Rimšēvičs neprognozē eirozonas sabrukšanu

Lai arī „eiro kuģis" šūpojas, nekas neliecina, ka tas varētu nogrimt

Intervijā raidījumā „900 sekundes" Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs sacīja, ka eirozonas problēmas ir pārspīlētas, savukārt visi problēmjautājumi, kas saistīti ar Īrijas, Grieķijas, Portugāles un Spānijas attīstību, tiek „ļoti precīzi pārraudzīti un izdarīti pareizie secinājumi", līdz ar to iepriekšējo gadu kļūdas – labotas.

„Es domāju, runājot par to, vai mēs gribam būt uz mazas gumijas laiviņas, tad, manuprāt, labāk mēs esam uz liela kuģa, nevis šīs mazās laiviņas. Es domāju, ka patlaban absolūti nekas neliecina, ka šis lielais kuģis varētu nogrimt", intervijā sacīja centrālās bankas vadītājs, gan atzīstot, ka eiro „kuģis" patlaban šūpojas.

Par „kuģa" šūpošanos liecina dažādu ekspertu viedokļi, kas izskanējuši publiskajā telpā. Vēl pērnā gada nogalē Eiropas Finansiālās stabilitātes fonda vadītājs Klauss Reglings žurnālam „Bild" norādīja, ka, neskatoties uz ekonomisko situāciju dažādās Eiropas Savienības valstīs (Īrijā, Grieķijā, Spānijā un Portugālē ir ekonomiskas problēmas, Vācijā – iesākusies izaugsme), nepastāv riski eirozonas sabrukšanai. Tomēr jau šī gada sākumā eiroskeptiķi krīzes plosīto eiro zonu salīdzinājuši ar bēdīgi slaveno kuģi Titāniks, bet Vācijas ārlietu ministrs un vicekanclers Joška Fišers žurnālam „Otkritij Gorod" sacīja, ka eirozonas un Eiropas Savienības sabrukšana ir paredzama. Fišers eirozonas sabrukšanu pamato ar konfliktu, kas radīsies starp ES un valstu nacionālajām interesēm, pašmērķi ieviest vienotu valūtu un to saglabāt ekonomiskās krīzes situācijā.

Ir.lv jau rakstīja, ka Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pievienošanos eirozonai vairs neuzskata par viennozīmīgi vērtējamu soli, jo eirozonas valstu pašreizējā finanšu krīze rada bažas iedzīvotājos par finanšu konsolidācijas pasākumu lietderību. „Sākotnēji, kad mēs noteicām šo mērķi, tas bija salīdzinoši vienkāršs stāsts, ka nestabilajai Latvijas ekonomikai jātiecas uz eirozonas patvērumu. Taču tagad tas vairs nav tik pārliecinošs arguments", finanšu ziņu aģentūrai „Dow Jones" sacīja Dombrovskis.

Vērtējot Latvijas virzību uz eiro ieviešanu un Māstrihtas kritēriju izpildi, Rimšēvičs norādīja, ka lielākās bažas rada budžeta deficīta kritērija izpilde, kamēr inflācija tuvākajos gados saglabāsies salīdzinoši zemā līmenī.

Kā akcentēja Latvijas Bankas vadītājs, Latvija joprojām katru dienu dzīvo pāri saviem līdzekļiem – katru dienu tiek „notērēti 205 miljoni nenopelnītas naudas". Sekas šādai rīcībai var būt nākotnē grūti pārfinansējams ārējais parāds. Jau patlaban Latvijai jāmaksā vairāk par aizņemšanos ārvalstīs, salīdzinot, piemēram, ar Igauniju.

„Latvijas uzdevums ir nevis ietiepīgi turēties pie kādiem 6% vai 5,3% budžeta deficīta, bet pēc iespējas ātrāk samazināt šo te budžeta deficītu, lai nauda, kas Latvijas budžetā ienāk, netiktu novirzīta ārvalstu parāda apkalpošanai, bet aizietu Latvijas tautsaimniecības attīstībai", sacīja Rimšēvičs. Šogad vien Latvija samaksās aptuveni 300 miljonus latu, lai segtu ārējā parāda procentus.