"Kopenhāgena": teātris par fiziķiem

25. februārī notiks režisores Ilzes Olingeres izrādes "Kopenhāgena" pirmizrāde. 

Izrāde piedāvā versijas un fantāzijas, kapēc izjuka divu izcilu atomfiziķu, Nobela prēmijas laureātu, skolotāja Nīlsa Bora un skolnieka Vernera Heizenberga draudzība.

Izrāde ir klasisks mīlas attiecību trijstūris neparastā kaislībā – kaislībā uz fiziku, un reizē detektīvs, kur aizdomās turamie ir visi trīs lugas varoņi. 

Ceļojums laikā mēģinot restaurēt abu zinātnieku vēsturisko tikšanos 1941.gadā Hitlera okupētajā Kopenhāgenā.

Slavenajā lugā, kas greznojusi pasaules labāko dramatisko teātru skatuves, tiek atkal uzdoti neērtie jautājumi, – vai zinātniekam ir morālas tiesības strādāt pie potenciāla “nāves ieroča” izgudrošanas? Bet vai pats Heizenbergs nemēģina radīt Hitleram atomieročus? Un vai Bors jau nav iesaistījies sabiedroto kodolprogrammā?  Kas tiek slēpts un kas tiek pārprasts, toreiz un šodien?

Nīlss Henriks Dāvids Bors (Niels Henrik David Bohr; 7.10.1885. – 18.11.1962.) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi ļoti veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.

Bors 1913. gadā publicēja savu atoma struktūras modeli, kas paredzēja, ka elektroni ap atoma kodolu pārvietojas orbītās un elementa ķīmiskās īpašības lielā mērā nosaka elektronu skaits ārējā orbītā. Tāpat Bors postulēja, ka elektrons varētu no augstākas enerģijas orbītas pārvietoties uz zemāku, atbrīvojot diskrētās enerģijas fotonu. Tas kļuva par kvantu teorijas pamatu.  1922. gadā viņam piešķīra Nobela prēmiju fizikā par kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretācijas izveidi. Visslavenākais Bora students bija Verners Heizenbergs.

1941. gadā, kad Dāniju okupēja vācu spēki, Kopenhāgenā Boru apmeklēja Heizenbergs, viņu iespējamais sarunas temats ir  atombumbas izveides programmā. Bors devās uz Ameriku, kur piedalījās Manhetenas projekta ,ASV kodolieroču izstrādes programmas, īstenošanā. 

 Pēc kara viņš atgriezās Kopenhāgenā, kur uzstājās par kodolenerģijas izmantošanu mierīgos nolūkos.

Verners Karls Heizenbergs (Werner Karl Heisenberg; 5.12.1901. – 1.02.1976.) bija vācu izcelsmes  fiziķis, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem. Visbūtiskākais viņa ieguldījums zinātnē ir Heizenberga nenoteiktības principa formulēšana.

Būdams students, Heizenbergs 1922. gadā Gētingenē satika Nīlsu Boru, ar kuru vēlāk ilgi un veiksmīgi sadarbojās. 1927. gadā Heizenbergs atklāja savu nenoteiktības principu, kas vēstī: nav iespējams precīzi noteikt reizē daļiņas ātrumu un pozīciju; rezultāts vienmēr būs zināmā mērā kļūdains, pie tam kļūda vienmēr būs lielāka par noteiktu konstanti. Kopā ar Boru Heizenbergs palīdzēja izveidot kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretāciju. 1932. gadā Heizenbergs saņēma Nobela prēmiju fizikā "par kvantu mehānikas radīšanu".

Otrā pasaules kara laikā Heizenbergs palika Vācijā un vadīja Vācijas kodolieroču programmu. To viņš Boram atklāja 1941. gadā Kopenhāgenā. Pēc šīs tikšanās strauji pārtrūka Bora un Heizenberga ilgā draudzība. Uzskata, ka Heizenbergs, iespējams, aizkavējis Vācijas atombumba realizēšanu morālu apsvērumu dēļ. Pēc kara tā lika manīt pats Heizenbergs, taču Bors apgalvo, ka, spriežot pēc 1941. gada sarunas, viņš neesot jutis nekādus pašpārmetumus.

Izrādes režisore – Ilze Olingere, māksliniece – Anna Heinrihsone, komponists – Jēkabs Nīmanis; lomās: Ģirts Krūmiņš, Regīna Razuma, Gatis Gāga.