40% valsts īpašumā esošo ēku stāv tukšas

Tirgus pārstāvji to sauc par neizdarību, jo īpašumi atrodas pieprasītās vietās

Aptuveni 40% VAS „Valsts Nekustamie Īpašumi” (VNĪ) pārvaldīto platību šobrīd stāv tukšas un tām nomniekus nav izdevies piesaistīt. Kā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums „De facto”, galvaspilsētā tādas ir aptuveni pussimts mājas. Turklāt daudzas no tām atrodas pašā Rīgas centrā. VNĪ neatklāj, cik daudz naudas gadā prasa visu brīvo namu un telpu uzturēšana.

No Iekšlietu ministrijas VNĪ mantojusi vairākas ēkas, tostarp Raiņa un Aspazijas bulvārī. Valstij arī jāvērtē, ko darīt ar tā saukto stūra māju – ēku Brīvības un Stabu ielas krustojumā, kur savulaik mitinājās Valsts policija. Nama uzturēšana gadā izmaksājot 6 700 latu. Pamazām aukstumā bojā iet arī nams Kronvalda bulvārī 6. Pagājušā gadsimta sākumā celtā, lepnā ēka gan neizmaksājot daudz – tikai pusotru tūkstoti latu gadā, taču tās apdzīvošanai būs nepieciešami lieli ieguldījumi.

Valsts īpašumā ir arī 27 ēku komplekss Miera ielā. Vēl pirms gada šeit bija tabakas ražotne, taču nu valstij piederošās rūpnīcas ēkas stāv tukšas. Tajā savulaik ielikti jauni logi un radiatori, nomainīta santehnika, taču elektrība un apkure atslēgta. Par šī īpašumu uzturēšanu gadā valsts uzņēmums tērē 42 tūkstošus latu.

Šī gan ir tikai daļa no īpašumiem, par kuru uzturēšanu valstij piederošā sabiedrībā maksā, bet kurus neviens neizmanto, norāda „De facto”. Cik daudz latu aiziet tukšo ēku uzturēšanai, VNĪ atteicās izpaust, minot vien trīs ēku uzturēšanas izmaksas.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars gan atzīst, ka telpu noslodze varēja būt lielāka: „40 procenti brīvo telpu ir par daudz, tas nu nebūtu tas rādītājs, uz ko tiekties. Sagaidīt, ka 100%  visas telpas tiktu iznomātas, tas ir nereāli.” Komisars skaidro, ka tik daudz tukšu īpašumu esot vairāku iemeslu dēļ – ekonomiskās situācijas dēļ, kā arī valsts iestāžu „īsināšana”.

Tikmēr nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji uzskata, ka tā ir drīzāk neizdarība, jo valsts īpašumi esot ļoti pieprasītās vietās un prakse rāda, ka privātie savus namus arī šobrīd spējot iznomāt ļoti labi.

Komisars norādīja, ka tikai pēc gada beigšoties pirms četriem gadiem pieņemtā namu apsaimniekošanas plāna termiņš un tad arī domāšot, vai un ko valstij piederošo namu izmantošanā mainīt. „Pagaidām mēs esam vēl spējuši strādāt ar nelielu peļņu, kā būs šogad, to redzēsim gada beigas,” raidījumam sacīja Komisars.