) kur skolotāji individuāli strādā arī ar zem vidējā līmeņa skolēniem, kas spēj apgūt vidējo nepieciešamo līmeni
Un tādēļ būtu jāparedz kvalitātes naudas skolotājiem par šo darbu reģionos kā arī jāstimulē skolotājus attīstīt savas profesionālās prasmes.
Līdz ko mēs varēsim apgalvot, ka skolu absolventiem ir nodrošinātas vienādas iespējas iegūt labus eksāmenu rezultātus, jautājums par sociālo statusu atkritīs pats par sevi.
0