Kūla

betijacelmale _…cīnīties var tikai ar bargiem sodiem…_
~~~
pec butibas zemes zales vai vienalga kada liela teritoriala apmera dedzinashana ir diversijas akts kas izraisa postoshas sekas un apzinati vai neapzinati tas lietas butibu nemaina.
nezinu patreizejo likumdoshanu, visdrizak ka to var pielidzinat terorismam ar tam atbilstoshu likumu vershoties pret shiem figurantiem piromaniem. mes nedzivojam Brazilijas muzhamezhos bet tapat lidz lielai nelaimei ar smagam un visaptverosham sekam nav talu.
vel vienas suicidali tendetas formas planpratigie ir tie kas sauc sevi par zemledus makshkjerniekiem un sagaidot atkusni dodas ar dzelzs sitamiem un kastem pa planu ledu jura. shada tipa deviantus gan varetu izskaust vienkarshaka veida, – glabshanas pakalpojumu tiem sniedzot pret soda kvitim ar desmitkartigu samaksu vai atstajot tos vienkarshi zem ledus.

Lieldienu garajās brīvdienās gadījās garākus gabalus nobraukt pa Igauniju. Igauņi nu gan ir jocīgi ļautiņi: pavasaris, silts, saulains laiks, bet nekur neredzēja nevienu kūlas dedzināšanu, nekur nebija vispār nekādu dedzināšanas pēdu, bet gar šosejām lauki visur akurāti sakopti.

Uz “kūlas jautājumu” vajag skatīties ar daudzusīgu skatījumu. Kādi tad ir kūlas popularitātes cēloņi:
1) uguns stihija un rituāli Latvijas cilvēkam vienmēr ir bijuši nozīmīgi; ja Ziemassvētkos un Jāņos uguns rituāli tiek plaši pielietoti, tad kādēļ gan gaišais pavasara laiks būtu jāuztver citādāk;
2) Latvijas cilvēks mīl tīrību un koptu apkārtni, bet pārāk slinks, lai pieliktu lielas pūles
Tātad, pārāk agresīva cīņa ar “kūlas rituāla piekopējiem” varētu nodarīt sava veida morālu kaitējumu daļai cilvēku. Tomēr katrā ziņā neatbalstu kūlas dedzināšanu un iesaku tomēr pārliecināt ar “burkānu” nevis “pātagu”.