Fridriha Bruka jaunākās simfonijas ieraksts • IR.lv

Fridriha Bruka jaunākās simfonijas ieraksts

22

Maestro Imants Resnis sadarbībā ar Lietuvas Nacionālo Simfonisko orķestri 2010. gada rudenī pabeidzis darbu pie  mūsdienu somu komponista Fridriha Bruka jaunākās – 10. simfonijas "Klezmorim-2" ieraksta un tikko kompaktdisks ar vienotu nosaukumu "The Search" arī nonācis pie klausītājiem.

Darbs veltīts ebreju folkloras kolekcionāram un muzikologam M. Beregovskim no Ukrainas, kurš tika represēts Staļina režīma laikā. Godinot folklorista devumu, komponists simfoniju rotājis ar klezmeru smeldzīgo melodiju tēmām.

Izdevumā vēl iekļauti divi agrāko gadu komponista darbi- "Mūzika kvartetam" (2001) un "Stīgu kvartets Nr2" (1987). Darba ražošanas process noritējis izdevniecības "Upe tuviem tāliem" paspārnē.

Savukārt, zviedru mūzikas centrs 2010. gada rudenī laidis klajā ievērojamā 20.gs zviedru komponista Arnes Mellnēsa (1933-2oo2) mūzikas ierakstu Pasāžas/Passages/. Tajā ietverti trīs šī komponista skaņdarbi: "Pasāžas" /Passages/orķestrim (1989) ieskaņotas pasaulslavenā somu diriģenta Esa-Pekka Salonena vadībā, "Labirinti" /Labyrinthos/- koncerts alta saksofonam un orķestrim (1999) ar solistu Jergu Petterssonu un izcilo operdiriģentu Marčello Viotti (1954-2005), un noslēgumā simfonija "Nr1-Ikaros" (1986) ar latviešu diriģentu Imantu Resni pie pults.

Abus ierakstus Latvijā izplata mūzikas ierakstu izdevniecība Upe tuviem un tāliem un tie nopērkami Rīgas mūzikas ierakstu veikalos.

 

Komentāri (22)

Kalvis Apsītis 15.05.2016. 23.24

Šodien pēcpusdienā mana sieva atgriezās no Rīgas uz Ādažiem un policija slēdza ceļu pirms Brīvdabas muzeja luksofora. “Vienības dienas” brauciena dēļ satiksmi slēdza uz apmēram 20 minūtēm – karogotās mašīnas izbrauca no Brīvdabas muzeja pa malējo joslu. Kad satiksmi atjaunoja, daži karogi brauciena dalībniekiem bija izkrituši – kādi trīs mazie automašīnu karodziņi un viens lielais karogs, kurš autovadītājiem pie Brīvdabas muzeja bija jāapbrauc.

Pirms 2014.gada varēja to nezināt, bet mūsdienās nav nekāda attaisnojuma svinēt demokrātiskas valsts iekārtas iznīcināšanu. Krievijas režīmam šāda akcija ir apmēram tikpat izdevīga kā Kaspara Dimitera nesenie izteikumi pret NATO.

+8
-2
Atbildēt

1

    moonlight > Kalvis Apsītis 16.05.2016. 12.54

    Kalvis Apsītis

    Pirms 2014.gada varēja to nezināt, bet mūsdienās nav nekāda attaisnojuma svinēt demokrātiskas valsts iekārtas iznīcināšanu.

    Kā vilku nebaro, bullim vienalga daikts resnāks. Laikos, kad ir pieejams kaudzēm informācijas un dzīvi vēl tie, kuri ir dzirdējuši par to laiku notikumiem no pirmavotiem, pļurkstēt Suslova propagandu par “demokrātiskas valsts iekārtas iznīcināšanu”, jābūt alternatīvi intelektuāli apdāvinātam, jeb ienaidniekam. Pateicoties Ulmanim, Latvija izvairījās no Spānijas scenārija, kas noveda pie pilsoņu kara un krievu intevences. Ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko stāvokli, Latvijai, kā Spānijai, nebūtu bijis iespēju nosargāt savu valsti.

    +1
    -6
    Atbildēt

    0

Edgars Avotiņš 13.05.2016. 18.07

Labs raksts!

+5
0
Atbildēt

0

ierados 12.05.2016. 11.20

“Latvijā D.Trampa, V.Orbāna, S.Berluskoni mēroga politiķu nav…”

Puzes lāčplēsis būs gauži sarūgtināts par politiķa mēroga proporcijas neievērošanu pret vēlētāju skaitu.

+8
-4
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu